Valsts prezidenta Valda Zatlera valsts vizītei Ukrainā, kas notika no 25.līdz 27.jūnijam, sekoja arī „Druva”. Viens no šīs vizītes nozīmīgākajiem akcentiem – Latvijas atbalsts šai Austrumeiropas valstij ceļā uz Rietumu demokrātiju un starptautiskajām organizācijām, tādēļ pirmais “Druvas” stāsts, kas pārvests no brauciena, par lielo politiku.
Nav pārsteigums, ka Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers pirmajā valsts vizītē devās uz Ukrainu. Sadarbība un atbalsts valstij, kuru no jau tālajiem padomju laikiem atceramies kā maizes klēti un akmeņogļu zemi, reformu ceļā uz stabilu demokrātiju ir viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm.
NATO un Eiropas Savienība – tie ir mērķi, ceļā uz kuriem Ukrainai var noderēt Latvijas pieredze, savukārt Latvijai lielās, resursiem bagātās, kaut šobrīd politisko kolīziju plosītās valsts draudzība nozīmē gan politiskus, gan ekonomiskus bonusus.
Preses konferencē pēc prezidentu sarunas un parakstītā komunikē, kā arī vairākiem līgumiem valdības līmenī Ukrainas prezidents Viktors Juščenko ne tikai atzina, ka valstu vadītāju tikšanās bijusi rezultatīva, uzsverot šīs vizītes nozīmību, bet arī ne reizi vien nosauca mūsu prezidentu par draugu, uz ko saņēma tikpat politiski korektus, bet latviski ne tik ekstravertus draudzības apliecinājumus.
Draudzību gan ne tieši Valdim Zatleram, bet Latvijai apliecināja arī Ukrainas premjerministre Jūlija Timošenko, kaut viņas un Latvijas prezidenta tikšanās gandrīz izjuka. Valda Zatlera vizītei nepagāja secen J.Timošenko un V.Juščenko sāncensība. Ukrainas prezidenta saruna ar mūsu valsts galvu ievilkās, līdz tikšanās laiks ar premjerministri bija nokavēts, darba pusdienas nācās atcelt. Saruna ar J.Timošenko tomēr notika, kaut neparastā laikā – vakarā pēc plkst. 22. Neoficiāli izskanēja informācija, ka VJuščenko dienas sarunās tik ļoti aizrāvies ne tikai dēļ intereses par Latviju, bet lai norādītu politiskajai sāncensei, kas ir kas. Tomēr J.Timošenko arī pēc ļoti novēlotās tikšanās ar Valdi Zatleru uzsvēra savu īpašo attieksmi pret mūsu valsti, turklāt atgādināja, ka viņu ar Latviju vieno īpašas saiknes, proti, no mātes puses Ukrainas premjerministrei esot latviskas saknes. (Kā zināja stāstīt Ukrainā strādājošie latvieši, premjerministre savu latvisko radniecību nereti mēdzot paust arī Ukrainas publiskajā telpā.)
„Kijeva ar Rīgu gribētu ne tikai draudzēties,” atzina J.Timošenko, uzsverot, ka Ukrainai ir būtiska Latvijas integrācijas pieredze Eiropas Savienībā, kā arī sadarbību ar Latviju minēja kā vienu no ceļiem stabilitātes radīšanai Ukrainā.
ES un Ukrainas attiecības pilnveidos jaunais, padziļinātais ES – Ukrainas līgums. Pagājušajā gada nogalē Eiropas Komisijas Reģionu komitejas ziņojumā ir atzīta Ukrainas pozitīvā virzība demokrātijas attīstībā, uzsvērta vajadzība atbalstīt un sekmēt šos procesus, nododot ES valstu pieredzi, atzīstot, ka Ukraina var kļūt par eksporta un ieguldījumiem labvēlīgu tirgu, kā arī stabilu un prognozējamu partneri, lai nodrošinātu mieru un drošību Eiropā. Ko ukraiņi domā par ES? Interneta vietnē putns.wordpress.com vēstī – ja aprīlī būtu jābalso par iestāšanos Eiropas Savienībā, 56% Ukrainas iedzīvotāju nobalsotu “par”. Tādi skaitļi parādās fonda „Demokratičeskije iniciatīvi” veiktajā pētījumā. Referendumā būtu gatavi piedalīties 78% iedzīvotāji, 25% balsotu pret iestāšanos ES, bet 19% bijis grūti atbildēt. Bet tie daži ar valsts vizīti nesaistītie cilvēki, ar kuriem Latvijas žurnālistiem saspringtajā darba grafikā izdevās parunāties, izrādījās no tiem 56%, kas izvēlas ES. Kijevā kāda kundze pensijas gados teicās, ka jaunie esot tie, kas gribot uz Eiropu, pensionāri ne, bet pati gan sacījās skatāmies ES virzienā. Rietumnieciskā Ļvova, kuru vizītes laikā apmeklēja Valsts prezidents, šķiet, jau dzīvo ES noskaņās. Tās jūtamas pat sadzīvē – pilsētas centrā netālu no universitātes ķīmiskā tīrītava saucas „Evročistka”, un izkārtni rotā zils karodziņš, ļoti līdzīgs pazīstamai ES zīmei, tikai zvaigznītes aplī baltas, ne dzeltenas. Ukrainas vizītes laikā tika parakstīts: * komunikē par Latvijas un Ukrainas sadarbību (no Latvijas puses parakstīja Valsts prezidents Valdis Zatlers), * seši sadarbības līgumi, kuru mērķis ir stiprināt abu valstu attiecības, sekmēt sadarbību ekonomikas jomā, veicināt valsts iestāžu svarīgu informācijas apmaiņu, * nodoma protokols par Rīgas domes un Ļvovas pilsētas sadarbību.
Komentāri