Vienmēr uzsvērta Dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīmība latviešu kultūrā un nācijas stiprināšanā un līdztekus izskanējis amatiermākslas kolektīvu vadītāju satraukums par zemo atalgojumu.
Pērn valdība apstiprināja vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtības maiņu un noteica valsts finansējuma daļu (mērķdotāciju) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.
Kolektīvu vadītāji par darbu saņem algu, ko maksā pašvaldība, un mērķdotāciju no valsts budžeta Māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. 2025. un 2026. gadā valsts budžeta mērķdotācija tiek palielināta par 1 223 916 eiro. Koprepertuāra (kora, deju kolektīva, pūtēju orķestra un koklētāju ansambļa) mākslinieciskais vadītājs gadā no valsts saņēma 806 eiro pirms nodokļu nomaksas, savukārt pēc mērķdotācijas summas palielinājuma tie būs 1712 eiro. Pārējie māksliniecisko kolektīvu vadītāji gadā saņēma 403 eiro, pēc palielinājuma kopsumma sasniegs 856 eiro. Par to, ka mērķdotācija tiek palielināta, gandarījumu pauda visi kolektīvu vadītāji. Cēsu novada pašvaldība šim mērķim no valsts budžeta šogad saņems 71 048 eiro.
“Mērķdotācija ir nauda, kas paredzēta kolektīvu vadītāju darba samaksai. Atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam darba samaksa ir mēnešalga, piemaksas, prēmijas un naudas balvas. Gribējām mērķdotāciju iekļaut darba algā. Līdz šim pašvaldība valsts mērķdotāciju ir maksājusi kā piemaksu. Palielinoties valsts finansējumam, ko saņems vadītāji, rodas problēma, jo likums nosaka, ka pašvaldība kā piemaksu drīkst izmaksāt ne vairāk kā 30 procentus no mēnešalgas. Piemaksa nav ilgtermiņam. Tā kā valsts mērķdotāciju katru gadu plāno palielināt, pašvaldība nespēs to izlietot paredzētajam mērķim. Domājām, ne jau kā samazināt pašvaldības finansējumu, bet gan kā nepazaudēt valsts mērķdotāciju,” skaidro Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis.
Pašvaldības iecerei nepiekrīt arī Latvijas Nacionālais kultūras centrs. To uztrauc, ka tādējādi pašvaldība samazina savu finansējuma daļu.
“Pašvaldības daļa kolektīvu vadītāju atalgojumā ir lielāka nekā valsts. Ja valsts savu palielina, pašvaldība nav ieinteresēta samazināt atalgojumu, bet ir svarīgi sakārtot atalgojuma sistēmu,” skaidro A.Egliņš-Eglītis. Šogad novada amatiermākslas kolektīvu vadītāju, ne tikai to, kuri kopj un turpina Dziesmu svētku tradīcijas, atalgojumam pašvaldības budžetā paredzēti 590 tūkstoši eiro.
“Pēc diskusijām ar kolektīvu vadītājiem, sarunām ar Latvijas Nacionālo kultūras centru nolemts, ka šogad vadītāju atalgojumā nekas nemainīsies – pašvaldība savu daļu nesamazinās. Turpināsim konsultācijas ar LNKC risinājumu meklēšanā. Tiks veidota darba grupa, kurā iesaistīsies visu amatiermākslas nozaru pārstāvji, Finanšu, Juridiskās un Kultūras pārvaldes speciālisti, diskutēsim, meklēsim labāko risinājumu,” stāsta novada domes priekšsēdētāja vietnieks un piebilst, ka šis jautājums ir gan juridiski, gan finansiāli sarežģīts. Amatiermākslas kolektīvu vadītāju atalgojums jāvērtē arī, salīdzinot ar to, ko saņem citi kultūras nozarē - kultūras namu vadītāji, bibliotekāri.
Komentāri