Trešdiena, 12. februāris
Vārda dienas: Karlīna, Līna

Labi lasāmas lugas

Druva
23:00
05.06.2008
3

Pauls Putniņš ”Debešķīgā tikšanās sievietībā”. Farss sešās ainās ar vienu starpbrīdi. Paula Putniņa un Rūtas Mežavilkas lugu kopkrājumā, Zvaigzne ABC, 2004. Pauls Putniņš ”Lugas” , Zvaigzne ABC , 2006. Pauls Putniņš ”Miljonāra ugunsvieta”, ”Lugas 2006/1”, Latvijas Dramaturgu ģildes izdevums

Ar mūsu novadnieka, piebaldzēna Paula Putniņa jaunākajām astoņām lugām iespējams iepazīties jau diezgan ilgi, bet līdz izrādīšanai profesionālos teātros tikušas nedaudzas (“Labā tīrības sajūta”, Kvēli ilgotā” un “Debešķīgā tikšanās sievietībā”). Ja atskaitām recenzijas sakarā ar izrādēm, par šīm un “jaunā Latvijas laika” P.Putniņa lugām vispār jau pusotru gadu desmitu atsauksmju necik nav un tās, kas tomēr ir, saraibina daudzas noniecinošas piezīmes par “sociālu publicistiku” ”deklaratīvi plakātiskā formātā” (Līga Ulberte, Portrets), par to, ka “tēlos portretētas sabiedrībā pazīstamas figūras – domāšanas un izturēšanās ziņā kariķētas līdz primitīvisma galējībai” (Benedikts Kalnačs Viktora Hausmaņa un Benedikta Kalnača grāmatā “Latvijas drāma. 20. gadsimta otrā puse”). Autora nesaskaņas ar teātru un literatūras aprindu toņa noteicējiem, arī ar daļu citu lasītāju radušās vairāku apstākļu dēļ.

Viens ir paša autora attieksme pret vienas otras lugas vai atsevišķu skatu veidojumu. Ciktāl šī attieksme pieļauj tik elementārus pretstatījumus kā farsā “Debešķīgā tikšanās sievietībā”, tiktāl daža no izteiktajām kritiskām piezīmēm ir pamatota. Augstskolas pedagoģe Benāra oficiāli ir atzīta par kultūras personību, bet nav kulturāla, jo pārņēmusies ar greiza “ne gluži feminisma” idejām, kas prasa pārspīlētu līdztiesību un sieviešu pārvīrišķošanos gan apģērba, gan izturēšanās ziņā. Toties viņa bez iebildumiem uztur vīru bezdarbnieku, bet ar savu nesievišķību kļūst viņam pretīga un vīrs seksuāli sāk apmierināties ar pavecāku, taču sievišķīgāk izdekorētu apkopēju, kam pat pases trūkums netraucē kopt ne telpas, ne svešo vīru. Tā vietā, lai ļautu Benārai kaut uz brīdi triekt ētisko robežu parazītisko pārkāpēju ratā, autors liek viņai pāraugt, atsievišķoties atpakaļ, atkal iekārdināt un ar prieku pieņemt savu laulāto tekuli bēguli. Ir šai sacerējumā arī savas vērtības – pasaules kārtotājas, lugas notikumu virzības ietekmētājas Domicellas tēls , pāris mūsdienu apstākļu atspoguļojums, dažas spilgti kontrastainas asprātības un epizodes, tomēr kopumā primitīvs tiešums un tēlu likteņu pretdabiska locīšana ir guvusi virsroku. Iespaidu par atbalstāmo pārprastas brīvības kritiku lugā “Nost važas” bojā tas, ka Latvijas liela laikraksta vadošs komentētājs rādīts tik stulbs, skandalējoties par pieņemšanu pie Prezidenta un klaiņojot ap restorānu. Turklāt tas ir tikai šī indivīda un nevis kādas uzskatu grupas pārstāvja stulbums. Tāpēc arī žurnālista Kļaviņa vai viņa brīvības cīņu biedrenes Leldes lielīgās deklarācijas nejaušu epizožu virknē ir pārāk daudzvārdīgas (noslēgumā nojaušamais zemteksts turpretī ir atzīstams).

Otrais apstāklis no autora ir maz atkarīgs. Sešām lugām (“Mīlestības jūras sēkļi”, “Labā tīrības sajūta”, “Kvēli ilgotā”, “Bez mūzikas un puķītēm “, “Zelta koki, zelta skaidas”, “Miljonāra ugunsvieta”) piedēvēt deklaratīvismu un plakātismu, izņemot nedaudzas atsevišķu personu replikas, nav nekāda pamata. Taču, tāpat kā citām iepriekšējām P.Putniņa “jaunā Latvijas laika lugām”, arī šīm sešām var gadīties vērtētāji, kam ir alerģija pret jebkuru reālismu, un šādiem kritiķiem vai režisoriem liekas izdevīgi satīriskajiem motīviem nepieciešamo tendenciozitāti, lugas sastāvdaļu pakārtotību noteiktam idejiskam mērķim nopelt par tikpat nevēlamu kā tiešu, primitīvu

nosodījumu.

Sabiedrības augstākas aprindas sociāli tendētu reālistisku jaunradi ar vadošā darba un bezdarbības rezultātu atklāšanu parasti pieņem nelabprāt. Jūtīgs vērtētājs kā laba antena uztver šo elitāro noskaņojumu un savām atsauksmēm īpaši meklē kritiskākos vārdus.

Nozīme ir arī tam, ka dažs universāli talantīgs režisors pats rada izrādi no sākuma līdz galam un viņam lugu rakstnieki līdz ar to kļūst nevajadzīgi kā šķira.

Trešais apstāklis ir lugās raksturoto sociālo problēmu pretrunīgums, kurām vienkāršs risinājums nav iespējams. Šāda risinājuma trūkums literatūrā var būt pat vēlams, lugas “Mīlestības jūras sēkļi”saturīgumam par labu nāk gan aktrises – nepietiekami sagatavojušās deputātes labo nodomu izgāšanās, gan asās diskusijas par profesionālismu un (ne) godīgumu, gan daudzpusīgs citu dzīves parādību atveidojums, izmantojot īpatnējus tēlus. Ar lielas daļas lasītāju domām un izjūtām, manuprāt, saskan arī vairākas lugu personu formulētas atziņas: “Mīlestības jūras sēkļu” Pastaljona mudinājums neklausīt tiem, kas “aicina tautu prom no savas nākotnes izcīņas”, “prom no sava likteņa lemšanas”. Tomēr tad, kad dramaturgs liek saviem varoņiem lemt šo likteni, iespaidīgāk izskan tieši nepareizo lēmumu izsmējīgs noliegums (“Labā tīrības sajūta”, “Kvēli ilgotā”, “Bez mūzikas un puķītēm”), bet vēlamās rīcības plānu īstenojums “Miljonāra ugunsvietā” ar šīs traģikomēdijas simbolisko nobeigumu tomēr nav pietiekami pārliecinošs: ne tikai alkoholiķiem, bet arī normālākiem strādātājiem nekonkrētie jokstāsti par miljonu pelnīšanu uzticību diez vai var izraisīt, un diez vai iecerētā visas tautas interešu kopība var būt citāda kā īslaicīga.

Paula Putniņa lugas lasīt visbiežāk ir labi un patīkami. Tomēr gribētos arī, lai tajās atrodamā sociālā analīze būtu vēl tuvāka īstenībai un lasītājam ļautu saņemt konkrētāku atbildi uz Rotbaumas jautājumu (“Kvēli ilgotā“): “Brīvība? Ko iesākt mums ar to?”. “Mīlestības jūras sēkļu”deputāte Strautmale uz jautājumu var neatbildēt, attaisnojoties ar krievu dramaturga Jevgeņija Švarca teicienu: “Neesmu vēl burve, es tikai mācos”. Pats dramaturgs, triju Saeimu deputāts, stāv jau tuvāk varbūtējiem atbildētājiem. To vidū 1991. gadā atjaunotajai Latvijas Zemnieku savienībai ar tās programmatisko tēzi: “Tikai privātīpašums var atjaunot iznīcināto darba tikumu un nodrošināt patiesi saimniecisku attieksmi pret zemi laukos”. Kā šis tikums ir atjaunots un kāds saimnieciskums ir nodrošināts, var spriest kaut vai pēc dažiem Latvijas lopkopību raksturojošiem rādītājiem. Uz vienu iedzīvotāju ražotas 1988.gadā 342 olas, piena ražots 735 kg, gaļas kautmasā 128 kg, tai skaitā cūkgaļas 59 kg, bet 2006.gadā 242 olas, 356 kg piena, 35 kg gaļas, tai skaitā 17 kg cūkgaļas. Patēriņš uz vienu iedzīvotāju 1987.gadā bija 300 olas un 471 kg piena vai tā produktu, 2005.gadā 234 olas un 324 kg piena vai tā produktu. (Dati – no statistikas pārvaldes krājumiem “Latvijas PSR tautsaimniecība”un Latvijas statistikas gadagrāmatām.) Iepriekšējās iekārtas tikumi ir slikti. Bet ko mēs esam likuši tās vietā?

Vidēji situētu Latvijas iedzīvotāju ārpus lielajām pilsētām lugu nerādīšana profesionālos teātros īpaši neuztrauc. Par naudu, ko sava budžeta ietvaros tas var atļauties un atļaujas izdot kultūras vajadzībām mēnesī (2006. gadā atpūtai un kultūrai – Ls 11,56), teātra biļetei gan iznāk, tomēr tad grāmatām un citiem kultūras pasākumiem nepaliek pāri gandrīz nekas. Makus iztukšo transporta vai nakšņošanas izdevumi lielpilsētā, jo ar palēto sabiedrisko transportu vien iebraucēji teātrmīļi iztikt vairs nevar. Tāpēc daudziem pie dramaturģijas kā teātrī neskatāma žanra būs jāpierod un jāpriecājas, ka daļa no lugām vismaz vēl ir labi lasāma.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
21
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
76
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
71
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Vai to tiešām katrs ezis var…

00:00
09.02.2025
52

Latvieši nav tie, kas ikdienā dižojas, bet ir reizes, kad kaimiņiem jāparāda un pašiem sev jāpierāda, ka diženums nekur tālu nav jāmeklē. To apliecina Cēsu Izstāžu namā apskatāmā izstāde “Kas dižam dižoties”. Tajā Drabešu Amatu mājas meistaru un 45 mācekļu darbi. “Dižošanās vajadzīga, lai paši redzētu, kas paveikts, redzētu, ko citi dara, jo ikdienā dažādi […]

Ziņas par slēpošanas trašu galu… ir nedaudz pārspīlētas

00:00
08.02.2025
63
1

Ziema šogad skubina padomāt par kādu jaunu terminu starpsezonai no rudens līdz pavasarim. Ja janvārī zied vizbuļi, no sūnām spraucas gailenes un jau atgriežas gājputni…, tad nosaukt šo dabas ampelēšanos par ziemu mute neveras. Ja valodniekiem un meteorologiem nosaukuma izdomāšana šādai starpsezonai varētu būt interesants teorētisks vingrinājums, tad tiem, kuri nodarbojas ar slēpošanas trašu uzturēšanu, […]

Vajadzība pēc bezmaksas zupas porcijas palielinās

00:00
07.02.2025
210
7

Cēsīs darbojas divas zupas virtuves. Biedrības “Labāka rītdiena” uzturētajās “Karotēs” pēc siltas maltītes bez maksas var atnākt ikviens. Biedrības “Ģimenes centrs Mūsu nākotne” zupas virtuvē ēdienu piedāvā iedzīvotājiem, kuriem ir atbilstoša pašvaldības Sociālā dienesta izziņa. Zupas virtuvē “Karotes” janvārī izdalītas 3256 porcijas jeb aptuveni 1305 litri siltas zupas. Biedrības “Labāka rītdiena” valdes priekšsēdētāja Evija Jēkabsone […]

Tautas balss

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
13
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
36
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
27
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
27
7
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Vai alkohola veikalam jābūt centrā

17:17
02.02.2025
72
1
Seniore raksta:

“Kādu laiku nebiju viesojusies Cēsīs. Nu atbraucu un biju nepatīkami pārsteigta – pašā pilsētas centrā pie Vienības laukuma specializēts alkoholisko dzērienu veikals. Un tas laikā, kad runājam par Latvijas iedzīvotāju nodzeršanos, par to, ka jāsamazina alkohola patēriņš, ka lielveikalos jānorobežo plaukti, kuros tirgo alkoholiskos dzērienus. Nezinu, kam tas senais universālveikals pieder, bet brīnos par to […]

Sludinājumi