Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) Cēsu komiteja no 1.novembra būs Vidzemes komitejas dalībniece. Par to paziņoja apvienotajā konferencē, kas šonedēļ notika Cēsīs.
Vidzemes komitejā jau apvienojušās Valkas, Smiltenes, Valmieras, Limbažu, Alūksnes un Gulbenes novada, kā arī Pierīgas struktūrvienības. LSK ģenerālsekretārs Uldis Līkops, “Druvai” skaidrojot nepieciešamību apvienoties, pauda: “Organizācijas stratēģija – veidot lielākas un līdz ar to stiprākas reģionālās komitejas. Ceram, ka tuvākajos gados visā reģionā organizācijas darbs attīstīsies uz kopīgiem standartiem un vienādiem pamatprincipiem.” No 1. novembra Latvijā būs sešas organizācijas komitejas: Vidzemes, Latgales, Augšdaugavas/ Dienvidlatgales, Zemgales, Rīgas un Kurzemes.
Vēsturiski LSK komitejas darbojušās gana atšķirīgi, to atbalsta sniegšana iedzīvotājiem lielā mērā bijusi atkarīga no cilvēkiem, kuri konkrētajā vietā strādājuši, un vai bijusi pēctecība. “Veidojot stiprāku reģionālo struktūru, ceram, ka pārmantojamība notiks plūstošāk un mierīgāk, cits citu nepieciešamības gadījumā varēs aizvietot, robežas starp struktūrvienībām izplūdīs. Cilvēkiem ir jābūt iespējai saņemt palīdzību neatkarīgi no tā, kurā administratīvajā teritorijā viņi atrodas,” analizēja U.Līkops. Viņš gan uzsver, ka organizācijas nodrošinātie pakalpojumi ir atkarīgi arī no valsts un pašvaldības nodrošinātājiem pakalpojumiem, bet pašvaldību sniegtie dažādās teritorijās atšķiras: “Taču arī valsts līmenī tiek domāts, kā pakalpojumus līdzsvarot. Vislabākā versija ir tad, ja sadarbojas visi trīs sektori: valstiskais, pašvaldību un nevalstiskais. Svarīgi arī, lai savā starpa sadarbojas nevalstiskās organizācijas. Tad rezultāts – palīdzība cilvēkam – ir vislabākais.”
Savukārt LSK Cēsu komitejas izpilddirektore Marina Orlova atzina, ka Cēsu organizācija jutās stipra un var darboties, arī nepievienojoties Vidzemes komitejai. Komitejas darbība ir ļoti aktīva, skaidra, ar gadiem ilgām iestrādēm, tomēr, tā kā organizācija iet uz mērķi apvienoties, nolemts Vidzemes komitejai tomēr pievienoties: “Tā kā šis ir pats sākums, līdz galam vēl jaunā kārtība nav skaidra. Bet Cēsu novada pašvaldības teritorijā varēsim turpināt strādāt kā līdz šim, paliek visas 14 nodaļas un birojs Cēsīs. Mēs gribam strādāt un ceram, ka arī turpmāk varēsim darboties tikpat plaši.”
Par galvenajiem Cēsu komitejas uzdevumiem un rīkotajiem pasākumiem M.Orlova iepazīstināja arī konferences dalībniekus. Strādāts sociālajā jomā, attīstot palīdzību iedzīvotāju mazaizsargātām grupām, proti, rīkotas nometnes, pasākumi bērniem ar īpašām vajadzībām, komiteja izsniedz Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām pārtikas un higiēnas preču pakas, tiek sniegts atbalsts kara bēgļiem no Ukrainas. Svarīgs uzdevums ir nodrošināt neatliekamās palīdzības mācības, rīkot šo prasmju sacensības, arī sniegt pirmo palīdzību publiskos pasākumos. Komiteja rīko veselības veicināšanas pasākumus, piemēram, ir veselības istaba, kur bez maksas var saņemt mediķa konsultācijas, popularizē asinsdonoru kustību. Tiek ieguldīts darbs komitejas un tās nodaļu, kā arī LSK Jaunatnes organizācijas darbības un iniciatīvu stiprināšanā.
Plašs ir arī Vidzemes komitejas pakalpojumu klāsts, tajā iekļaujas zupas virtuves, humānās palīdzības punkti, pirmās palīdzības apmācības, tehnisko palīglīdzekļu nomas punkti, veselības istabas un HIV profilakses punkti, specializētā transporta nodrošināšana, stāstīja SK Vidzemes Komitejas izpilddirektores vietniece Vivita Ķīkule. Pakalpojumu klāstā ir dienas aprūpes centri, grupu dzīvokļi, ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija. Protams, komiteja organizē pārtikas paku izdali, piedalās labdarības pasākumos, sniedz atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem. Vērtējot nākotnes izaicinājumus, LV.Ķīkule izcēla infrastruktūras sakārtošanu, cilvēkresursus, esošo pakalpojumu un programmu sakārtošanu un pilnveidošanu, kā arī jaunu pakalpojumu izveidi.
Uldis Līkops atzina, ka pēdējos gados Latvijas Sarkanajam Krustam, tai skaitā Cēsu un Vidzemes komitejai, ir bijis ļoti darbīgs laiks: “Esam kļuvuši stiprāki, atpazīstamāki un, galvenais, esam spējuši nodrošināt palīdzību vairākiem cilvēkiem.” Viņš norādīja, ka pandēmijas laiks, pēc tam pilna mēra iebrukums Ukrainā nesis līdzi ļoti daudz ciešanu, palīdzība bijusi īpaši vajadzīga, turklāt aizvien lielākam skaitam cilvēku. “Un to arī mēs zināmā mērā esam spējuši nodrošināt,” sacīja U.Līkops.
Komentāri