Lai mākslīgais intelekts būtu palīgs, nevis drauds

Eiropas Parlaments pieņēmis pasaulē pirmo likumu, kas regulē mākslīgā intelekta lietošanu

Mākslīgais intelekts sastopams visur, kur darbojamies ar digitālajām tehnoloģijām, ikviens, kurš lieto viedtālruni, saskaras ar to.

Mākslīgā intelekta (MI) attīstība ir ieguvums, ļauj cilvēkiem atvieglot rutīnas darbus. Piemēram, zvanot uz konsultāciju tālruņiem, aizvien biežāk vispirms sarunu sāk virtuālais asistents, tas zina atbildes uz visizplatītākajiem jautājumiem. Bots mācās un kļūst aizvien zinošāks. Piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā cilvēkam palīdz virtuālais asistents Toms, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā Zintis, latvija.lv atbildes sniedz virtuālais puisis Ēriks. Tikai tad, ja klienta jautājums prasa specifiskākas zināšanas, pieslēdzas speciālists.

Ikdienā arī aizvien vairāk ienāk modeļi, kas ļauj veidot saturu, ko iepriekš radīja tikai cilvēks – arī fotogrāfijas, gleznas, daiļliteratūru un daudz ko citu. Mākslīgais intelekts ir kļuvis par spēcīgu tehnoloģiju, kas plaši pieejama un izmantojama. Lai to regulētu, Eiropas Parlaments (EP) martā pieņēma jaunus noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt, lai mākslīgais intelekts būtu uzticams, drošs un tā lietošanā ievērotu Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju pamattiesības, vienlaikus veicinot inovācijas. Jaunā regula gan uzņēmējiem, gan valsts iestādēm nodrošinās vienotus noteikumus MI izstrādei, ieviešanai un lietošanai.
Pirmām kārtām regula paredz aizliegumus tādām MI sistēmā, kas apdraud cilvēku pamattiesības. Aizliegts, piemēram, pēc sensitīviem raksturlielumiem – dzimuma, rases, tautības, politiskajiem uzskatiem un līdzīgiem- veidot kategorizējošas sistēmas. Tāpat aizliegts no interneta vai videonovērošanas sistēmu materi­āliem automatizēti vākt sejas attēlus, lai veidotu sejas atpazīšanas datubāzes. Mākslīgā intelekta sistēmas nedrīkst izmantot emociju atpazīšanai darbavietās un skolās, pakalpojumu lietotāju vērtēšanai. Aizliegums attieksies arī uz sistēmām, kurām var būt ievērojams potenciāls manipulēt ar personām, īpaši akcentējot mazāk aizsargātās sabiedrības grupas, izmantojot paņēmienus, kuri iedarbojas uz zemapziņu, kas var nodarīt fizisku vai psiholoģisku kaitējumu viņiem vai citai personai.

Nav atļautas prognozējošās policijas sistēmas, ja to dara, balstoties tikai uz konkrētas personas profilēšanu vai viņai raksturīgo īpašību vērtēšanu. Likumsargiem izmantot biometriskās identifikācijas sistēmas būs atļauts vien stingri uzskaitītās un šauri definētās situācijās. MI sistēmas “reāllaikā” varēs izmantot tikai tad, ja īstenoti stingri aizsardzības pasākumi, proti, sistēmas tiek izmantotas noteiktu laiku noteiktā ģeo­grāfiskā mērogā un pirms tam ir saņemta īpaša atļauja no tiesas vai no attiecīgas administratīvās iestādes. Tā tas var būt, piemēram, gadījumos, kad mērķtiecīgi tiek meklēta bezvēsts pazudusi persona vai ir jānovērš teroristu uzbrukums. Vēlākai biometriskai identifikācijai no attāluma paredzētu sistēmu izmantošanai vajadzīga tiesas atļauja, kura attiecas uz konkrētu noziedzīgu nodarījumu.
Par augsta riska MI sistēmām regula nosaka tādas, kas var radīt kaitējumu cilvēka veselībai, drošībai, pamattiesībām, videi, demokrātijai un tiesiskumam. Uzsvērts, ka ļoti riskanti ir izmantot mākslīgo intelektu kritiski svarīgas infrastruktūras nodrošināšanai, izglītībā un arodmācībās, privātā un publiskā sektora pamatpakalpojumos, piemēram, veselības aprūpē, banku darbībā, kā arī tiesībaizsardzības sistēmās. Tāpat augsts risks ir MI lietošanai demokrātijas procesos, piemēram, lai ietekmētu vēlēšanas. Ja šajās jomās izmanto mākslīgā intelekta sistēmas, tām ir jāsaglabā lietošanas procesu digitālie dati, jābūt pārredzamām un precīzām un tās ir jāizmanto cilvēka uzraudzībā, uzsvērts paziņojumā par pieņemto regulu.

Vispārīga lietojuma sistēmām, kur pamatā ir mākslīgais intelekts, kas rada saturu (ģeneratīvais MI) būs jāatbilst konkrētām pārredzamības prasībām un šādu modeļu apmācības gadījumos jāpilda ES autortiesību akti. Cilvēki būs jāinformē, ka ar viņiem saskarsmē ir MI. Par attēlu, audio vai video saturu, kas radīts, izmantojot mākslīgo intelektu un ievērojami atgādina reālas personas, objektus, vietas vai citas vienības vai notikumus un cilvēkam maldinoši šķistu autentisks vai patiess (“dziļviltojums”) – jāatklāj, ka saturs ir mākslīgi radīts vai manipulēts. Tas ļauj ikvienam apzināti izvēlēties, vai izmantot pakalpojumu vai no tā atteikties.

12.martā plenārsēdes debatēs EP Iekšējā tirgus komitejas ziņotājs Brando Benifei no Itālijas (S&D)  sacīja: “Mums ir pasaulē pirmais saistošais mākslīgā intelekta likums, kas samazinās riskus, radīs jaunas iespējas, apkaros diskrimināciju un nodrošinās pārredzamību. Pateicoties Parlamen­tam, Eiropā tiks aizliegtas nepieņemamas mākslīgā intelekta prakses un aizsargātas darba ņēmēju un pilsoņu tiesības. Tiks izveidots Mākslīgā intelekta birojs, lai palīdzētu uzņēmumiem sākt piemērot noteikumus vēl pirms to stāšanās spēkā. Mēs esam nodrošinājuši to, ka mākslīgā intelekta attīstības pašā centrā ir cilvēki un ES vērtības”.
Regula pakāpeniski stāsies spēkā pēc tam, kad būs publi­cēta “Oficiālajā Vēstnesī”.