Kurš no 39 iegūs mākslas gada balvu

Cēsu Izstāžu namā apskatāma konkursa “Cēsu novada mākslas gada balva 2024” izstāde.

“Konkurss kļuvis par Cēsu novada mākslas dzīves spoguli. Novada mākslas dzīve ir ļoti daudzveidīga, tā attīstās. To ik gadu redzam šajā izstādē,” uzsver Cēsu Izstāžu nama vadītāja    Ilze Zicāne-Dreimane un pastāsta, ka nu jau piektā konkursa izstāde no citām atšķiras ne tikai ar kuplāko dalībnieku skaitu, bet tajā piedalās    dažādu paaudžu, dažādu mākslas nozaru mākslinieki.

Izstādē skatītāju un arī žūrijas vērtējumam savus darbus nodevuši 36 mākslinieki. Jaunākie ir divdesmitgadnieki, studenti, vecākie ar cienījamu pieredzi. “Izstādē piedalās profesionāli mākslinieki vai studenti, kuri strādā vai kuriem ir saistība ar Cēsu novadu. 13 no viņiem “Cēsu novada mākslas gada balva 2024” izstādē piedalās pirmoreiz,” stāsta Izstāžu nama vadītāja un uzsver, ka šoreiz katrs mākslinieks drīkstēja iesniegt vienu darbu gan tāpēc, lai žūrija varētu korekti visus izvērtēt, gan lai katru darbu varētu iespējami labāk izstādīt.

Izstādes atklāšana pulcēja interesentu un mākslinieku kuplu pulku. Otrā stāva zālē līdzās    Montas Becas “Tulejas pilskalns” un Ērikas Mālderes “Hallartes pēdas. Gauja”.   Mākslinieces sarunā pastāsta, kā tie tapuši. Monta  pēdējo gadu  studē Mākslas akadēmijā un izstādē Cēsīs piedalās pirmoreiz.  “Mani vecvecāki ir no Zosēniem. Ar Tulejas upi man saistās bērnības atmiņas. Meklējot vairāk informācijas par Tuleju, atklāju, ka lejpus manām ģimenes mājām ir sens pilskalns. Par to vecvecāki nezināja. Devāmies ekspedīcijā un atradām. Tad pētīju kartes, kuras arī izmantoju darbā, uzdrukājot sietspiedes tehnikā,” pastāsta Monta un ir gandarīta gan par atklājumu, gan to, ka, izmantojot dažādas tehnikas, arī filcējumu, izšuvumus, atainojusi savas bērnības zemi un nesen uzzināto.

Ērika ir valmieriete. Viņu iespaidojis uzzinātais par Magdalēnu Elizabeti fon Hallarti, muižnieci, hernhūtiešu kustības atbalstītāju. “Akvarelī Gauja, tās ūdens atspīdums ir dokumentēts, nav mana fantāzija. Kādus krāsu slāņus atklāj Gaujas ledus un turpat cilvēku pēdas. Arī Hallartes dzīve saistīta ar Valmieru. Viņa staigājusi turpat, kur es,” par savu darbu pastāsta Ērika.

Ojūna Batbajara ir keramiķe, piedalījusies starptautiskās izstādēs, nesen pārstāvēja Latviju festivālā Itālijā. “Cēsīs esmu dzimusi, augusi, bet tagad te esmu reti. Esmu pārsteigta, ka tik daudzi mākslinieki ir saistīti ar Cēsīm. Un tie jau nav visi. Esmu pārsteigta arī par daudzveidību izstādē,” pārdomās dalās Ojūna un ­pauž gandarījumu, ka pēdējos gados par keramiku kā mākslu runā vairāk. Vēsturiski keramiku saista ar podniecību, rūpniecisko keramiku. Mūsdienu laikmetīgā keramika nav tas pats.

Ēro Rass trīs gadus ieguvis balvas. Pērn nepiedalījās. “Man aizķēra tēma par diviem krastiem. Tie ir dzīvē, politikā, kā tiem sadzīvot,” atklāj mākslinieks un izstādi vērtē kā tematiski un žanriski bagātu. Mākslinieku materiālu izvēle patiesi plaša: kūdra, akmens, māls, tekstils…     

Izstādes atklāšanā divas kundzes, apskatījušas mākslinieku darbus, nevarēja vienoties, par kuru mākslinieku balsot. Viena slavēja idejas, cita prasmi izmantot dažādas tehnikas un materi­ālus. Abas vienojās, ka savas balsis atdos dažādiem māksliniekiem.

Kā jau konkursā, žūrija piešķirs zelta un divas sudraba balvas, un būs arī skatītāju balva. “Ieprie­k­šējos gados šī izstāde bijusi ļoti apmeklēta. Katrs var vērtēt, kas patīk, kas uzrunā, un nobalsot par šo darbu. Un apmeklētājiem tas  patīk, viņi var paust vērtējumu. Arī šoreiz katrs var nobalsot par kāda mākslinieka darbu gan Izstāžu namā, gan elektroniski noskenējot kodu,” pastāsta I.Zicāne-Dreimane.

Cēsu muzeja direktore Ināra Bula atgādina, ka kopš renesanses mākslas dzīve ir intensīva, tāpat konkurence. Un tā    tas ir arī mūsdienās. “Vēsturiski notikumi arī mākslā ir tendēti attīstīties pa spirāli. Šodien Baltijas valstīs, arī Latvijā, Cēsīs, aizvien vairāk sevi piesaka jauni mākslinieki. Pērn izteicu vēlējumu, kaut konkursā būtu pārstāvētas visas paaudzes. Šogad tā ir, pagātnes vēlme ir īstenojusies, lai dotos uz nākotni,” izstādes atklāšanā teica I.Bula.

Izstādē apskatāmi Patricijas Brektes-Pannetjē, Matiasa Jan­sona, Rituma Ivanova, Filipa Dadzīša, Alises Gailes, Marka Marka, Ojūnas Batbajaras, Eliza­betes Atāls, Elīzas Vanadziņas, Zigmunda Viļņa, Dzintras Vilks, Kristīnes Rozenbergas, Annas Egles, Jura Švalbes un citu pazīstamu mākslinieku, arī to, kuri tikai uzsāk profesionālās gaitas, darbi.