Lai arī uzkrājumu līmenis Baltijas valstu vidū ir atšķirīgs, tomēr katrā no tām ir iedzīvotāji bez uzkrājumiem un vidējais uzkrājumu apjoms joprojām ir salīdzinoši mazs, liecina jaunākais Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktais Baltijas mēroga pētījums. Institūta eksperti uzsver, ka pirmajām ekonomiskās situācijas atlabšanas pazīmēm nevajadzētu kalpot par iemeslu atlikt uzkrājumu veidošanu un norāda uz īpašiem izaicinājumiem uzkrājumus neveidojošo iedzīvotāju attieksmē.
Baltijas valstu starpā visaugstākais uzkrājumu līmenis ir Igaunijā, bet viszemākais – Latvijā. Kopumā 78% Igaunijas, 61% Lietuvas un tikai 46% Latvijas iedzīvotāju atzina, ka viņiem ir vismaz nelieli uzkrājumi. Uzkrāto līdzekļu summas ir salīdzinoši nelielas visās trijās valstīs un vairumā gadījumu nepārsniedz 1000 eiro.
Vairums iedzīvotāju – 82 līdz 92% respondentu visās trīs valstīs piekrīt tam, ka veidot uzkrājumus ir svarīgi. Kopumā iedzīvotāji, īpaši Lietuvā, arī vēlētos veidot lielākus uzkrājumus, tomēr nesaskata tādu iespēju. Naudas trūkums tiek minēts kā galvenais uzkrājumu neveidošanas iemesls visās Baltijas valstīs. Tikai 21% Igaunijas, 15% Lietuvas un 12% Latvijas iedzīvotāju apgalvo, ka varētu atļauties sākt krāt vai uzkrāt vairāk nekā to dara šobrīd. Lietuvas iedzīvotāji arī mazliet biežāk nekā pārējo divu valstu iedzīvotāji dod priekšroku patēriņam – 13%, salīdzinot ar 6% Latvijas un 2% Igaunijas iedzīvotāju. Tajā pat laikā apmēram puse iedzīvotāju (nedaudz mazāk Igaunijā) nožēlo savu pagātnes rīcību un vēlētos, lai būt uzkrājuši vairāk, tādējādi norādot uz krāšanas disciplīnas trūkumu.
Tomēr saskaņā ar pētījuma rezultātiem līdzekļu trūkums ne vienmēr ir galvenais iemesls uzkrājumu neveidošanai un visās trijās valstīs ir izveidojusies noteikta sabiedrības daļa, kas uzkrājumus neveido un arī nevēlas to darīt nākotnē. Dati apstiprina to, ka visās Baltijas valstīs tie, kam jau ir uzkrājumi, saskata vairāk iespēju tos veidot nakotnē un demonstrē arī lielāku vēlmi to darīt. Satraucoši, ka 23% Igaunijas, 18% Latvijas un 8% Lietuvas iedzīvotāju, kam šobrīd nav uzkrājumu, nav arī vēlmes tos sākt veidot. Turklāt vēl 28% Latvijas, 12% Igaunijas un 5% Lietuvas iedzīvotāju bez uzkrājumiem nav noteikta viedokļa šajā jautājumā. Savukārt jautāti, vai varētu atļauties uzkrāt vairāk, 11% igauņu un 4% latviešu un lietuviešu, kam šobrīd nav uzkrājumu, atzina, ka varētu.
“Uzkrājumi ir svarīgi, lai ģimenes varētu justies finansiāli stabilas ilgtermiņā. Bez uzkrājumiem cilvēki sevi pakļauj riskam nespēt tikt galā ar neparedzētiem izdevumiem, piemēram, saslimšanas vai darba zaudēšanas gadījumā. Krāšana ir ieradums, kas jāattīsta ilgākā laika periodā, soli pa solim. Katra ģimene var sākt ar nelielām summām, un pakāpeniski tās palielināt, ja nepieciešams. Veidojot uzkrājumu kapitālu, mēs arī rūpējamies par savu finanšu brīvību, jo noteiktu uzkrājumu daļu varam novirzīt konkrētu mērķu īstenošanai, nesasaistot savas finanses nākotnē,” saka Diāna Krampe, Swedbank Pirvātpersonu finanšu institūta direktora vietniece Latvijā.
Lai gan visu trīs valstu iedzīvotāji ir vienisprātis, ka patlaban galvenais iemesls veidot uzkrājumus viņiem ir „drošības spilvens” nebaltām dienām, citi krāšanas iemesli katrā valstī ir atšķirīgi. Lietuvieši salīdzinoši biežāk krāj lielākiem pirkumiem, piemēram, auto, mājokļa vai dažādu mājsaimniecības iekārtu iegādei, kamēr igauņi vairāk veido uzkrājumus mājokļa remontam vai bērnu vajadzībām. Latvieši salīdzinoši biežāk apgalvo, ka krāj vecumdienām – 21% respondentu, bet salīdzinoši retāk, ka veic uzkrājumus mājokļa iegādei – 6% no tiem, kam ir uzkrājumi, salīdzinot ar 10% Igaunijā un 15% Lietuvā.
Pētījumā arī konstatēts, ka visās trīs Baltijas valstīs galvenokārt tiek izmantoti salīdzinoši vienkārši uzkrājumu veidi. Nelielas summas līdz 300 eiro tiek uzkrātas skaidrā naudā mājās, mazliet lielākas summas – parasti līdz 1000 eiro – uzkrājas bankas kontos. Termiņdepozīti un ieguldījumi pensiju 3.līmenī tiek izmantoti lielākām naudas summām, līdz 3000 eiro, taču šīs uzkrājumu formas tiek izmantotas reti. Piemēram, kopumā tikai 12% Latvijas un Igaunijas un 4% Latvijas iedzīvotāju ir noguldījuši naudu termiņdepozītā. Tāpat valstu starpā pastāv arī nacionālas īpatnības. Lietuvieši mēdz uzglabāt salīdzinoši lielākas summas skaidrā naudā, kamēr Igaunijā biežāk nekā abās pārējās valstīs tiek izmantoti tādi ieguldījumu instrumenti kā pensiju 3.līmenis, bērnu apdrošināšana un investīciju fondi.
Pētījums „Baltijas valstu iedzīvotāju attieksme pret uzkrājumiem” veikts 2011. gada aprīlī un maijā, katrā valstī klātienes intervijās aptaujājot aptuveni 1000 respondentus. Lietuvā lauka darbu nodrošināja pētījumu aģentūra “Spinter Tyrimai”, Latvijā – “Data Serviss”, bet Igaunijā – “Turu Uuringute”.
Swedbank Privātpersonu finanšu institūts ir no bankas neatkarīga struktūrvienība, kas, ņemot vērā savu ilggadējo pieredzi ārzemēs, strādā pie iedzīvotāju finanšu prasmju un zināšanu attīstības Latvijā. Institūts regulāri informē un izglīto sabiedrību par dažādiem ar naudu un ģimenes budžeta plānošanu saistītiem jautājumiem, veic pētījumus un līdzdarbojas dažādās valsts mēroga darba grupās.
Komentāri