Ukraina – Latvija: tās nav tikai prezidentu līmeņa sarunas un vizītes. Un tās nav tikai savulaik, pirms gadiem 30 uz Latviju atbraukušo ukraiņu – lielākoties celtnieku un biešu ravētāju – ģimeņu saiknes ar dzimteni. Ukraina izvirzījusi mērķi – ceļu uz Eiropas Savienību, un te Latvija gatava uzņemties atbalstītāja un padomdevēja lomu.
Pašvaldību, nevalstisko organizāciju pieredze, saikne kultūras jomā – tie ir ceļi, kā Eiropas vērtības kļūst dzīvas un saprotamas.
Pašvaldību sadarbības nozīmību Latvijas un Ukrainas attiecībās uzsvēra fakts, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers valsts vizītes laikā Ukrainā (25.-27.jūnijs) apmeklēja arī Rietumukrainas centru Ļvovu un piedalījās ceremonijā, kurā Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks un Ļvovas mērs Andrijs Sadovijs parakstīja nodomu protokolu par sadarbības iespējām starp Rīgu un Ļvovu,
Starp Kijevu un Rīgu sadarbības vienošanās parakstīta jau 1998. gadā. Un pēdējos gados saikni ar ukraiņiem sākušas veidot vairākas mazās pilsētas Latvija. To skaitā ir arī Cēsis, kas šogad maijā uzņēma Ļvovas apgabala pilsētas Žovkvas pašvaldības delegāciju.
Žovkvas mērs Jevgēnijs Januševičs, ar kuru žurnālistiem V. Zatlera valsts vizītes laikā Ukrainā bija iespēja tikties, bija ukrainiskas sirsnības pārpilns. Viņš atzina, ka ar prieku atceras braucienu, kurā iegūti jauni draugi, un uzsvēra, ka jau pirmajā viesošanās reizē Cēsīs ieguvis pieredzi, kas noderēs Žovkvai.
„Īpaši patika mūsdienīgi iekārtotā jaunā skola. Mums arī notiek skolas būvniecība, Cēsīs redzēju, kādai jābūt mūsējai. Jums ir brīnišķīgs, labi iekārtots sporta komplekss, redzējām, ko darīsim pie mums. Ikdienišķi piemēri, bet lieliski noder. Noteikti brauksim vēlreiz, jau detalizēti runāsim arī par jūsu pieredzi ūdensapgādes saimniecībā. Kaut jūsu vadītāji saka, ka tā nav pēdējais vārds šajā jomā, bet mūs tā patīkami pārsteidza,” sacīja J.Januševičs, piebilstot, „draudzība starp valstīm, īpaši mūsu, jāsākas ar vietējo pašvaldību sadarbību un draudzību starp cilvēkiem, tās ir tās saknes, kas baro lielo draudzības koku” .
J.Januševičs pastāstīja, ka saikne ar cēsniekiem iecerēta kultūras, pilsētas dienestu – komunālā, dzīvokļu, pilsētceltniecības jautājumos, īpaši uzsverot izglītības jomu, kuru Cēsīs atzina par ļoti attīstītu.
Bet cēsniekiem sadarbība ar Žovkvu ļauj apzināties to kvalitāti, līdz kurai Latvija izaugusi pēdējā gadu desmitā. Vēl ne tik sen mēs pēc pieredzes devāmies uz Zviedriju, Dāniju, pie mums ar padomu brauca veco Eiropas valstu pārstāvji, cenšoties veidot mūsu izpratni par attīstītu, demokrātisku sabiedrību, par pašvaldību, nevalstisko organizāciju un, galu, galā, katra pilsoņa neatņemamu nozīmi un vietu šajā sabiedrībā. Nu jau mēs paši esam padomdevēju lomā.
„Sapratām, ka mūsu pieredze pašvaldības darbā, sistēmas veidošana ukraiņiem ir ļoti vajadzīga Tā ir tā mūsu misija šajās attiecībās,” vērtēja Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders. Cēsnieku sadarbības pirmie soļi varētu būt kultūras virzienā. Jau maija vizītē rosināti sakari starp Žovkvas un Cēsu mūzikas skolu.
G.Šķenders atzina, ka par iespēju Cēsu un Žovkvas pašvaldībai veicināt uzņēmēju sadarbību runāt vēl pāragri. Taču pilsētas galva uzsvēra – Ukraina ir iespēju zeme mūsu uzņēmējiem. „Latvijas lauksaimnieki tur ir jau iekšā ar abām kājām, pērk zemes,” sacīja G.Šķenders.
Žovkvas mērs Jevgēnijs Januševičs:
„Esam lauksaimniecības rajons ar 108 tūkst. iedzīvotāju. Robežas tuvums devis priekšrocības, ātri veidojās kontakti ar citām valstīm, ienāca investīcijas, attīstījās uzņēmējdarbība. Rajonā darbojas itāļi, dāņi, vācieši, kas strādā dažādās nozarēs. Žovkvā ir 30 firmas ar Ukrainas un ārzemju kapitālu. Itāļi nesen izveidoja firmu, kas gatavo saldētus dārzeņus, kurus izaudzē mūsu rajonā. Visu eksportē, vietējam tirgum nepietiek. Pirms pieciem gadiem poļu-ukraiņu uzņēmums izveidoja jogurta glāzīšu ražotni. Šai ražošanai ir lielas iespējas, jo tikai 10 procentus no šo glāzīšu patēriņa valstī saražojam paši. Ir citi piemēri – darbojas divas mežsaimniecības, viena apsaimnieko valsts mežus, ir kokapstrādes, mēbeļu ražošanas uzņēmumi ar ārzemju kapitālu, saldētu gāzēto dzērienu ražotne, ir metālapstrādes uzņēmumi un citi.”
Komentāri