“Kā var nepatikt šis krāsu paklājs! Ārā sniegs, siltumnīcā krāsu dažādība, ziedi smaržo. Tik daudz toņu,” tik vienkārši dārzkopis un selekcionārs Jānis Rukšāns skaidro aizraušanos ar krokusiem.
Pirms pieciem gadiem iznāca viņa grāmata “The World of Crocuses” ( Krokusu psaule), tikko izdots tās pirmais papildinājums “The first supplement”. “Pa šo laiku atklāts daudz jauna, jo krokusi kā dekoratīvs augs tiek intensīvi pētīti. Jau iepriekšējā grāmatā solīju, ka būs papildinājums, kurā būs jaunais,” stāsta pētnieks un piebilst, ka grāmatā ir ne tikai jaunatklāto sugu apraksti, arī jaunākās atziņas krokusu audzēšanā, kā arī labotas kļūdas. “Pētot aizvien atrod ko jaunu tajā, kur šķiet, ka viss skaidrs,” uzsver J.Rukšāns un pastāsta, kā nolēma ar lupu papētīt Danforda krokusus, kuriem ir gandrīz paši sīkākie ziedi – to garums parasti nepārsniedz 1,5 cm. Tie ir izplatīti Turcijā dažādos reģionos un parādās Irānā, tūkstoš kilometrus tālu. “Tika uzskatīts, ka tā ir viena suga. Skatos, ziedputekšņu kātiņi ir ar matiņiem, bet aprakstā teikts, ka kaili. Visticamāk, skatīts ar acīm, bet šie matiņi ir pazīme, pēc kuras atšķir sugas. Kad raksti darbu, ne jau visus krokusus esi redzējis, ja kāda suga arī ir kolekcijā, bet to cits jau aprakstījis, nepēti sīkās detaļās,” botāniķa darbu atklāj J.Rukšāns un uzsver, ka arī izpētītajā var atrast kaut ko vēl jaunu.
Pērn viņš pabija ekspedīcijā Ziemeļmaķedonijā, ievāca skaistu krokusu un bija pārliecināts, ka tā sen pazīstama suga. Izrādījās, pazīstamā suga aug tikai skābās augsnēs, bet Jāņa atradums kaļķainās. “Tad var pētīt, ziedlapiņu krāsa tāda pati, bet iekšpuse gaišāka. Vācieši veic arī ģenētisko analīzi un pierāda, ka sugas radniecīgas, bet atšķirīgas. Ej gar dobēm, redzi, ka ziedi atšķiras, bet jāatrod, ar ko, kas ir tas mazais knifiņš, ko vari izteikt vārdos, jo tas, ka redzi, vēl neko nenozīmē. Nevar uzrakstīt, ka izskatās citāds. Vienādi krokusi, bet izrokot izrādās, vienam bezhlorofila lapas ir baltas, otram dzeltenas, līdz tam tikai redzēju, ka ziedu toņi atšķiras. Nevar vienkārši uzrakstīt – gaiši vai tumši violets -, jo katrs to sapratīs citādi,” pastāsta J.Rukšāns.
Jaunajā grāmatā ir 31 jauna krokusu suga, kas pasaulē atklāta un aprakstīta. No pagājušā gada ekspedīcijas Irānā J.Rukšāns jau grāmatā aprakstījis sešas jaunas atrastās krokusu sugas. Viņš atklāj, ka vēl būs vismaz pāris. Mūžā, būdams dārznieks, ne botāniķis, J.Rukšāns atklājis un aprakstījis ap 70 jaunām sīpolaugu sugām, no tām 48 krokusu sugas. Pasaulē ir aprakstītas 260 krokusu sugas. Vēl ir divas, kas nākušas klāt jau pēc grāmatas uzrakstīšanas, un tuvākajā laikā būs vēl no Jordānijas, Izraēlas, Balkāniem.
Grāmata dodas pasaulē. To izdeva Latvijas Zinātņu akadēmija. Grāmatu autors velta Ukrainas brīvības cīnītājiem, pieci eiro no katra pārdotā izdevuma tiek ziedoti armijai, kas aizstāv savu valsti. Ar lepnumu J.Rukšāns stāsta, ka kolēģi un draugi dažādās valstīs augstu novērtējuši izdevumu –lūk, tādai jābūt grāmatai: kvalitatīvi iespiestai, gaumīgi un uzskatāmi noformētai un ar skaidri saprotamu informāciju. Grāmatas salikumu veidojusi cēsniece Anda Nordena, tā iespiesta “Latgales drukā”.
Tagad J.Rukšānam brīdis, kad priecāties par krokusu ziedēšanu, uzņemt ciemiņus. “Jāatrod laiks arī pētniecībai, jo ziedēšanas brīdis ir īss. Visu izdarīt nevar. Šogad pētīšu Danforda krokusus, nākamgad tos, ko pērn atvedu no Irānas,” pastāsta J.Rukšāns un atklāj, ka bijusi iecere arī šogad braukt ekspedīcijā uz Irānu, bet draugi ieteikuši to nedarīt, jo situācija valstī nemierīga. Viņš spriež, ka jūnija sākumā varētu aizbraukt uz Ziemeļmaķedoniju. Tur kalnos krokusi zied vēlu.
Teju katram, kurš ierodas ekskursijā pie Jāņa Rukšāna, uzreiz gribas, lai arī viņa dārzā būtu tāds pats skaistums. Dārznieks pastāsta, ka ne viens vien jautā, kur var nopirkt tādu puķu sīpolus. Šajā laikā nekur. Tā ir J.Rukšāna kolekcija, pasaulē lielākā, kurā 1700 krokusu paraugu. Te nav audzētava.
Ikdienā veikalos pārdošanā lielākoties ir holandiešu šķirnes. Ar lepnumu J.Rukšāns pastāsta, ka viņam ir divas vecas holandiešu šķirnes. Pēc Otrā pasaules kara tās ievestas Austrālijā un kādā audzētavā saglabātas. Dārznieks atzīst, ka citviet Eiropā tādu krokusu nav. Pasaules ceļus izstaigājušie krokusi lēni iedzīvojušies Raiskumā, jo, kad Austrālijā ziedēšanas laiks, Latvijā rudens.
Kad pieklusuši ekskursantu pirmie prieka saucieni, sākas jautājumi. “Skaidroju, ka ir pavasarī un ir rudenī ziedošie krokusi un tās nav vēlziedes. Arī tām ir sugas, kas zied pavasarī un rudenī. Kā var atšķirt vēlziedes no krokusiem? Stāstu, ka krokusi ir īrisu dzimta, bet vēlziedes liliju dzimta. Vēlziedes viduslaikos sauca – dēls pirms tēva -, jo pavasarī parādās sēklas, bet zieds rudenī,” pastāsta J.Rukšāns.
Tikai retais nepajautā, kad Jānis sācis veidot kolekciju. Kad viņš pasaka, ka interese par sīpolpuķēm radusies 12 gadu vecumā, daudzi netic. Par krokusiem pirmo grāmatu J.Rukšāns uzrakstīja jau 80.gados. Tā bija par šķirnēm, kas sastopamas Padomju Savienībā. Līdz ar brīvvalsts laiku sākās ekspedīcijas. Dārzkopis piedalījies 26 zinātniskās pētniecības ekspedīcijās Vidusāzijā, Krimā, Kaukāzā, Tālajos Austrumos, Urālos, Karpatos, Turcijā. Vairāk nekā puse krokusu sugu, kas atklātas Irānā, ir latvieša nopelns.
Saimnieks vadā gar ziedu paklāju, par katru krokusu sugu viņam savs stāstījums. Tie no Turcijas, brīnums dabā, savvaļā krustojas. Kalnu nogāzes augšpusē aug dzelteni, bet lejā zilie, tie krustojas, un vidū ir hibrīdi. Citviet dabā tā nenotiek. Te, lūk, visretākais pasaulē- rozā krokuss. Tā ir dabas kļūda, atrasts starp baltiem. Ļoti grūti pavairot, no sēklām izaug balts.
Krokusu pasaule ir ne tikai skaista, arī aizraujoša. Kad nokusīs sniegs, daudzviet dārzos uzziedēs krokusi. J.Rukšāns atzīst, ka diemžēl ieaudzēt krokusus zālienā nav vienkārši. “Ja zālienu intensīvi pļauj, krokusi ilgāk par pāris gadiem neaugs. Zāliens nedrīkst būt blīvs, tad puķe vairosies. Bet postu nodara ūdensžurkas un peles. Tās arī Cēsīs pēc diviem gadiem iznīcināja cīrulīšu dobi parkā,” pieredzē dalās J.Rukšāns un piebilst, ka dzīvesbiedre Guna krokusus sastādījusi starp hostām, pavasarī, kad tās vēl tikai mostas, krokusi zied un pamazām vien izsējas tālāk.
Siltumnīcā, ķerot sauli, pamazām mostas cīrulīši, zied Alpu vijolītes, kalnu īrisi. Pavasaris nāk ar ziedēšanu.
Komentāri