Svētdiena, 16. novembris
Vārda dienas: Banga, Glorija

Lielākie zaudētāji no nodokļu reformas būs reģionu pašvaldības

Leta
08:11
03.05.2017
7

Lielākie zaudētāji no plānotās nodokļu reformas būs reģionu pašvaldības, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (“Vidzemes partija”). “Skaidrs, ka valsts nekompensēs attīstības daļu. Valsts kompensēs pēc nepieciešamības, kas norāda, ka tas būs tikai un vienīgi izdzīvošanas budžets,” sacīja Krauklis.

Viņš teica, ka pēc Reģionālas attīstības centru apvienības pasūtījuma Rīgas Tehniskās universitātes eksperti veic pētījumu, kura pirmie aprēķini, piemēram, par Dobeles budžetu vēsta, ka ienākumu kritums būs 39,14% pie pašreizējās finansēšanas modeļa. Pat ja pašvaldībām tiktu atdots viss iedzīvotāju ienākumu nodoklis, to ienākumi tāpat samazinātos, norāda Krauklis.

“Pašvaldības kļūs mazspējīgākas un vairāk atkarīgas no valsts labvēlības, jo valstij katru gadu būs jālemj par simtiem miljonu, kas ir jāpiešķir pašvaldībām, un allaž būs arī citas vajadzības,” pārliecināts Krauklis.

Tāpat viņš norāda, ka pēdējais minimālās algas palielinājums par desmit eiro no Valkas novada pašvaldības budžeta prasīja 40 000 eiro. Jaunajā nodokļu modelī paredzētajai minimālās algas celšanai par 50 eiro būtu vajadzīgi 200 000 eiro, ko neizdotos nosegt pat ar Finanšu ministrijas (FM) aprēķināto 144 000 eiro pašvaldību ienākumu pieaugumu, norāda Krauklis.

Vēl Valkas novada domes priekšsēdētājs atzīmē, ka akcīzes nodokli alkoholam, cigaretēm un degvielai var celt, taču krietni mazākā līmenī, kā to pašlaik iecerējusi Finanšu ministrija (FM). Pašreizējā plānā akcīzes nodoklis aizvien būtu zemāks nekā Igaunijā, taču cenu starpība būtu pievilcīga tikai pierobežas iedzīvotājiem, kā dēļ tiktu zaudēti tie kaimiņvalsts vai Somijas iedzīvotāji, kas šobrīd brauc uz Latviju, lai iegādātos lētāku alkoholu, degvielu un citas preces, atzīmē Krauklis.

Neliels akcīzes nodokļa kāpums saglabātu cenas, kas būtu pievilcīgas igauņiem un somiem, kuru skaits tuvākajos gados tikai augs, jo Somijas tūrisma kompānijas iekļāvušas Latviju savos maršrutos, kā arī ļautu valstij vairāk nopelnīt, saka Krauklis.

Tāpat Krauklis min, ka Latvijas zemais akcīzes nodoklis sniedz iespējas piesaistīt investīcijas pierobežā, atvērt jaunus uzņēmumus un veidot darba vietas, kā arī nereti igauņi arī dodas tālāk par Valku, piemēram, uz Valmieru, lai iepirktos tur, kas nodrošina pamatu ekonomiskajai izaugsmei arī citviet.

Pēc Kraukļa domām arguments, ka iedzīvoties uz kaimiņu nodzirdīšanu nav pareizi, neiztur kritiku, jo tie, kas ierodas Valkā ir vidēja vecuma pilsoņi ar stabiliem ienākumiem, kuri Latvijā alkoholu iepērk, lai veidotu krājumus, ko pēcāk lēnām arī izlieto.

Kā ziņots, FM izstrādātā nodokļu reforma paredz ieviest divas iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) pamatlikmes – 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un 23% ienākumiem virs 45 000 eiro gadā. Iecerēts būtiski paaugstināt ar IIN neapliekamo diferencēto minimumu uz 250 eiro mēnesī. Reforma paredz arī paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām no 175 uz 250 eiro mēnesī. Reforma paredz arī daudzas citas izmaiņas.

Tās ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus iecerēts kompensēt ar akcīzes nodokļa celšanu degvielai, cigaretēm un alkoholam.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
24

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
27

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
18

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Saksofonisti pieskandina dzelzceļa staciju

00:00
13.11.2025
135

Tos, kuri svētdien (09.11.) pusdienlaikā bija Cēsu dzelzceļa stacijā, sagaidīja skanīgs pārsteigums. Daudzi bija atnākuši, lai būtu klāt nebijušā notikumā. Te muzicēja 65 dažādu paaudžu saksofonisti no visas Vidzemes. Novembris ir saksofona radītāja Ādolfa Saksa dzimšanas mēnesis. Šogad viņam 211.jubileja.Pirms trim gadiem A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagogi Jānis Jansons un Zintis Žvarts sarunā saprata, ka  […]

Uzņēmēju interesēs maina auto stāvēšanas režīmu

00:00
12.11.2025
449

Aizvadītajā ceturtdienā Cēsu centrā uzmanīgākie autobraucēji pamanīja ko nedaudz mainītustāvēšanas atļaujas zīmēs, un piektdien arī Cēsu novada pašvaldības mājaslapā parādījies paziņojums par jauno kārtību – pilsētas centrā noteiktos ielu posmos, kas vijas ap Vienības laukumu un Vidzemes koncertzāli, ir pagarināts kritiskais laiks, kad šoferiem jāpieskata sava auto stāvēšanas ilgums. Ja līdz šim Vaļņu, Raunas, Izstādes […]

T/c VALLETA Valmierā aicina uz ATLAIŽU BRĪVDIENĀM

13:28
11.11.2025
40

Atsvaidzināt rudens garderobi, iegādāties nepieciešamās lietas ziemai, sākt gādāt Ziemassvētku dāvanas, turklāt, iepērkoties ietaupīt un varbūt pat laimēt. Šādu iespēju 15. un 16. novembrī atkal piedāvās Latvijā lielākais tirdzniecības centrs ārpus Rīgas – VALLETA, aicinot reģiona iedzīvotājus apmeklēt ATLAIŽU BRĪVDIENAS. Divas dienas – sestdien un svētdien – rudens un ziemas kolekciju apavus būs iespējams iegādāties […]

Tautas balss

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
24
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
22
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
30
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
19
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
20
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Sludinājumi