Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Kopīgi ada un dalās ar adīšanas meistarstiķiem

Iveta Rozentāle
23:00
15.06.2023
85
Adisana 1 1

Jaunpiebalgā teju divdesmit adītājas pievienojās Vispasaules publiskās adīšanas dienai, ko atzīmē 10.jūnijā. Tā ir diena, kad adītājas savus darinājumus rada publiski.

Atsaucoties Jaunpiebalgas lietišķās un tēlotājmākslas studijas “Piebaldzēni” un vietējās bibliotēkas aicinājumam, jaunpiebaldzēnietes ar adīkļiem darbojās apvienības pārvaldes ēkas pagalmā.

Jau kādu laiku gaisā virmojusi doma, ka šāds pasākums varētu notikt arī Piebalgā, stāsta Jaunpiebalgas bibliotēkas vadītāja Baiba Logina. Par publiskās adīšanas vietu izvēlēta teritorija pie apvienības pārvaldes ēkas, kur ir soliņi, kur ērti iznest papildu krēslus un galdus, lai būtu, kur piesēst un arī izlikt tik dažādos rokdarbnieču veikumus: “Jā, bija rokdarbnieces, kuras aizdomājās, kā būs adīt publiski, ka nekad nav tā darīts. Arī es domāju, kā būs, jo tieši esmu iesākusi jaunu adījumu, tāpēc visu laiku jāieskatās tehniskajā zīmējumā . Taču sajūta bija patiesi laba, noskaņa ļoti jauka un pozitīva. Visi bija priecīgi – gan adītāji, gan skatītāji.”

Studijas “Piebaldzēni” vadītāja Vita Žīgure teic: “Ir jauki apzināties, ka reizē ar mums adatas zibina un jautri čalo adītāju grupiņas daudzviet pasaulē. Satiekoties vairākiem adītājiem, ir iespēja risināt interesantas sarunas par adīšanu, dalīties pieredzē, idejās, iepazīties ar jaunumiem dziju un rokdarbu pasaulē.”

Adītājas ņēma līdzi ne tikai adīkli, bet arī skaistāko meistardarbu, kā arī iedvesmas un ideju bibliotēkas krājumam. Maijai Apsītei bija līdzi burtnīca, kas saglabājusies no pirmskara laika, kad tajā veica pierakstus. Ar saviem darbiem dalījās arī Vija Ceruse. Viņa cimdos ieada ne tikai etnogrāfiskos rakstus, bet arī pati rada musturus, viņas darbi izturējuši atlasi un būs redzami Dziesmusvētku izstādē. Mājinie­cēm adīšanā pievienojās arī trīs dāmas no “Smiltenes pūra lādes”. Ilze Haka dalījās ar topošo “100 zeķu projektu”, kur katra zeķe pārsteidz ar krāsu, formas un adīšanas tehnikas dažādību. Pie­dalījās arī divas rokdarbnieces no Rankas, savukārt Irita Lukšo gan dzīvo Siguldā, bet ceļš regulāri ved uz Jaunpiebalgas kaimiņpagastu Ranku pie mammas. I.Lukšo kā skolotāja ir labi zināma studijas dalībniecēm un arī pasākumā sniedza padomus, kā iesāktos darbus labāk papildināt vai pabeigt.

Vita Žīgure pastāsta, ka pie adītājām atbraukusi arī adīšanas darbnīcas vadītāja Līga Liel­diena, kura plānojusi vest uz tirgu pašaudzētos ziedu stādus, tomēr nolēmusi pievienoties adītājām un ar skaistiem ziediem papildinājusi arī adītāju āra darbnīcu. Viņa arī demonstrēja, kā adīt ar adāmmašīnu. V.Žīgure uzsver, ka arī adīšana ar adāmmašīnu ir roku darbs, kas ir jāprot, līdzīgi kā šuvējām, kas šuj ar šujmašīnu: “Daudzas sievas mūsdienās papildina adītprasmi ar mašīnadīšanu. Tā ir amata prasme, kas jāmācās, ne katrs to var izdarīt ātri.”

Lai gan pasākumā adītājas bija vecumā virs četrdesmit gadiem, V.Žīgure apstiprina, ka ada arī gados jaunas meitenes: “Īpaši laikā, kad sieviete gaida mazulīti, rodas vēlme uzadīt jaundzimušā pirmo pūriņu. Adīšana ir brīnišķīgs rokdarbu veids, tā ir nezūdoša vērtība, ko pārmanto no paaudzes paaudzē. Arī mana mamma fantastiski adīja, un atceros, kā, būdama sešgadniece, skatījos viņai uz pirkstiem un lūdzu adīt lēnāk, lai varētu saprast, kā viņa to dara. Reizēm jaunās adītājas kautrējas, ko tad nāks ar savu šķībo zeķīti, bet ikviena meistare ir sākusi ar savu pirmo zeķīti. Es domāju, ka sievas adīs arī pēc simts gadiem. Kamēr mums būs savas mājas, būs arī adīšana, jo pašadīta zeķe rada māju sajūtu.”

Vita Žīgure secina, ka pasākums izdevās iedvesmojošs un katra dalībniece aizbrauca ar domu, ka šādi kopā ir jānāk vēl: “Parasti adām individuāli, vairāk, lai parādītu rezultātu vai dalītos jaunās adīšanas tehnikās. Šis pasākums raisīja domas par sanākšanu reizi mēnesī vai vismaz pusgadā. Katrā ziņā šo pasākumu ceram ieviest kā tradīciju.” Baiba Logina teic, ka pirms pandēmijas kādā no darba dienu vakariem rokdarbnieces mēdza reizi mēnesī sanākt bibliotēkā, lai kopīgi darbotos, iespējams, nākamajā sezonā šo tradīciju varētu atsākt.

No 2005. gada Vispasaules publiskās adīšanas dienu atzīmē jūnija otrās nedēļas nogalē. To rīko rokdarbnieču klubi, dziju veikali un adīšanas entuziasti plašai publikai pieejamās vietās: uz ielas soliņiem, parkos un āra kafejnīcās. Pasākuma mērķis ir popularizēt šo vaļasprieku un satikt domubiedrus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
24

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
47

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
76

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
150

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
51
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
147

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
21
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi