Gaujas Ilgtspējīgas attīstības biedrība, ar kuru Cēsu novada pašvaldība noslēgusi deleģēšanas līgumu par novada pašvaldības ūdensobjektu apsaimniekošanu, šajā rudenī veikusi divu upju attīrīšanu no koku sanesumiem un bebru aizsprostiem.
Pagājušajā nedēļā sākti un šonedēļ pabeigti darbi Līgatnes upē. Pēc zinātniskā monitoringa tā ir viena no labākajām taimiņu nārsta upēm Gaujas baseinā, tāpēc jārūpējas par lašveidīgo zivju nārsta vietām un dzīvotnēm, uzsver biedrības vadītājs Ainārs Šteins. Zinātniskā institūta BIOR pētījumi, kas veikti 2021. – 2023. gadā, rāda, ka upē ir bagātīgi zivju krājumi.
Aizvadītajā sestdienā interesenti tika aicināti uz talku, bet biedrības vīri darbus upē sāka jau vairākas dienas iepriekš. Kopumā attīrīti 3,9 kilometri, un, pēc A. Šteina teiktā, atkarībā no situācijas upē, vienā dienā strādājot sešiem septiņiem cilvēkiem, var attīrīt 500 – 700 metru garu posmu.
Galvenie uzdevumi – izvākt sakritušos kokus un izzāģēt tos, kas perpendikulāri šķērso upi un var radīt koku sablīvējumus, arī nojaukt bebru aizsprostus, atbrīvojot ceļu straumei un zivju migrācijai.
Bebru aizsprostu nojaukšana prasa fizisku un arī rūpīgu darbu, skaidro A. Šteins: “Ja gribam, lai bebri tuvākajā laikā būvi neatjauno, aizsprosts jānojauc pilnībā. Aizsprosta pamatā upē ir kādi divi trīs lielie šķērskoki, tad nu līdz tiem jātiek un šie koki jāizceļ ārā. Protams, bebri jau nepazūd, ja vienā vietā aizsprosts nojaukts, tie meklēs citu, bet vismaz kādu brīdi upē būs atjaunots normāls tecējums. Ir jāļauj ūdeņiem ritēt, un tad jau upe pati pamazām attīrīsies. Jo īpaši tāpēc, ka Līgatnes upe ir viena no straujākajām Latvijā.”
Pēc Līgatnes upes posma attīrīšanas lašveidīgajā zivīm vajadzētu tikt daudz augstāk pa straumi, līdz pat Jaunšķēpeļu aizsprostam.
Sakopti arī divi posmi Raunas upē, kur likvidēti divi milzīgi koku sanesumi, kas veidojušies gadiem, krasti sakopti, un biedrības vadītājs pārliecināts – upe itin ātri atdzīvosies: “Sakritušo koku bija tik daudz, ka darbus varēja paveikt tikai ar tehniku, ar rokām tas nebija iespējams. Labi, ka tehnika varēja piekļūt krastiem, lai paveiktu iecerēto. Rezultātā no upes izcelti simtiem kubikmetru koku.”
Stāstot par koku sanesumu, bebru dambju ietekmi uz upes ekosistēmu, A. Šteins norāda, ka ir gan mīnusi, gan plusi: “No vienas puses, tie nav slikti, zivīm ir, kur paslēpties, tur ir labas dzīvotnes. Taču problēma, ka augšpus aizsprostiem veidojas liels smilšu, dubļu sanesums, tajā vietā upe ir mirusi. Tagad, kad ūdens var brīvi tecēt, gultne attīrīsies.
Vēl viena problēma, ka upe var meklēt ceļu apkārt aizsprostam, tā graužas arvien vairāk krastā, sākas krastu erozija. Tāpēc aizsprostu nojaukšanā ieguvumu ir vairāk. Nevajadzētu satraukties, ka, iztīrot kokus, atņemam zivīm dzīvotnes, jo pēc gada diviem upē atkal sagāzīsies koki. Upe jau netiek pārveidota par sterili iztīrītu gultni, paliek drošas vietas, kur zivīm uzturēties.”
Abu projektu realizācija bija iespējama, pateicoties Valsts zivju fonda finansējumam, kā arī līdzekļiem, kas iegūti no lašveidīgo zivju licencētās makšķerēšanas.
Pēc A. Šteina teiktā, līdz ar to šogad Cēsu novadā plānotie darbi paveikti, bet upju attīrīšana notiek arī citos novados: “Šogad turpinājās attīrīšanas darbi Sikšņu krācēs Gaujā pie Vidagas Smiltenes novadā, kur iztīrīts liels posms. Biedrības darbs Gaujā notiek no Carnikavas līdz iztekai, protams, lielāko uzmanību pievēršot posmam, kur ienāk un nārsto lašveidīgās zivis. Vēl šajā vasarā esam veikuši hidromorfoloģisko izpēti Vaidavas posmā.
Situācija Gaujā un tās pietekās uzlabojas, bet tomēr jārunā par ilgtermiņa nepārtrauktu procesu, jo daba vienmēr ienes savas korekcijas, atkal krīt koki, rosās bebri. Upju un upīšu mūsu novadā un kopumā Vidzemē ir daudz, darbs būs vienmēr. Upe ir kā dārzs, kas jākopj, ja gribam, lai tā kalpotu labi. Nevar cerēt, ka daba pati ar visu tiks galā, tai ir jāpalīdz!”
Komentāri