Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Kopīgi ada un dalās ar adīšanas meistarstiķiem

Iveta Rozentāle
23:00
15.06.2023
38
Adisana 1 1

Jaunpiebalgā teju divdesmit adītājas pievienojās Vispasaules publiskās adīšanas dienai, ko atzīmē 10.jūnijā. Tā ir diena, kad adītājas savus darinājumus rada publiski.

Atsaucoties Jaunpiebalgas lietišķās un tēlotājmākslas studijas “Piebaldzēni” un vietējās bibliotēkas aicinājumam, jaunpiebaldzēnietes ar adīkļiem darbojās apvienības pārvaldes ēkas pagalmā.

Jau kādu laiku gaisā virmojusi doma, ka šāds pasākums varētu notikt arī Piebalgā, stāsta Jaunpiebalgas bibliotēkas vadītāja Baiba Logina. Par publiskās adīšanas vietu izvēlēta teritorija pie apvienības pārvaldes ēkas, kur ir soliņi, kur ērti iznest papildu krēslus un galdus, lai būtu, kur piesēst un arī izlikt tik dažādos rokdarbnieču veikumus: “Jā, bija rokdarbnieces, kuras aizdomājās, kā būs adīt publiski, ka nekad nav tā darīts. Arī es domāju, kā būs, jo tieši esmu iesākusi jaunu adījumu, tāpēc visu laiku jāieskatās tehniskajā zīmējumā . Taču sajūta bija patiesi laba, noskaņa ļoti jauka un pozitīva. Visi bija priecīgi – gan adītāji, gan skatītāji.”

Studijas “Piebaldzēni” vadītāja Vita Žīgure teic: “Ir jauki apzināties, ka reizē ar mums adatas zibina un jautri čalo adītāju grupiņas daudzviet pasaulē. Satiekoties vairākiem adītājiem, ir iespēja risināt interesantas sarunas par adīšanu, dalīties pieredzē, idejās, iepazīties ar jaunumiem dziju un rokdarbu pasaulē.”

Adītājas ņēma līdzi ne tikai adīkli, bet arī skaistāko meistardarbu, kā arī iedvesmas un ideju bibliotēkas krājumam. Maijai Apsītei bija līdzi burtnīca, kas saglabājusies no pirmskara laika, kad tajā veica pierakstus. Ar saviem darbiem dalījās arī Vija Ceruse. Viņa cimdos ieada ne tikai etnogrāfiskos rakstus, bet arī pati rada musturus, viņas darbi izturējuši atlasi un būs redzami Dziesmusvētku izstādē. Mājinie­cēm adīšanā pievienojās arī trīs dāmas no “Smiltenes pūra lādes”. Ilze Haka dalījās ar topošo “100 zeķu projektu”, kur katra zeķe pārsteidz ar krāsu, formas un adīšanas tehnikas dažādību. Pie­dalījās arī divas rokdarbnieces no Rankas, savukārt Irita Lukšo gan dzīvo Siguldā, bet ceļš regulāri ved uz Jaunpiebalgas kaimiņpagastu Ranku pie mammas. I.Lukšo kā skolotāja ir labi zināma studijas dalībniecēm un arī pasākumā sniedza padomus, kā iesāktos darbus labāk papildināt vai pabeigt.

Vita Žīgure pastāsta, ka pie adītājām atbraukusi arī adīšanas darbnīcas vadītāja Līga Liel­diena, kura plānojusi vest uz tirgu pašaudzētos ziedu stādus, tomēr nolēmusi pievienoties adītājām un ar skaistiem ziediem papildinājusi arī adītāju āra darbnīcu. Viņa arī demonstrēja, kā adīt ar adāmmašīnu. V.Žīgure uzsver, ka arī adīšana ar adāmmašīnu ir roku darbs, kas ir jāprot, līdzīgi kā šuvējām, kas šuj ar šujmašīnu: “Daudzas sievas mūsdienās papildina adītprasmi ar mašīnadīšanu. Tā ir amata prasme, kas jāmācās, ne katrs to var izdarīt ātri.”

Lai gan pasākumā adītājas bija vecumā virs četrdesmit gadiem, V.Žīgure apstiprina, ka ada arī gados jaunas meitenes: “Īpaši laikā, kad sieviete gaida mazulīti, rodas vēlme uzadīt jaundzimušā pirmo pūriņu. Adīšana ir brīnišķīgs rokdarbu veids, tā ir nezūdoša vērtība, ko pārmanto no paaudzes paaudzē. Arī mana mamma fantastiski adīja, un atceros, kā, būdama sešgadniece, skatījos viņai uz pirkstiem un lūdzu adīt lēnāk, lai varētu saprast, kā viņa to dara. Reizēm jaunās adītājas kautrējas, ko tad nāks ar savu šķībo zeķīti, bet ikviena meistare ir sākusi ar savu pirmo zeķīti. Es domāju, ka sievas adīs arī pēc simts gadiem. Kamēr mums būs savas mājas, būs arī adīšana, jo pašadīta zeķe rada māju sajūtu.”

Vita Žīgure secina, ka pasākums izdevās iedvesmojošs un katra dalībniece aizbrauca ar domu, ka šādi kopā ir jānāk vēl: “Parasti adām individuāli, vairāk, lai parādītu rezultātu vai dalītos jaunās adīšanas tehnikās. Šis pasākums raisīja domas par sanākšanu reizi mēnesī vai vismaz pusgadā. Katrā ziņā šo pasākumu ceram ieviest kā tradīciju.” Baiba Logina teic, ka pirms pandēmijas kādā no darba dienu vakariem rokdarbnieces mēdza reizi mēnesī sanākt bibliotēkā, lai kopīgi darbotos, iespējams, nākamajā sezonā šo tradīciju varētu atsākt.

No 2005. gada Vispasaules publiskās adīšanas dienu atzīmē jūnija otrās nedēļas nogalē. To rīko rokdarbnieču klubi, dziju veikali un adīšanas entuziasti plašai publikai pieejamās vietās: uz ielas soliņiem, parkos un āra kafejnīcās. Pasākuma mērķis ir popularizēt šo vaļasprieku un satikt domubiedrus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Plaša teritorija jaudīgai uzņēmējdarbībai

00:00
24.11.2024
5

Valmieras pievārtē pagājušajā nedēļā atklāja Industriālā parka būvniecību nepilnu 60 hektāru plašā teritorijā. Darbus plānots pabeigt nākamā gada beigās. Apbūves teritorijā būs inženierkomunikāciju infrastruktūra, liels loģistikas centrs, industriāls elektroenerģijas pieslēgums, plašas stāvvietas, dzelzceļa pievads. Dzelzceļu varēs izmantot, lai nodrošinātu kravu pārvietošanu starp Valmieras dzelzceļa staciju un    Industriālo parku. Paredzēts izbūvēt platsliežu dzelzceļa privātās lietošanas […]

Sava laika personība. Arturs Dronis

00:00
23.11.2024
30

Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
41
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
44

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
138
1

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
62

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi