Trešdiena, 19. novembris
Vārda dienas: Elizabete, Liza, Līze, Betija

Lai izdzīvotu, jāpaplašinās

Druva
23:00
01.07.2008
60
200807012337116168

Jaunpiebalgas pagasta zemnieku saimniecība „Uzvaras Kalns”, par spīti smagajai situācijai piena lopkopības nozarē, kopš pērnā gada paplašinājusies un plāno attīstību arī turpmāk.

Pērn saimniecībā bija 60, šogad jau 110 slaucamas govis. Paplašināšanās notikusi ziemā, vēl pirms piena krīzes. Kāds zemnieks pārdevis visas govis, „Uzvaras Kalnu” saimnieks Ivars Blūms tās iegādājies. Viņš neslēpj, ka piena iepirkuma cenu krišanās, kas notikusi augstas inflācijas laikā, kad nepārtraukti palielinās degvielas un elektrības izmaksas, saimniecību ietekmējusi jūtami. „Notiekošais spēcīgi bremzējis attīstības iespējas. Ja piena cena samazinās par santīmu kilogramā, lieliem apjomiem tas jau ir daudz, bet, ja tā krītas par pieciem, sešiem santīmiem, tas ietekmē pat ļoti. Saimniecība mēnesī nodod ap 45 tonnām piena. Zaudējumi ir diezgan lieli,” stāsta I. Blūms.

Pienu saimniecība pārdod kooperatīvam „Piebalga.” Zemnieks atzīst, ka nav apsvēris domu sadarboties ar piena iepircējiem no Lietuvas, turklāt abu valstu piena iepirkuma cenas jau ir izlīdzinājušās. Izšķiroša nozīme ir cenai. Ja no Lietuvas pārstrādātājiem būtu drošs un ilglaicīgs, izdevīgs piedāvājums, saimnieks to apsvērtu.

Vaicāts par saimniecības peļņu, I. Blūms atzīst, ka tā ir neliela: „Nu, protams, kaut kāda peļņa jau ir. Ja būtu zaudējumi, tad labāk likvidēties.

Būtiskākais ir noturēt ienākošo naudas plūsmu un nodrošināt pēc iespējas mazāku naudas izplūšanu. Jādomā, lai darbs būtu pēc iespējas efektīvāks. Svarīgi arī palielināt govju skaitu, ja maksā mazāk, tad piena vajag vairāk, lai nesamazinātos ienākumi.”

Domājot par piena lopkopības saimniecībām, arī vidēji lielajām, viņš uzskata, ka vienīgā drošā peļņa ir subsīdijas. „Jāgaida, kas notiks ar cenām, tikai tad var domāt par projektiem un tālāku attīstību. Tomēr pat, tad ja piena iepirkuma cenas būs zemas, izdzīvos tikai lielās saimniecības. Bet, lai izdzīvotu, ir jāpaplašinās,” saka I. Blūms. Uzņēmīgais lauksaimnieks vēlētos attīstīt saimniecību. Paplašināšanās būtu iespējama, jo platības ir pietiekami lielas, gadu gaitā iegādāta darbam nepieciešamā tehnika. Arī kūts paplašināta. Realizēt plānus un ieceres kavē tikai neadekvātā samaksa par pienu. Nepieciešama stabilitāte, uz ko I. Blūms cer, jo apgrūtinātas ir arī kredīta ņemšanas iespējas.

„Uzvaras Kalna” saimnieks domā, ka piena krīze atstās sekas nozarē,

saimniecību skaits samazināsies. Daļa turpinās strādāt un attīstīsies, taču daļa likvidēsies vai sašaurināsies. Šis process, visticamāk, būs jūtams rudenī. Pagaidām govis ir ganībās, un ļoti ass nav lopbarības jautājums. I. Blūms neslēpj, ka arī viņam ir zvanījuši vairāku mazo saimniecību, apmēram 20 govju ganāmpulku saimnieki un piedāvājuši pārdot lopus. Neapskaužama ir situācija arī tiem lauksaimniekiem, kuri paņēmuši kredītus un gribējuši uzsākt piensaimniecības biznesu.

Zemnieks vērtē, ka nedaudz vieglāka situācija ir saimniecībām, kurās netiek algoti darbinieki. Ja strādniekus algo, nepieciešams paaugstināt darba samaksu, lai viņus noturētu. Turklāt atbildīgu, uzticamu strādnieku trūkst,

tā ir aizvien aktuāla problēma. I. Blūms tomēr uzskata: „Par labu samaksu var atrast arī labu darbinieku. Bet, lai to varētu, ir jābūt arī noteiktiem ienākumiem. Viss ir saistīts.”

I. Blūms uzskata, ka pašlaik atliek nogaidīt un turpināt darbu: „Degvielai, elektrībai cenas ceļas, taču ienākumi krītas. Tas ir grūtākais. Ko darīt? Pašreiz neko. Ir jānogaida un jāstrādā.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pie piemiņas vietas plīvo karogs

00:00
19.11.2025
7

Brīvības cīņu pirmajā kaujas vietā, Vidzemes šosejas 79. kilometrā pie Vāverkroga, plīvo sarkanbaltsarkanais karogs. Tas ne tikai piesaista garāmbraucējus, bet arī atgādina par Latvijas ceļu, aizstāvot savu valsti. Te pirms septiņiem gadiem atklāja pieminekli. “Toreiz tika runāts, ka pie pieminekļa plīvos Latvijas karogs. Bieži braucu garām, aizvien nav. Tad arī nolēmu to sarūpēt,” saka kaivēnietis […]

Svinam Latvijas 107. gadadienu ar lepnumu par savu valsti!

00:00
18.11.2025
23

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,Pie mājas pelēks akmens klaudz.Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.Un svēta, dārga tā ir man. Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,Kur citas skaņas skan un citu domu rod?Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod. Jau sen šo zemi – dziesmu zemi […]

Skanīgi, patriotiski un vīrišķīgi

00:01
17.11.2025
32

Jaunpiebalgā Lāčplēša dienā un Valsts svētku koncertā dzied zēnu un vīru koris. Dziedātājus rudenī kopā aicina diriģente Aija Sila, tiek mēģināts klātienē un neklātienē, lai dziesmas izskanētu svinīgi un plaši. Lāčplēša dienā jaunpiebaldzēni lāpu gājienā dodas pie pieminekļa brīvības cīņās kritušajiem, pēc tam Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiek koncerts, kur plecu pie pleca […]

Paaudzēm vajag satikties. Ik svētdienu un arī svētkos

00:00
17.11.2025
223

Priekuliešu Daces un Alfrēda Jurciņu ikdienu piepilda prieks par bērniem, mazbērniem un dzīvi savā valstī, Latvijā. Atmiņas par dzimtā pārdzīvoto, par padomju gadu represijām sevī nes klusi. Sarunā ar “Druvu” izskan spēcīga apziņa par latvisko identitāti, par ģimenes vērtībām. Gan Latvijas Poli­tiski represēto apvienības Cēsu biedrības bijušās priekšsēdētājas Daces Jurciņas, gan vīra Alfrēda dzimtu un […]

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
100
1

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
52

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
33
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
26
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
36
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi