Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

Latvija-Ukraina: sadarbība II

Druva
23:00
14.07.2008
7

Ukraina – Latvija: tās nav tikai prezidentu līmeņa sarunas un vizītes. Un tās nav tikai savulaik, pirms gadiem 30 uz Latviju atbraukušo ukraiņu – lielākoties celtnieku un biešu ravētāju – ģimeņu saiknes ar dzimteni. Ukraina izvirzījusi mērķi – ceļu uz Eiropas Savienību, un te Latvija gatava uzņemties atbalstītāja un padomdevēja lomu.

Pašvaldību, nevalstisko organizāciju pieredze, saikne kultūras jomā – tie ir ceļi, kā Eiropas vērtības kļūst dzīvas un saprotamas.

Pašvaldību sadarbības nozīmību Latvijas un Ukrainas attiecībās uzsvēra fakts, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers valsts vizītes laikā Ukrainā (25.-27.jūnijs) apmeklēja arī Rietumukrainas centru Ļvovu un piedalījās ceremonijā, kurā Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks un Ļvovas mērs Andrijs Sadovijs parakstīja nodomu protokolu par sadarbības iespējām starp Rīgu un Ļvovu,

Starp Kijevu un Rīgu sadarbības vienošanās parakstīta jau 1998. gadā. Un pēdējos gados saikni ar ukraiņiem sākušas veidot vairākas mazās pilsētas Latvija. To skaitā ir arī Cēsis, kas šogad maijā uzņēma Ļvovas apgabala pilsētas Žovkvas pašvaldības delegāciju.

Žovkvas mērs Jevgēnijs Januševičs, ar kuru žurnālistiem V. Zatlera valsts vizītes laikā Ukrainā bija iespēja tikties, bija ukrainiskas sirsnības pārpilns. Viņš atzina, ka ar prieku atceras braucienu, kurā iegūti jauni draugi, un uzsvēra, ka jau pirmajā viesošanās reizē Cēsīs ieguvis pieredzi, kas noderēs Žovkvai.

„Īpaši patika mūsdienīgi iekārtotā jaunā skola. Mums arī notiek skolas būvniecība, Cēsīs redzēju, kādai jābūt mūsējai. Jums ir brīnišķīgs, labi iekārtots sporta komplekss, redzējām, ko darīsim pie mums. Ikdienišķi piemēri, bet lieliski noder. Noteikti brauksim vēlreiz, jau detalizēti runāsim arī par jūsu pieredzi ūdensapgādes saimniecībā. Kaut jūsu vadītāji saka, ka tā nav pēdējais vārds šajā jomā, bet mūs tā patīkami pārsteidza,” sacīja J.Januševičs, piebilstot, „draudzība starp valstīm, īpaši mūsu, jāsākas ar vietējo pašvaldību sadarbību un draudzību starp cilvēkiem, tās ir tās saknes, kas baro lielo draudzības koku” .

J.Januševičs pastāstīja, ka saikne ar cēsniekiem iecerēta kultūras, pilsētas dienestu – komunālā, dzīvokļu, pilsētceltniecības jautājumos, īpaši uzsverot izglītības jomu, kuru Cēsīs atzina par ļoti attīstītu.

Bet cēsniekiem sadarbība ar Žovkvu ļauj apzināties to kvalitāti, līdz kurai Latvija izaugusi pēdējā gadu desmitā. Vēl ne tik sen mēs pēc pieredzes devāmies uz Zviedriju, Dāniju, pie mums ar padomu brauca veco Eiropas valstu pārstāvji, cenšoties veidot mūsu izpratni par attīstītu, demokrātisku sabiedrību, par pašvaldību, nevalstisko organizāciju un, galu, galā, katra pilsoņa neatņemamu nozīmi un vietu šajā sabiedrībā. Nu jau mēs paši esam padomdevēju lomā.

„Sapratām, ka mūsu pieredze pašvaldības darbā, sistēmas veidošana ukraiņiem ir ļoti vajadzīga Tā ir tā mūsu misija šajās attiecībās,” vērtēja Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders. Cēsnieku sadarbības pirmie soļi varētu būt kultūras virzienā. Jau maija vizītē rosināti sakari starp Žovkvas un Cēsu mūzikas skolu.

G.Šķenders atzina, ka par iespēju Cēsu un Žovkvas pašvaldībai veicināt uzņēmēju sadarbību runāt vēl pāragri. Taču pilsētas galva uzsvēra – Ukraina ir iespēju zeme mūsu uzņēmējiem. „Latvijas lauksaimnieki tur ir jau iekšā ar abām kājām, pērk zemes,” sacīja G.Šķenders.

Žovkvas mērs Jevgēnijs Januševičs:

„Esam lauksaimniecības rajons ar 108 tūkst. iedzīvotāju. Robežas tuvums devis priekšrocības, ātri veidojās kontakti ar citām valstīm, ienāca investīcijas, attīstījās uzņēmējdarbība. Rajonā darbojas itāļi, dāņi, vācieši, kas strādā dažādās nozarēs. Žovkvā ir 30 firmas ar Ukrainas un ārzemju kapitālu. Itāļi nesen izveidoja firmu, kas gatavo saldētus dārzeņus, kurus izaudzē mūsu rajonā. Visu eksportē, vietējam tirgum nepietiek. Pirms pieciem gadiem poļu-ukraiņu uzņēmums izveidoja jogurta glāzīšu ražotni. Šai ražošanai ir lielas iespējas, jo tikai 10 procentus no šo glāzīšu patēriņa valstī saražojam paši. Ir citi piemēri – darbojas divas mežsaimniecības, viena apsaimnieko valsts mežus, ir kokapstrādes, mēbeļu ražošanas uzņēmumi ar ārzemju kapitālu, saldētu gāzēto dzērienu ražotne, ir metālapstrādes uzņēmumi un citi.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
29
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
149
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
130
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
44
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
133
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
87
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
3
3
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
17
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
25
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
45
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
34
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi