Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Liecinieki attiecību drāmai

Druva
00:00
28.02.2009
31

Reti notiek, ka teātra direktors iejūtas dramaturga lomā un uzraksta aktuālu lugu par mūžsenu tēmu. Tieši tā ir noticis Valmieras drāmas teātrī, kurš izrāda Evitas Sniedzes mūsdienu ainiņas par blaumanisku Kristīnes un Edgara tēmu izrādē “Līdz pavasarim”.

Skatītāji kļūst liecinieci attiecību drāmai kādā mazpilsētā. Mūsdienu Kristīni sauc Beatrise (atveido jaunā aktrise Inga Siliņa). Viņas dzīves divi vīrieši – karstgalvis, neveiksminieks un pudeles brālis, bet reiz tik mīlētais Stefans (Krišjānis Salmiņš) un vīrietis ar dzīves pieredzi, ķirurga talantu un stāvokli sabiedrībā, kurš piedāvā visu, kas viņam ir un būs – Valters (Tālivaldis Lasmanis). Kam par labu nosvērsies Betas sirds, paliek atklāts līdz pašām izrādes beigām. Par to parūpējusies ne vien lugas autore, bet arī režisors Oļģerts Kroders.

“Izrāde patiešām bija aizraujoša un lieliski apliecināja, ka gadsimti nāk un iet, bet cilvēku vājības un jūtu uzplūdi arvien paliek tie paši. Blaumanim bija taisnība un arī Evitai Sniedzei. Man tikai nepatika, ka izrādes sākumā tika rādīta filma “Purva bridējs”. Pārāk jau nu tieši vilktas paralēles ar slaveno Blaumaņa darbu tēmu,” vērtē vaivēniete Inga Andersone.

” Uz skatuves koncentrētā veidā, ar mākslinieciskiem līdzekļiem parādīts tieši tas, kas patlaban notiek. Mana darba vieta ir pretī līdzīgai mazpilsētas kafejnīcai, kāda bija izrādē, kur regulāri iegriežas tādi Stefani – laimes meklētāji ārzemēs, pēc kāda laika atgriezušies dzimtajā pusē, un daļa tiešām kā neveiksminieki. Viņi atkal Cēsīs meklē atstāto laimi un mīlestību. Kaislības sit augstu vilni, jo viņu prombūtnē dzīve nav stāvējusi uz vietas,” analizē cēsnieks Druvis Meluškāns. “Vienīgais, ko kritisku varu teikt – mani neapmierināja izrādes beigas. Es esmu rīcības cilvēks, tāpēc man nepatīk nenoteiktība, bet tieši tā mīlas trijstūrī palika.”

“Lai kāds būtu stāsts, man patīk, ja tam ir īsts nobeigums – tā teikt, nomira vai izdzīvoja, bet ir rezultāts. Taču režisors atstājis atvērtu nobeigumu – domājat, ko gribat. Šķiet, Betas skaistums neatstāja vienaldzīgu arī jauno katoļu mācītāju Jāni (Ģirts Rāviņš),” bilst I. Andersone. “No aktieriem man visvairāk patika sekot līdzi Agra Māsēna spēlei. Šoreiz viņa varonis bija mazliet klīrīga personāža lomā, bet pavisam nesen viņu redzēju satricinošajā Indrānu tēva lomā.”

“Biļetes uz izrādi saņēmu kā Valentīndienas dāvanu , lai gan braucu absolūti nezinot, ko teātris rādīs, aktierspēle un tēma man pilnīgi apmierināja. Tas bija labs teātris un arī dāvana,” atklāj D. Meluškāns.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
16

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
259

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
37

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
80

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
59

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam

00:00
01.12.2025
95
2

Ar Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas  uzņēmību atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam. Tas atrodas savā vēsturiskajā vietā, tagadējā Nacionālo bruņoto spēku bāzē “Krusta kazarmas” Rīgā, Grīziņkalnā.  Nedaudz vēstures lappusi paver nodaļas vadītājs Māris Niklass: “1919. gada 18. maijā uz Valmieras pulka rezerves rotas bāzes tika izveidots 2. Cēsu pulks (augustā pārdēvēts par 5. C.K.P.) […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi