Dace Mieriņa un Sintija Stalaža ir bāra “Sarunas” viesmīles – laipnas un jaukas meitenes, kuras atzīst, ka viņu darbā ir svarīgi prast kontaktēties ar cilvēkiem.
Pie meitenēm ierados darba laikā, kad abas ik pa brīdim steidza apkalpot klientus. Bet tas netraucēja mūsu nelielajai sarunai par to, kā ir būt viesmīlei.
Sintija atzīst, ka par viesmīli kļuvusi nejauši. Radusies vēlme pamēģināt ko jaunu.
“Man iepatikās. Darbs nav viegls, bet ar laiku pierod. Arī naktis paiet ātri, kaut gan no sākuma bažījos, kā izturēšu nakts darbu. Klienti? Tie ir dažādi, bet pārsvarā tomēr jauki un pieklājīgi. Gadās, protams, kāds īgns klients, bet tad jo īpaši cenšos uzsmaidīt un labi apkalpot, lai cilvēks aizietu prom apmierināts. Dažkārt ir tā, ka smaidīt varbūt nemaz negribas, bet ir jāsaņemas. Jāpārvar savas ikdienas likstas un jābūt laipnai. Ir jau arī patiesība, ka uz darbu nav jānes privātās problēmas tāpat kā uz mājām – darba. Un domāju, ka man izdodas,” saka Sintija.
Jautāta, vai nenogurst no mūzikas, trokšņiem un nedēļas nogales pasākumiem, viesmīle atbild, ka ne.
“Man patīk nedēļas nogales. Tad ir daudz cilvēku, notiek dejas vai dzied karaoki. Ir interesanti. Pati esmu kā tusiņā, un ir prieks strādāt.
Mājās aizejot, gan vēlos klusumu un mieru, lai varētu atpūsties. Noteikti nevēlos dzirdēt Eiropas hītu radio,” joko Sintija un piebilst, ka ikdienā ir interesanti pavērot cilvēkus, pārus un viņu problēmas.
“Protams, cilvēki dažkārt mūsu priekšā ir kā uz delnas. Kāds kārto attiecības, citam tās ir romantiskas vakariņas. Ir ģimenes, kuras ir viegli lasāmas kā grāmata. Visas viņu likstas un prieki. Ir tādi, kuri labi to māk slēpt. Cilvēki atnāk un atbrīvojas. Bauda to atmosfēru un varbūt cenšas aizmirst kādas likstas. Te tas viss arī paliek. Šajās sienās,” saka Sintija.
Pie letes pienāk Dace un jautā, par ko runājam. Cik tālu esam tikušas? “Klienti gaidīt nevar. Jāapkalpo!” piebilst Dace. Jautāju, kā viņa izjūt savu darbu un pienākumus.
“Man patīk darbs ar cilvēkiem. Draugus ieguvusi neesmu, bet paziņas noteikti. Ir pastāvīgie klienti. Ar viņiem strādāt ir ļoti viegli, jo iepriekš jau apmēram zini, ko viņš vēlēsies,” saka Dace.
“Viņi ir savējie. Patīkami, ja šādus paziņas var iemantot vairāk. Arī ārpus darba, ejot pa ielu, sveicina. Ir patīkami, ka tevi atceras,” turpina Sintija.
Jautātas, kādai jābūt viesmīlei, meitenes atbild, ka laipnai, smaidīgai un iecietīgai pret klientiem.
“Dažkārt klients atnāk jau ar domu izvest tevi no pacietības, tad jāsavaldās. Kā zināms, klientam vienmēr būs taisnība,” nosaka Dace un aizsteidz apkalpot.
“Ļoti svarīgi ir labi izskatīties. Jābūt formā. Nagi nolupuši nevar būt. Bet īpaši izlekt, piemēram, ar uzkrītošu kosmētiku vai rotām arī nevaram. Mums ir ieturēts stils, lai visas būtu vienādas. Dzeramnaudas? Jā, dažkārt dzeramnaudu atstāj, bet tas nav bieži. Taču domāju, ne katrs var atļauties atstāt dzeramnaudu. Bez tam dažkārt vārdos izteikts paldies rada daudz gaišākas emocijas,” domās dalās Sintija.
Jautātas, vai brīvdienās, aizejot uz kādu citu kafejnīcu vai bāru, pie-vērš uzmanību tam, kā apkalpo, meitenes atbild, ka noteikti.
“Tad redzu gan savas, gan viņas kļūdas. Visbiežāk tā ir apkalpošana. Tehnika. Mēs galdus klājam, bet citur dakšiņas vienkārši uz paplātes uzliek,” Dace, garām skrienot, piebilst.
“Jā, es piekrītu Dacei. Ir svarīgi prast klāt galdu un pienācīgi apkalpot klientus. Man patīk, ja klienti aiziet apmierināti un prot novērtēt to, ko esi izdarījis. Īpašs prieks, ja viņi atgriežas,” atzīst Sintija.
“Jūs jautājāt, kādai ir jābūt viesmīlei. Domāju, ka jaunai. 45 gadus veca sieviete neiederas aiz letes. Arī klienti novērtē, ja viņus apkalpo jauna meitene,” saka Dace.
“Es nekur arī neesmu redzējusi pavecu viesmīli,” papildina Sintija, sakot, ka visam dzīvē savs laiks.
Komentāri