“Lekrings” atgriežas čempionu tronī

Par Latvijas čempioniem florbolā vīriešu virslīgā kļuva Cēsu komanda “Lekrings”, finālspēlē ar 5:3 pārspējot “Mas­ters Ulbroka/LU”, kas bija uzvarējuši divos iepriekšējos gados.

Cēsniekiem šis ir jau devītais čempionu tituls, neviena cita komanda nevar lepoties ar tik bagātu zelta medaļu ražu. Ie­priekšējais izcīnīts 2021./ 2022. gadā, kad “Lekrings” finālā pārspēja komandu “Rubene”.

Atgādināsim, ka regulārajā čempionātā “Lekrings” ieņēma 4. vietu, Ulbrokas komanda uzvarēja, otrajā vietā bija “Rube­ne”, trešajā “Talsu NSS/ Krau­zers”. Izslēgšanas turnīrā “Lek­rings” līdz čempiona titulam gāja pa iespējami garāko ceļu, jo gan ceturtdaļfinālā, gan pusfinālā uzvarētājs noskaidrojās vien septītajā spēlē. Jau rakstīts, ka pirmajā kārtā tika pieveikta “Ķe­kava RB&B”, bet pusfinālā “Rubene”.

Ulbrokas komandai ceļš līdz finālam vieglāks, pirmajā kārtā ar 4:0 pārspēta “Lielvārde/ Uni­hoc”, bet pusfinālā ar 4:1 uzvarēta “Talsu NSS/ Krauzers”.

“Druva” jautāja Cēsu komandas galvenajam trenerim Ingum Laiviņam, vai šis garais ceļš ar divām septiņu spēļu kārtām nāca par labu.

“Domāju, noteikti,” saka treneris. “Abas septītās spēles jau bija kā sava veida mazie fināli, kur viss izšķiras. Mums abas reizes izdevās uzvarēt, man tas deva pārliecību, ka varam uzvarēt arī finālā. Ja pirmajā kārtā pret “Ķekavu” bija nosacīti vieg­lāk, lai gan arī tur bija septītā spēle, sērija pret “Rubeni” noteikti bija grūtāka. Kad rezultāts bija 2:2, sapratu, ja spējam pieturēties pie sava spēles plāna, lai gūtu rezultātu, varam panākt daudz. Kad uzvarējām pusfinālā, gatavojoties finālam pret Ulbrokas komandu, nekas pārāk daudz mūsu sniegumā nebija jāmaina, jo abas šīs komandas ir samērā līdzīgas. “Rubenes” komanda smuki spēlē, labi kustina bumbiņu, arī Ulbrokas florbolisti dara līdzīgi, bet vairāk spēlē individuāli. Tāpēc atlika nedaudz pamainīt uzstādījumu, pie­vēršot lielāku uzmanību pretinieka individuālajām darbībām. Devu saviem spēlētājiem vajadzīgo informāciju, viņi to ļoti labi uztvēra, un visu finālspēles laiku man bija ļoti laba sajūta. Jutu, ka visi esam uz vienas lapas, ja tā var teikt, katrs saprot, ko darām, un tas dod rezultātu. Pretiniekiem neizdevās veidot savu spēli, un Ulbrokas komanda, kas sezonā guva vairāk nekā 220 vārtu, finālā nespēja gūt vairāk par trim. Es teiktu, ka mūsu spēlētāji izdarīja perfektu darbu aizsardzībā, izmantoja savas iespējas uzbrukumā, kas arī aizveda līdz čempionu titulam.”

I. Laiviņam šī bija pirmā pilnā sezona “Lekrings” galvenā trenera amatā, kurā viņš stājās iepriekšējās sezonas vidū, nomainot Andri Malkavu. Kā trenerim I. Laiviņam ir pirmais čempionu tituls, un tagad viņam trenera amatā ir pilns medaļu komplekts, jo savulaik, vadot komandu “Pārgauja”, viņš divreiz tika pie bronzas medaļām, tad ar Valmieras komandu izcīnīts sudrabs un tagad ar savu komandu, kurā sāktas florbolista gaitas, zelta godalgas. Kā spēlētājs viņš ar komandu “Lek­rings” 20 gados virslīgā izcīnījis četrus Latvijas čempiona titulus, divreiz iegūta sudraba un piecas reizes bronzas medaļa.

Jautāts, kurā brīdī finālspēlē viņam bija sajūta, ka tituls ir rokā, I. Laiviņš saka: “Kad trešās trešdaļas sākumā rezultāts kļuva 5:2, biju pārliecināts, ka atlikušajā laikā mēs trīs vārtus noteikti nezaudēsim! Redzot, kā puiši strādā aizsardzībā, biju drošs, ka uzvara būs mūsu.”

Atklājot, kas bija panākuma atslēga, viņš uzsver komandas sniegumu: “Spēlētāji saprata to kopīgo bildi, ko gribam izveidot, un tieši šis komandas gars, komandas spēks deva lielāku pārliecību nekā individuāli viens vai otrs spēlētājs.”

Izslēgšanas turnīrs uzskatāmi parādīja, ka šīm spēlēm ir pavisam cits raksturs nekā regulārajam turnīram, kurā visās spēlēs tika zaudēts gan Ulbrokas, gan Rubenes komandai.

I. Laiviņš atzīst, ka uzņemas daļu vainas par zaudējumiem regulārajā sezonā: “Ņemot vērā, ka šis nav profesionāls sports un ikdiena ir ļoti noslogota, es trenera darbu neizdarīju pilnībā līdz galam. Te runāju pa spēļu analīzi, informāciju komandai pirms spēlēm par gaidāmo pretinieku, par atbilstošu virknējumu izveidošanu un citām svarīgām niansēm, kas veido spēli. Tas prasa laiku, kas ne vienmēr atrodas, bet izslēgšanas turnīrā sapratu, ka tas ir nepieciešams, tāpēc nācās strādāt naktīs, lai skatītos spēļu ierakstus, saprastu, kurš var ko izdarīt, kurš nē, uz ko jāliek akcenti.”

Ja arī fināla sērija ilgtu līdz kādas komandas četrām uzvarām, kādas būtu “Lekringa” izredzes pret Ulbrokas komandu?

“Iespējams, būtu grūtāk, bet, redzot fināla spēli, man ir sajūta, ka spētu uzvarēt arī sērijā. Mēs tik labi sapratām, ko gribam, un, ņemot vērā, ka Ulbrokas sniegumu vairāk veido spēlētāju individuālais sniegums, pret tādu komandu ir vieglāk spēlēt, jo ir zināmas uzbrukumu, metienu līnijas, tas atvieglo darbu aizsargiem, vārtsargam,” saka treneris.

Izslēgšanas spēļu gaitā “Lekringam” bija arī kāds zaudējums spēlētāju rindās, jo pusfināla sestajā spēlē viens no komandas līderiem Edgars Puriņš par rupju spēli saņēma sarkano kartīti. Viņam nācās izlaist gan pusfināla izšķirošo spēli, gan arī finālu noraudzīties no malas. Kā tas ietekmēja komandas sniegumu? “Jā, tas bija sarežģīts brīdis, bija jāsaprot, kā varam aizvietot,” atzīst treneris. “Taču pusfināla septītā spēle parādīja, ka ir izdevies atrast pareizo spēlētāju virknējumus, lai neciestu spēles kvalitāte. Vairāk pārgājām uz spēli divās maiņās, trešo laižot laukumā ik pa laikam. Jā, Edgara izslēgšana bija izaicinājums, taču kopīgajā sniegumā neko nezaudējām, un to pierāda izcīnītais čempionu tituls.” Nedaudz vēl atskatīsimies uz norisēm finālspēlē. Rezultātu atklāja “Masters Ulbroka/LU”, pirmos vārtus gūstot mazākumā. Jau pēc nepilnas minūtes uz Ulbrokas vārtiem tika piešķirts soda metiens, ko teicami realizēja Jorens Malkavs, panākot 1:1. Pirmās trešdaļas izskaņā Artūrs Jurševskis izvirzīja Cēsu komandu vadībā ar 2:1.

Otrās trešdaļas sākumā Ulbrokas komanda atjaunoja neizšķirtu – 2:2, bet trešdaļas turpinājumā Bruno Beķeris un Mārtiņš Muižnieks panāca jau 4:2 “Lekrings” labā.

Trešās trešdaļas sākumā “Masters Ulbroka/LU” spēlētāji burtiski uzdāvināja vārtu gūšanas iespēju pretiniekiem, jo piespēlēja pie saviem vārtiem stāvošajam cēsniekam Miķelim Roopam, kurš neapjuka, bet raidīja bumbiņu vārtos, un jau 5:2. Trīsarpus minūtes pirms pamatlaika beigām Ulbrokas komanda mainīja vārtsargu pret sesto laukuma spēlētāju, taču vairāk par vieniem vārtiem viņiem gūt neizdevās, un Cēsu komanda un daudzie līdzjutēji varēja līksmot – viņiem čempionu kauss un zelta medaļas!

Komandai “Masters Ulb­roka/LU”, kas bija regulārās sezonas uzvarētāji, nācās samierināties ar sudraba medaļām. Jāmin, ka šajā komandā ir arī kādreizējais “Lekrings” spēlētājs Krišjānis Tiltiņš, kuram finālspēlē viena rezultatīva piespēle.

Labākā spēlētāja balvu “Lek­rings” rindās saņēma vārtsargs Markuss Plūdums, kurš atvairīja 16 no 19 pretinieku metieniem.

Cēsu komandā šajā sezonā rezultatīvākais bija Jorens Mal­kavs, kurš 38 spēlēs guva 25 vārtus un izdarīja 31 rezultatīvu piespēli. Šajā sezonā komandā spēlēja: Olafs Zvīnis, Edgars Puriņš, Jēkabs Berkolts, Emīls Dzalbs, Bruno Beķeris, Rūdolfs Ma­klers, Artūrs Jurševskis, Toms Rīsmanis, Emīls Šūmanis, Miķelis Roops, Renārs Kova­ļovs, Roberts Zande, Ričards Dēvits, Krišs Treimanis, Mār­tiņš Muižnieks, Jorens Štāls, Emīls Eglītis, Gints Bērtulis, Kristaps Jakāns, Jēkabs Balodis, Henriks Šķēle, Tomass Šelen­govs, Kristers Sīlis, Ričards Koroļovs, Pauls Eren­bots, Matīss Polis, Martins Traubergs, Markuss Plūdums, Regnārs Krei­čmanis.
Vēl var minēt, ka bronzas medaļas izcīnīja “Talsu NSS/ Krauzers”, ar 10:5 pārspējot Rubenes florbolistus.