Trešdiena, 24. aprīlis
Vārda dienas: Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums

Lauksaimnieki prasa ārkārtas situāciju

Druva
23:00
21.08.2006
3

“Sausums apdraud ne tikai šā rudens ražu, bet arī daudzu saimniecību tālāko likteni, jo ir nopietnas grūtības

daudzu zemnieku saimniecību kredītsaistību izpildē. Situācija ir ārkārtēja visās lauksaimniecības nozarēs,” rakstīts vēstulē.

Rajona zemnieku apvienības izpilddirektore Dace Kalniņa komentē:

-Zemnieki uztraucas ne tikai par šo brīdi, bet galvenokārt par perspektīvu. Mūsu rajonā lielākais īpatsvars ir piena lopkopībai. Izvērtējot situāciju, lopkopji prognozē piensaimniecības ieņēmumu samazinājumu, jo lopi jau tagad tiek baroti ar ziemai savākto barību un daudzas saimniecības nav ieguvušas nepieciešamo barības daudzumu ziemai, saprotams, ka ziemā ieņēmumi vēl samazināsies, jo būs grūti saglabāt ražošanas apjomus. Taču uz ikvienu ražojošu saimniecību gulstas kredītsaistības, kas rēķinātas konkrētam ražošanas līmenim. Arī augkopības saimniecības nav labākā situācijā, jo, jau nokuļot pirmās graudu tonnas, redzams, ka raža būs ievērojami mazāka. Tādēļ neredzam citu iespēju, kā lūgt politiķu atbalstu.

Vēstulē izteikts priekšlikums aicināt valdību kompensēt zaudējumus pēc apsaimniekotās platības. Lauksaimnieki aicinājumā rajona deputātiem uzsver, ka viņu mērķis ir panākt, “ lai Latvijas un Eiropas Savienības ierēdniecībā pievērstu pastiprinātu uzmanību sausuma radītājiem zaudējumiem un to iespējamo kompensāciju sadales mehānisms būtu pēc iespējas taisnīgāks.”

-Ja saņemtu maksājumos tikpat, cik veco Eiropas Savienības valstu zemnieki, palīdzību nelūgtu. Un tāpēc acīmredzot arī valdība sola palīdzību, jo saprot, ka, iestājoties ES, nav mācējusi aizstāvēt Latvijas valsti, – saka rajona zemnieku apvienības valdes priekšsēdētāja, lauksaimniecības uzņēmuma SIA “Stalbes Agro” vadītāja Aija Balode.

A.Balode atzīst, ka šis ir smags gads, sākot ar neparasti auksto ziemu un vēso pavasari, kuriem sekoja lielais karstums. Lielākā daļa piena lopkopības saimniecību nevar sagatavot pietiekamā daudzumā barību. Jaunie zālāji izdeguši, pirmās pļautās platības arī, atālu nav.

-Mūsu saimniecība dzīvo uz pērna gada rēķina. Bija ļoti laba zāles raža un sagatavojām daudz lopbarības, kuru tagad dodam govīm. Taču kar-stums un stāvēšana kūtī atstāj ie-spaidu uz dzīvnieku veselību. Govis grūtāk apsēklot, ir citi sarežģījumi. Ja paveicies sagatavot nepieciešamo zāles lopbarības apjomu, tad problēmas rada sliktā kvalitāte. Samazinās izslaukumi, piena kvalitatīvie rādītāji, līdz ar to zemāka samaksa. Un tas ir tikai tas, ko redzam uzreiz. Īsti zaudējumus varēsim rēķināt tikai nākamgad. Lauksaimniekiem uz klimatiskiem riskiem jābūt gataviem, bet šoreiz situācija ir ilglaicīga, tādēļ nepieciešams atbalsts, – vērtē A.Balode.

Līdztekus nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem vērojama piena iepirkuma cenas krišanās, daž-viet kavējas norēķini par pienu. Samazinās gaļas iepirkuma cena, jo ne mazums zemnieku, aprēķinot iespējas pa ziemu izbarot lopus, samazina to skaitu.

Smagā situācijā ir arī graudu audzētāji. Raiskuma pagasta “Dumbrājos” specializējas graudu audzēšanā. Sējumi aizņem 328 hektārus. Saimnieks Einārs Lācis vērtē, ka būtu labi, ja iekultie graudi segtu minerālmēslu un citu resursu izmaksas.

-Visvairāk cietuši ziemas kvieši. Ziemā sējumi daļēji izsala, bet pārsēt nesanāca, nebiju ierēķinājis tādus izdevumus. Vēsajā, sausajā pavasarī neiedarbojās ķimikālijas, lauks ir nezāļains. Un, kad sāka veidoties vārpas un briest graudi, sākās lielais karstums, – stāsta “Dumbrāju” saimnieks

Mazliet labāka situācija ir rudzu tīrumā. Zelmenis mazāk cietis no sala. Taču arī rudzu graudi ir ļoti sīki. Bija plānots nokult 4.5 – 5 tonnas no hektāra, bet nebūs vairāk par 2.5 līdz 3 tonnām.

-Jācer, ka nesāksies lietus un rudzi nesāks vārpās dīgt, tad tos maizei nevarēs pārdot. Gribu arī piedalīties rudzu audzētāju konkursā Zelta Tonna, kaut šogad, kā lasu presē, pārstrādātāji saka, ka uz labu graudu kvalitāti nevar cerēt. Un es nesaprotu, kā tas var būt, ka katru rudeni graudu pārstrādātāji stāsta, cik slikta ir labības kvalitāte un cik maz par to var maksāt, bet no tiem pašiem graudiem izcep augstākā labuma maizi! – saka E.Lācis.

Arī mieži, vasaras rapsis un griķi nesola apmierinošu ražu. Parasti kāda kultūra dod labāku iekūlumu, cita sliktāku, bet kopumā saimniecībā situācija izlīdzinās, bet šogad neviena nevieš cerības. Turklāt visi graudaugi gatavojas vienā laikā, kas apgrūtinās graudu kaltēšanu. Līdz ar to kulšana iekavēsies, kas nesīs vēl papildu zaudējumus.

Rajona zemnieku apvienība, sadarbībā ar rajona lauku konsultācijas biroju un lauku attīstības speciālistiem pašvaldībās, uzsākusi vākt informāciju par zaudējumiem šīs vasaras klimatisko apstākļu dēļ.

Pēc preses ziņām jūlijs ir otrs sausākais pēdējo 83 gadu laikā. Valmierā sausuma dēļ izsludināta ārkārtas situācija. Lauksaimnieku organizācijas jau ziņojušas, ka vistraģiskākais stāvoklis ir lopkopībā. Barības trūkuma dēļ atsevišķas saimniecības jau sākušas likvidēt ganāmpulkus. Zemkopības mi-nistrija uz rudens pusi sola valsts un Eiropas kompensācijas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Seniori svin pavasari

05:14
24.04.2024
31

Nedēļas nogalē Zosēnu senioru klubiņš aicināja uz dzīves svinēšanu pavasarī, pagasta kultūras namā pulcējot gan vietējos seniorus, gan aicinot viesus no Abrupes, Vecpiebalgas, Taurenes un Dzērbenes. Zosēnu senioru klubiņa vadītāja Ilze Cīrule teic, ka izveidojusies brīnišķīga tradīcija svinēt un katram savā gadalaikā aicināt ciemos pie sevis kaimiņu pagastu seniorus, rīkot arī kopīgas ekskursijas. Saietā priecēja […]

IT speciālisti tīklojas arī klātienē

00:00
24.04.2024
60

Modernās tehnoloģijas rada jaunas profesijas un jaunas iespējas Nebijis pasākums notika Cēsīs, Raiņa kvartālā, tur tikās esošie un topošie dažādu līmeņu IT jomas speciālisti, tehnoloģiju entuziasti, studenti, uzņēmēji un ikviens, kam interesē tehnoloģijas un digitalizācija. Pasākumā “IT Waffle Meetup”raisījās sarunas, pieredzes stāsti un diskusijas par karjeras iespējām nozarē, pieprasītām prasmēm un tehnoloģiju iespējām. Būtiska bija […]

Satiekas darba devēji un ņēmēji

00:00
23.04.2024
158

Darba meklētājus Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) akcijā “Sezonas darbi” aicināja tikties ar darba devējiem. NVA Cēsu filiālē interesentus sagaidīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), akciju sabiedrības “Cēsu alus” un SIA “Green Line Services” pārstāvji. Divu stundu pasākumā darba devēji stāstīja ne tikai par sezonas, bet arī pastāvīga darba piedāvājumiem. Darba meklētāju netrūka. “Cēsu alus” […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē 16 izsaukumi

15:43
22.04.2024
34

Aizvadītajās trīs diennaktīs, laika posmā no šī gada 19. aprīļa plkst. 6.30 līdz 22. aprīļa plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma 16 izsaukumus – trīs izsaukumus uz ugunsgrēku dzēšanu un 13 izsaukumus uz glābšanas darbiem. Sestdien plkst. 18.04 saņemts izsaukums uz Madonas novada Cesvaines pagastu, kur divstāvu dzīvojamās mājas otrajā stāvā pie […]

Fiziskās aktivitātes - svarīgākais ieradums labas veselības uzturēšanai

15:27
22.04.2024
34

Uz jautājumu “Kurš no ieradumiem, jūsuprāt, ir vissvarīgākais veselībai?” “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā 17% respondentu atbildējuši, ka tās ir regulāras fiziskās aktivitātes, savukārt 16% kā svarīgākās norādījuši regulāras veselības pārbaudes. Interesanti, ka fiziskās aktivitātes par svarīgāko ieradumu vīrieši atzinuši divas reizes biežāk nekā sievietes. Visvairāk – 25% – ar fiziskajām aktivitātēm […]

Āraiši ir īpaši, un tādiem tiem jābūt

00:00
22.04.2024
82

Āraisieši vienmēr uzsvēruši piederību īpašajai vietai Āraišiem. Jau desmit gadus aktīvākie iedzīvotāji apvienojušies Āraišu biedrībā, lai kopā risinātu ikdienas problēmas, stiprinātu identitāti un atpazīstamību, veicinātu kopienas un apkārtnes iedzīvotāju līdziesaisti, radošumu un interešu daudzveidību, paplašinātu tūrisma piedāvājumu.    Biedrības rosināti, āraisieši sanāca kopā, lai apspriestu aktuālo. Eva Koljera pastāstīja par aptaujas, kurā viedokli pau­da āraisieši, […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi