Raiņa kvartālā skatāms pagājušā gada Venēcijas biennāles 18. arhitektūras izstādes paviljons
Bijušajās plašajās ražošanas telpās Cēsīs, Raiņa kvartālā, iekārtots Venēcijas biennāles 18. arhitektūras izstādei radītais paviljons– “Tirdzniecības centrs “Latvija”” (TCL).
“Cēsu muzejs ar jaunu laikmetīgu saturu spēris soli ārpus pils, Izstāžu nama un publiskās ārtelpas. Cēsu muzejs ir ne tikai vēstures, arī mākslas muzejs. Mūsu uzdevums iepazīstināt sabiedrību ar laikmetīgo mākslu,” uzsvēra Cēsu muzeja direktore Ināra Bula un atzina, ka cēsniekiem, kuriem nav sveša laikmetīgā māksla, šī ir iespēja redzēt Latvijas paviljonu arhitektūras biennālē, kas guva plašu atzinību. “Ja dzirdami dažādi viedokļi, izstāde ir radījusi iespaidu, emocijas, lai gan cēsniekiem laikmetīgā māksla nav sveša, jo Mākslas festivālā allaž ir kas pārsteidzis,” bilda I.Bula.
TCL ir veidots kā atsauce uz lielveikalu, starptautiski atpazīstamu telpu, kurā lietotājs ir aicināts iepazīties ar veikala piedāvājumu un izdarīt izvēli. Ekspozīcijas autori asprātīgā veidā apkopojuši arhitektūras idejas, pārvēršot tās par precēm veikalā. Ar mākslīgā intelekta palīdzību radīti 506 unikāli produkti, kas izvietoti uz moduļu dizaina kartona plauktiem. Visi produkti ir unikāls dizaina darbs. Paviljons ir kā atgādinājums, ka arhitekti dažkārt ražo un nodod sabiedrībai, bet sabiedrība to nespēj absorbēt vai arī šīs idejas tiek vienkārši aizmirstas.
“Pirms gada redzēju šīs telpas un saņēmu uzaicinājumu iekārtot kādu izstādi. Kāpēc gan ne TCL parādīt vēl kādā pilsētā? Ja Venēcijā tas bija tirdzniecības centrs “Latvija” (TCL), tagad Cēsīs ir outlets, jo, lai cik ilgtspējīgs ir kartons, kādas detaļas ceļā cietušas, dažus produktus biennālē nozaga. Venēcijā paviljons bija iekārtots 70 kvadrātmetros. Te telpa daudz lielāka un gluži kā Latvijā telpa liela, produktu maz,” sacīja izstādes kurators Uldis Jaunzems-Pētersons.
Biennāles ekspozīcijas veidošanas un realizācijas komandas komisārs Jānis Dripe cēsniekiem atgādināja, ka TCL paviljons atzīts par vienu no labākajiem 63 nacionālo paviljonu konkurencē. Vairāki itāļu izdevumi to iekļāva savos labāko darbu sarakstos. “Artribune” redaktore Valentina Silvestrini ierindoja paviljona ekspozīciju 4. vietā starp 10 labākajiem paviljoniem. “Gudrs? Ģeniāls? Ironisks?” viņa iesāk rakstu par “T/C Latvija”. Te visu desmit iepriekšējo arhitektūras biennāļu logo, kur Latvija piedalījusies. Arhitektūras un dizaina izdevums “Domus” ierindoja “T/C Latvija” starp būtiskākajiem paviljoniem, ko iesaka apmeklēt šī gada izstādē. Paviljons salīdzināts ar Ričarda Hamiltona un Endija Vorhola darbiem. Pulicera balvas ieguvēja arhitektūrā, kritiķe Inge Safroni par “T/C Latvija” rakstīja: “Man galva griezās, kad mēģināju tulkot sarežģīto vārdu salikumu salātus, kas bija marinēti ar vienām un tām pašām frāzēm. Ilgtspēja! Dekolonizācija! Partnerība! Tāpēc cepuri nost “T/C Latvija” par, iespējams, visinteresantāko izstādi visā biennālē. Tās “produktos”, kas noformēti kā lielveikals, ir iekļauts teksts no katras pēdējās desmitgades nacionālās biennāles izstādes, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību ir sašaurināts līdz būtībai. Tas ir kā adatas dūriens visā šajā karstā gaisa bumbā.”
“Izcila atzinība Latvijai. Venēcijas biennāles – gan mākslas, gan arhitektūras – ir Latvijas kultūras demonstrējumi,” uzsvēra J.Dripe.
Plašajā izstāžu telpā, aiz lielveikala sienas, iekārtota vēl viena izstāde- Anša Rozentāla “Skats Apkārt”, kurā mākslinieks laikmetīgās mākslas gleznās tēlo ainavas. Starp tām koris “Kamēr” dziedāja gan “Gaismapili”, gan citas latviešu kora klasikas dziesmas. Jau pērn bija doma, ka paviljonā kāds latviešu koris varētu dziedāt “Gaismaspili”. Kad, pirmoreiz piedaloties Venēcijas biennālē, Latvija prezentēja “Gaismaspili” – nacionālo bibliotēku, ideja neīstenojās, bet Cēsīs gan. Un vēl, kad Cēsīs Raiņa kvartālā atklāja biennāles izstādi, Venēcijā sākās šīgada arhitektūras biennāle. Nemaz tik tālu Cēsis no Venēcijas nav. Vai tas, kas uzrunāja Venēcijā, uzrunās arī Cēsīs? Jāiepazīst, lai pateiktu. Jāpadomā, lai ideja atklājas. Vienkārši jāuzdrīkstas ieraudzīt.
Komentāri