Otrdiena, 18. novembris
Vārda dienas: Aleksandrs, Doloresa, Brīve

Lauksaimnieki: Graudaugu sējumi attīstās labi

Leta
12:38
28.06.2017
31

Graudaugu sējumi visā Latvijā attīstās labi – tiem pietiek gan siltuma, gan mitruma, un šogad pastāv cerības uz labāku graudaugu ražu nekā pērn, aģentūrai LETA teica aptaujātie nozares pārstāvji. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības “Latraps” ģenerāldirektors Edgars Ruža aģentūrai LETA sacīja, ka graudaugu sējumiem pietiek gan saules siltuma, gan arī mitruma. Mēreni siltais laiks, kāds ir visā Latvijā, ir labākie apstākļi graudaugu augšanai un attīstībai. “Visvairāk mitruma trūka Zemgalē, taču šobrīd tas ir normas robežās. Periodiski lietus uzlīst visā Latvijā. Lielākās problēmas saistītas ar lielām vēja brāzmām un lietu, kas vietām sējumus gāž veldrē. Tamdēļ var zust graudu kvalitāte un var būt grūtības novākt ražu,” sacīja Ruža. Taču tā kā patlaban graudaugi ir diezgan agrā attīstības stadijā, ir diezgan liela iespējamība, ka augi nedaudz pacelsies, ja arī vējš tos sagāzīs veldrē, viņš piebilda.

Ruža atzina, ka graudaugi nav pilnībā atguvuši attīstībā zaudēto samērā vēlā pavasara dēļ, taču pēdējās nedēļās tie attīstījušies normālā tempā. Pastāv cerības, ka ražas novākšana nebūs būtiski vēlāka kā pērn. Arī sinoptiķu solītie laika apstākļi turpmāk nerada bažas par sējumu attīstību. Problēmas varētu rasties vienīgi tad, ja uznāk spēcīgas lietus šaltis un krusa, taču pret šo dabas parādību nodarīto kaitējumu graudaugiem ir pieejama apdrošināšana. Daļa lauksaimnieku to izmanto, bet pārējie rēķinās ar dabas apstākļu radītiem riskiem.

Viņš piebilda, ka gaidāmajai graudaugu ražai ir labs potenciāls un vasarāju un ziemāju kopējā raža varētu arī pārsniegt iepriekšējā gada līmeni, ja laika apstākļi būs labvēlīgi arī turpmāk. “Līdz ražas novākšanai vēl ir vesels mēnesis, tāpēc negribu prognozēt ražu – viss var mainīties vienas dienas laikā, taču pašlaik ražas potenciāls ir labāks. Tas saistīts ar laika apstākļiem vasaras sākumā – mēreni silto klimatu un sauli pietiekamā daudzumā, kā arī nokrišņiem. Augiem ļoti nepatīk liels karstums. Ja ir ļoti vēss, tie attīstās ļoti lēni. Taču patlaban viss ir salīdzinoši ļoti labi,” sacīja Ruža. Viņš piebilda, ka šogad arī graudaugu sējumu platības ir pieaugušas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis aģentūrai LETA sacīja, ka sējumi patlaban izskatās labi. “Ja salīdzina ar to, kā vasarāji izskatījās pagājušogad šajā laikā, tad šogad tie izskatās ļoti labi. Vasarājiem pietiek mitruma, ik pa laikam uzlīst lietus un lauki izskatās labi. Lauksaimniekiem jāseko līdzi augu aizsardzībai, slimībām un kaitēkļiem, tad jau viss būs labi,” teica Balodis, pieļaujot, ka vienīgi ražas novākšana var nedaudz novēloties.

Viņš arī piebilda, ka šā gada ražas prognoze nav pasliktinājusies salīdzinājumā ar vasaras sākumu – vasarāju graudaugu ražas varētu būt virs vidējā Latvijas līmeņa. Arī ziemājiem mitruma un gaismas pietiek. Ja arī turpmākie laika apstākļi būs labi, raža nebūs sliktāka kā pērn. Samērā maz līdz šim attīstījušies griķi, taču tiem vēl ir iespēja atgūt nokavēto. Vienlaikus Balodis pauda cerību, ka nesekos vētras un krusa, kas labību varētu sagāzt veldrē.

Balodis uzsvēra, ka lauksaimniekiem ir ļoti svarīgi pasargāt sējumus no kaitēkļiem, kā piemēram, laputīm, kas vietām laukos parādās. Ja saimnieks pamana kaitēkļus, tos vajag ierobežot. Kaitēkļiem patīk silts un saulains laiks, kādu sola turpmākajās dienas, tāpēc pastiprināti jāseko līdzi labības laukiem.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka saskaņā ar LLKC aplēsēm jūnija vidū siltuma un mitruma ziemāju un vasarāju sējumi bija strauji attīstījušies un vasarāji bija labi sacerojuši.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Svinam Latvijas 107. gadadienu ar lepnumu par savu valsti!

00:00
18.11.2025
13

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,Pie mājas pelēks akmens klaudz.Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.Un svēta, dārga tā ir man. Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,Kur citas skaņas skan un citu domu rod?Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod. Jau sen šo zemi – dziesmu zemi […]

Skanīgi, patriotiski un vīrišķīgi

00:01
17.11.2025
25

Jaunpiebalgā Lāčplēša dienā un Valsts svētku koncertā dzied zēnu un vīru koris. Dziedātājus rudenī kopā aicina diriģente Aija Sila, tiek mēģināts klātienē un neklātienē, lai dziesmas izskanētu svinīgi un plaši. Lāčplēša dienā jaunpiebaldzēni lāpu gājienā dodas pie pieminekļa brīvības cīņās kritušajiem, pēc tam Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiek koncerts, kur plecu pie pleca […]

Paaudzēm vajag satikties. Ik svētdienu un arī svētkos

00:00
17.11.2025
173

Priekuliešu Daces un Alfrēda Jurciņu ikdienu piepilda prieks par bērniem, mazbērniem un dzīvi savā valstī, Latvijā. Atmiņas par dzimtā pārdzīvoto, par padomju gadu represijām sevī nes klusi. Sarunā ar “Druvu” izskan spēcīga apziņa par latvisko identitāti, par ģimenes vērtībām. Gan Latvijas Poli­tiski represēto apvienības Cēsu biedrības bijušās priekšsēdētājas Daces Jurciņas, gan vīra Alfrēda dzimtu un […]

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
87
1

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
49

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
20

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
25
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
25
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
34
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi