Jau vairāk nekā gadu uzņēmumā SIA “Defence Partnership Latvia”, kas atrodas Cēsīs, top Latvijas bruņotajiem spēkiem paredzētie bruņutransportieri “Patria” 6×6. “Druva” devās uz ražotni, lai ar bruņutransportieru ražošanas vadītāju Cēsīs Kristianu Jansonu pārrunātu pirmo darbības gadu.
Piepildīt bruņutransportieri
Vispirms “Druvai” izrāda ražošanas telpas. Taisnību sakot, šis apzīmējums īsti neatbilst priekšstatam, kas saistās ar ražošanu. Viss tīrs, gaišs, kluss, pie bruņutransportieriem rosās vīri, nesteidzīgi un precīzi veicot komplektēšanu.
Ražošana – tas nenozīmē, ka visas detaļas top uz vietas, ka te notiek kalšana, metināšana, norāda K. Jansons. Detaļas saņem no piegādātājiem, un “Patria” rūpnīcās Somijā un Cēsīs tās pārtop bruņutransportierī. Patlaban sākuma cikls notiek Somijā, tur no ražošanas ceha izbrauc jau gandrīz gatava bruņumašīna. To testē uz bremžu stenda, uz slīpuma, izpeldina baseinā, pārbaudot hermētiskumu. Kad pamatpārbaudes veiktas, tiek dota atļauja piedalīties satiksmē, un vairāki simti kilometru tiek izbraukti pa koplietošanas ceļiem. Pēc tam arī pa poligonu, bezceļiem, un tikai tad, kad viss kārtībā, bruņutransportieri rūpīgi nomazgā, liek uz treilera un ved uz Cēsīm, kur notiek gala komplektēšana.
“Mēs strādājam kā ar lego,” stāsta K. Jansons, rādot uz plauktiem, kur neskaitāmās kastēs glabājas komplektējošās detaļas. “Kā sakām, mums atnāk tukšs bruņutransportieris, ņemam “klucīšus”, saskrūvējam kopā un piepildām tehniku ar visu nepieciešamo. Ir tehnoloģijas, rasējumi, kā jābūt, atliek tikai salikt atbilstoši prasībām.”
Apskates laikā uz visiem jautājumiem gan atbildes saņemt neizdodas, kas saprotams, aizsardzības nozarē ne viss stāstāms, ne viss – rādāms. Piebilstu, ka tad jau laikam vīri ārpus darba laika savās kompānijās nevar stāstīt visu, ko dara darbā, kas pieredzēts. K. Jansons skaidro, ka ir “Patria” ētikas kodekss, kurā viss atrunāts: “Brīvi var stāstīt tikai to, kas ir publiski pieejams.”
Mācības reālā darbībā
K. Jansons ir viens no pirmajiem “Defence Partnership Latvia” darbiniekiem, pirms tam strādājis uzņēmumā “Heidelberg”, kas nodarbojas ar poligrāfijas iekārtām un to servisu. Kad nācis šis piedāvājums, ilgi jādomā nebija, atzīst Kristians: “Tehnika man vienmēr patikusi, sapratu, ka tikšu galā. Tehniskā domāšana nav sveša, uzskatu, ka kārtīgs inženieris ir tehnisks cilvēks, kurš labi pārzina vienu lietu, bet orientējas diezgan plašā spektrā.”
Pirmais pusgads pagājis organizatoriskajos darbos, tad kopā ar pirmo mehāniķu brigādi devās uz Somiju apgūt tehnoloģiskos procesus, lai varētu uzsākt komplektēšanu.
“Tās nav mācības klasiskajā nozīmē, nē, visi strādājām to pašu darbu ko somi, ir kam pajautāt, kā pareizi darīt. Uzņēmumā “Heidelberg”, kur man nācās regulāri doties komandējumos uz citām valstīm, gūtā pieredze noderēja, kaut vai komunicēt svešvalodā. Zināju, kā komunikācija jāveido, lai veidotos veiksmīga sadarbība,” stāsta Kristians, piebilstot, ka pirmā komanda joprojām strādā uzņēmumā, visi ir no Cēsu novada.
Stāstot par darba ikdienu, viņš skaidro, ka tā nav tikai ražošanas vadīšana, bet arī komplektējošo detaļu sagādāšana, komunikācija ar ražotāju, instrumentu sagāde, jaunu tehnoloģisku iekārtu iepirkšana, pielāgošana. Uzņēmums kļūst lielāks, tāpēc jādomā par darbu dalīšanu. Darbā pieņemts jaunais ražošanas vadītājs, kurš mācās Somijā kopā ar citiem jaunajiem darbiniekiem.
“Ražošanas vadīšana prasa lielu enerģiju un specifiskas zināšanas. Nav jāzina visas nianses, bet jāsaprot, kāpēc notiek tieši tā. Ražošanas jaudas palielinās, tāpēc jāmeklē jaunas darbarokas. Manā pārziņā paliks tehniskā puse, infrastruktūra, ēku iekārtojums, tehniskā uzraudzība, arī servisa, apkopju organizēšana,” stāsta K. Jansons.
Pirmajā darbības gadā komplektēšanas process paplašinājies. Ik pa laikam atrodas kāds process, ko iepriekš darīja Somijā, tagad tas notiek Cēsīs.
“Reizēm redzam nianses, ko, mūsuprāt, var darīt ja ne labāk, tad citādi, lai ietaupītu laiku, uzlabotu kvalitāti. Par to runājam ar pārstāvjiem Somijā, ja viņi atrod, ka tas tehniski iespējams, iecere tiek ieviesta,” stāsta K. Jansons.
Darba klāsts palielinās, jo mērķis ir nonākt līdz pilnam ražošanas ciklam tepat Latvijā. Tas gan būs iespējams tikai pēc jaunās rūpnīcas uzcelšanas, aktuāls jautājums, kur tieši tā atradīsies, bet viens ir skaidrs – Vidzemē.
Atbildība pret valsti
Vai darbs aizsardzības nozarē ir liela atbildība?
“Protams,” saka K. Jansons. “Var pat teikt, tā ir atbildība pret valsti, lai tehnika nepieviltu tajās situācijās, kad vienīgā izvēle ir – uzvarēt! Arī darbinieki apzinās atbildību pret savu valsti, tās drošību. Vīri saka, ka darbs jāizdara iespējami labāk, jo bruņumašīnas tiks nodotas Latvijas armijai, tāpēc visam jābūt ideāli!”
Ņemot vērā nozares specifiku, lai sāktu strādāt uzņēmumā, vispirms jādabū nepieciešamā pielaide. Darbinieku pārbauda pēc vairākiem kritērijiem. Vai nav
bijusi sodāmība, pārbaudi veic
arī drošības iestādes, vai kandidātam nav kādas saites ar valstij nedraudzīgiem elementiem. Taču ar darbinieku komplektēšanu veicoties labi, visas štata vietas aizpildītas.
“Esam konkurētspējīgi atalgojuma, stabilitātes ziņā. Nav noslēpums, ka autoremonta uzņēmumos ir daudz pelēkās zonas, te nekā tāda nav, tas darbiniekam ir svarīgi, jo viņš tomēr domā par sociālajām garantijām. Varbūt darbinieku piesaistē nostrādā arī tas, ka autobūve Latvijā ir kas neierasts, kur nu vēl, ja var ražot bruņutransportierus,” saka K. Jansons.
Gaiši prāti, prasmīgas rokas
Latvija arvien vairāk iesaistās aizsardzības nozarē. “Mums ir gaiši prāti, gudras galvas, prasmīgas rokas. Tas ir ekonomiski pareizākais risinājums, tās ir gan darbavietas, gan nodokļi. Mūsu gadījumā tās nav darbavietas tikai Cēsīs, bet arī tajos daudzajos uzņēmumos, kas Latvijā ražo komplektējošās detaļas, ražo rāmi, korpusu, lūkas, daudz ko citu, piedāvājums palielinās.
Iesaistīšanās militārajā industrijā veicina arī citu jomu attīstību, piemēram, metālapstrādi. Pirms sākām darbu, metāla plākšņu locīšanu Latvijā varēja veikt tikai sešus metrus garām plāksnēm, bet mums vajag 7,5 metrus. Latviešu uzņēmēji riskēja, nopirka locīšanas iekārtu, kas ļauj strādāt ar 9 m garām plāksnēm, un tagad loksnes “Patria” vajadzībām tiek locītas Latvijā. Turklāt šī uzņēmuma pakalpojumu tagad izmanto vēl vairāki Latvijas uzņēmumi, kuri pirms tam to meklēja ārvalstīs.”
Jau rakstīts, ka 2021. gada vasarā Latvijas un Somijas aizsardzības ministri parakstīja vienošanos par 6×6 bruņumašīnu iegādi no uzņēmuma “Patria”, kurā iekļauts Latvijas pasūtījums vairāk nekā 200 jauno bruņumašīnu piegādei līdz 2029. gadam. Taču šo tehniku novērtējušas arī citas valstis, kā, piemēram, Zviedrija un Vācija, un izrādījušas interesi par to iegādi tuvākajā nākotnē.
Komentāri