Otrdiena, 11. februāris
Vārda dienas: Laima, Laimdota

Labestīgs gaisīgums. Zīds un akmeņi

Druva
23:00
06.06.2008
4

Izstāžu zālē ”Vecpilsēta” vasarīgs zīds kā ziedoša pļava un atdzīvojušies jūras viļņu skarti akmeņi. Gaisīgais un, šķiet, tik smagais saticies senajās pagraba velvēs.

Andrejs Grimms sevi sauc par filozofu, mūziķi, pasaku autoru, viņš arī ir netradicionālu mūzikas instrumentu orķestra vadītājs Valdorfskolā. Desmit gadus viņš nodarbojas ar akmeņu mākslu – apglezno lielākoties jūrmalā atrastus akmeņus. Lielus un mazus, visdažādākās formas. Pat neliels akmentiņš atdzīvojas, kad tam pieskaras mākslinieka krāsas. Tas kļūst gaisīgs, labestīgs, un tik cilvēcīgi saprotams atklājas kāda tēla raksturs, dzīves un pasaules filozofija. Deviņu dažāda lieluma apgleznotu akmeņu grupu autors nosaucis ” Pasaules naba jeb cirx, jeb patenkosim”. Jau trāpīgais nosaukums pasaka priekšā, kas te satikušies un kas notiek. Grupā ”Stigu virtuozi” katrs akmens veltīts kādam mūziķim – savs Muravejam, savs Aināram Virgam un Raimondam Ozolam, savs arī Ravi Shankar un Kārlim Auzānam. Atliek ieskatīties, un atklājas kas būtisks, ko mākslinieks tajos ieraudzījis, atklājis.

Andrejs Grimms apglezno arī no jūras izskalotus kokus, dēļus. No katra zīmējuma strāvo labestība. Vai tā ir ”Balerīna hipopotama vēderā”, vai ”Žirafe”. Gadiem gulējuši jūras ūdenī, koki, nonākot cilvēka rokās, stāsta par neierastu mieru, mudina būt vērīgam, jo apkārt taču ik uz soļa tik daudz kas notiek. Andrejs Grimms liek apstāties skrējienā un lielām acīm paskatīties uz mazu gleznojumu akmeni.

Izstādē savu māku zīda apgleznošanā atklāj gan Latvijā pazīstamie mākslinieki Maija Začeste un Andis Pumpurs, gan ar vairākām interesantām šallēm piedalās Marika Sarmule un Aija Capa.

Marikas aizraušanās jau vairākus gadus ir gleznošana. Viņa zināšanas un iemaņas papildina studijā. ”Kad uzzināju, ka ir kursi zīda apgleznošanā, sapratu, ka jāpamēģina,” saka Marika un atzīst, ka šī nodarbe iepatikusies. ”Interesants ir pats process. Tev priekšā ir balta zīda gabals. Un tad ataust atmiņā kāds mirklis, kāds redzēts raksts, un tas atklājas krāsās,” stāsta Marika. Viņa pārliecinājusies, ka, apgleznojot zīdu, arī slikts garastāvoklis pārvēršas priekā. Neviena viņas apgleznota šalle nav krāsota, izliekot dusmas, nomāktību. ”Ja priecīgs ir gleznotājs, arī cilvēkiem būs priecīgāks prāts, ieraugot šo šalli, arī nēsājot,” pārliecināta māksliniece un stāsta, ka katra zīda šalle ir oriģināldarbs. Lai arī kā vēlētos, atkārtojot var iznākt vien kas līdzīgs.

Marika atklāj, ka ļoti gribētu izveidot šaļļu kolekciju ar Cēsu motīviem, parādīt pilsētas savdabību un skaistumu. Šalles būtu kā gleznas, kurās katrs var ieraudzīt kādu stāstu par senatnīgām Cēsīm.

”Kamēr šalles žūst, varu gleznot. Rāmjos ievilkti, stāv trīs gabali, kad ir iedvesma, strādāju. Gleznošanai ir jāsagatavojas,” domās dalās Marika.

Viņa radusi interesantu risinājumu, lai gleznas redzētu, tās uzrunātu vairākus cilvēkus. Gleznas reprodukcijās iedzīvojas uz spilveniem. ”Tie ir kā mazs, mīļš suvenīrs,” saka Marika. Izstādē starp šallēm un akmeņiem apskatāmi arī Marikas spilveni.

Vasaras svelmē ir tik patīkami sajust vēso zīdu un auksto akmeni. Bet ja ar tiem uzrunā mākslinieks…

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
55
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
67
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Vai to tiešām katrs ezis var…

00:00
09.02.2025
50

Latvieši nav tie, kas ikdienā dižojas, bet ir reizes, kad kaimiņiem jāparāda un pašiem sev jāpierāda, ka diženums nekur tālu nav jāmeklē. To apliecina Cēsu Izstāžu namā apskatāmā izstāde “Kas dižam dižoties”. Tajā Drabešu Amatu mājas meistaru un 45 mācekļu darbi. “Dižošanās vajadzīga, lai paši redzētu, kas paveikts, redzētu, ko citi dara, jo ikdienā dažādi […]

Ziņas par slēpošanas trašu galu… ir nedaudz pārspīlētas

00:00
08.02.2025
60
1

Ziema šogad skubina padomāt par kādu jaunu terminu starpsezonai no rudens līdz pavasarim. Ja janvārī zied vizbuļi, no sūnām spraucas gailenes un jau atgriežas gājputni…, tad nosaukt šo dabas ampelēšanos par ziemu mute neveras. Ja valodniekiem un meteorologiem nosaukuma izdomāšana šādai starpsezonai varētu būt interesants teorētisks vingrinājums, tad tiem, kuri nodarbojas ar slēpošanas trašu uzturēšanu, […]

Vajadzība pēc bezmaksas zupas porcijas palielinās

00:00
07.02.2025
209
7

Cēsīs darbojas divas zupas virtuves. Biedrības “Labāka rītdiena” uzturētajās “Karotēs” pēc siltas maltītes bez maksas var atnākt ikviens. Biedrības “Ģimenes centrs Mūsu nākotne” zupas virtuvē ēdienu piedāvā iedzīvotājiem, kuriem ir atbilstoša pašvaldības Sociālā dienesta izziņa. Zupas virtuvē “Karotes” janvārī izdalītas 3256 porcijas jeb aptuveni 1305 litri siltas zupas. Biedrības “Labāka rītdiena” valdes priekšsēdētāja Evija Jēkabsone […]

Vairs nevajag? Atdod citam

00:00
06.02.2025
333
1

Aprites skapī var atstāt neizmantoto un paņemt vajadzīgo SIA “ZAAO” EKO laukumos – Cēsīs, Lapsu ielā 19,    un poligona “Daibe” EKO laukumā – ikvienam ir pieejami Aprites skapji. Iedzīvotāji labprāt tos izmanto. “Aprites skapī katrs var atnest traukus, grāmatas un rokas darba instrumentus. Pašiem kādreiz iegādātais vairs nav vajadzīgs, bet kādam var noderēt,” stāsta […]

Tautas balss

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
6
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
34
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
25
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
27
5
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Vai alkohola veikalam jābūt centrā

17:17
02.02.2025
72
Seniore raksta:

“Kādu laiku nebiju viesojusies Cēsīs. Nu atbraucu un biju nepatīkami pārsteigta – pašā pilsētas centrā pie Vienības laukuma specializēts alkoholisko dzērienu veikals. Un tas laikā, kad runājam par Latvijas iedzīvotāju nodzeršanos, par to, ka jāsamazina alkohola patēriņš, ka lielveikalos jānorobežo plaukti, kuros tirgo alkoholiskos dzērienus. Nezinu, kam tas senais universālveikals pieder, bet brīnos par to […]

Sludinājumi