Vaives tautas namā uz “Sarunu pie vakara tējas” Cēsu novada domes deputāti aicināja vaivēniešus, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar domes pieņemto lēmumu par Vaives pagasta pārvaldes reorganizāciju. Jau rakstīts, ka ir pieņemts lēmums par Vaives pagasta pārvaldes reorganizāciju, no atsevišķas budžeta iestādes to pārveidojot par novada pašvaldības struktūrvienību.
Tautas nama zālē pulcējās daži desmiti cilvēku, no kuriem lielākā daļa bija Cēsu novada pašvaldības deputāti, nodaļu vadītāji un Vaives pagasta pārvaldes darbinieki.
Tikšanos atklāja Vaives tautas nama vadītāja Kadrija Mičule, iepazīstinot ar pārvaldes veiktās anketēšanas rezultātiem, kuri parāda, ka 97 procenti aptaujāto izmanto pakalpojumus pagasta pārvaldē un nevēlētos tos saņemt citur: “Visiem bija pārsteigums par reorganizāciju, tāpēc gan iedzīvotāji, gan mēs, pārvaldes darbinieki, vēlamies zināt, kāds būs ieguvums.”
Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs atgādināja, ka jau septiņus gadus Cēsis un Vaive nodzīvojuši laulībā, kurā saveda reģionālā reforma: “Gājis visādi, varbūt vaivēnieši domā, ka ieguvums nav tik liels, kā cerēts, taču vienmēr esam palīdzējuši, ir tikai normāli, ja pilsēta palīdz pagastam.”
Skaitļi rāda, ka pilsēta katru gadu dotācijās pagastam piešķir aptuveni ceturtdaļmiljonu eiro, lai varētu realizēt visas funkcijas.
J. Rozenbergs skaidroja, ka arvien vairāk funkciju pāriet novada pašvaldības pārziņā, tāpēc pērn aktualizējās jautājums par šo reformu: “Gribu iedzīvotājiem atgādināt, ka pagasta pārvalde netiek likvidēta. Iedzīvotājiem nevajadzētu izjust šīs juridiskās pārmaiņas, viņi arī turpmāk varēs saņemt pakalpojumus kvalitatīvā līmenī.”
Domes priekšsēdētājs atgādināja, ka jau 2009.gadā pieņemts domes lēmums pagasta pārvaldi pārveidot par struktūrvienību, taču tas līdz galam netika sakārtots. Ar šo lēmumu jautājums sakārtots un Vaives pagasta pārvalde turpmāk būs šādā statusā. Finansiālais ieguvums gada skatījumā būs 30 līdz 40 tūkstoši eiro, ko ieguldīs pagasta infrastruktūrā.
Pagasta pārvaldes vadītāja Valda Zaļaiskalna atzina, ka viņi ir tikai izpildvara, kam jāpilda politiskais lēmums: “Esam satraukušies, kurš kurus darbus darīs. Laiks rādīs, kā viss notiks.”
Kāda pagasta iedzīvotāja bija satraukusies par ceļu tīrīšanu ziemā. Ja agrāk varējis piezvanīt pārvaldes vadītājai, lai informētu par notiekošo, kā būšot turpmāk? Vai kāds rūpēsies par iedzīvotājiem, kuri dzīvo tālākajās novada vietās?
J. Rozenbergs skaidroja, ka arī turpmāk pagasta pārvaldes vadītāja būs cilvēks, kurš turēs rūpi par šo teritoriju.
Novada pašvaldības administrācijas vadītājs Jānis Goba, informējot, ka ceļiem, to uzturēšanai būs vairāk naudas, norādīja, ka problēmām nevajadzētu būt, visi ieinteresēti, lai ceļi būtu labā stāvoklī.
Novada domes deputāts, pagasta iedzīvotājs Andris Melbārdis atzina, ka joprojām pastāv dalījums: mēs – vaivēnieši; viņi – cēsnieki: “To vajadzētu izbeigt. Padomāsim, vai mēs spētu pastāvēt, attīstīties, ja būtu tikai Vaives pagasts? Nevarētu paņemt kredītus Eiropas fondu līdzfinansēšanai, bet bez tiem infrastruktūras attīstība nav iespējama.”
K. Mičule pauda satraukumu, ka cilvēki domā, vai palikt amatos, jo nav zināms, kāds būs atalgojums.
Pagasta un novada lielākā kokapstrādes uzņēmuma “Inerce” vadītājs Māris Krūze aicināja uz visu paraudzīties no uzņēmēja viedokļa: “Ja Vaives pagasts ir pašpietiekams, spēj visu nodrošināt, tad varam teikt, ka reformu nevajag, bet, ja redzam, ka pagasts tērē vairāk, nekā nopelna, šādas runas liekas. Raugoties no uzņēmējdarbības viedokļa, šis ir pareizais risinājums.”
Rāmuļu pamatskolas direktore Ija Brammane norādīja, ka arī viņiem pēc reģionālās reformas nācies reformēties: “Skolas attīstībā tiek ieguldīts, bet arī paši daudz darām, lai tas notiktu. Varu teikt, ka dzīvojam labi, salīdzinot ar citu novadu pagastu skolām.”
Var piebilst, ka jau 2009.gadā abas pagasta skolas pārņēma novada pašvaldība, iekļaujot vienotā izglītības sistēmā.
Deputāts Māris Niklass uzsvēra, ka, pateicoties pilsētas atbalstam, pagastā saglabātas abas skolas.
Pārmetumus novada pašvaldības pārstāvjiem par neprasmi komunicēt izteica sociālā darbiniece Rudīte Petrova: “Ko jūs to Vaivi kā karstu kartupeli visu laiku viļājat! Ja nesam zaudējumus, likvidējiet! Pilsētnieki nekad nesapratīs, kā dzīvo cilvēki laukos. Cik daudz nervu mums prasījusi reorganizācija, sarunu gaitā ne viss bija pozitīvi, dažbrīd nācās uzklausīt nepamatotus, pat nievājošus pārmetums. Visas nelaimes ceļas no tā, ka neprotam sarunāties.”
Iedzīvotāji daudz jautājumu neuzdeva, saruna vairāk izvērtās novada pašvaldības un pagasta pārvaldes darbinieku starpā. Rezumējot dzirdēto, Līvu pamatskolas direktore Antra Gabranova atzina: “Nepamet sajūta, ka joprojām paliekam divās pretējās frontes pusēs. 2009.gadā neviens jau ar labu tajās laulībās negāja, bet kopā esam, un jādzīvo. Nav pareizi runāt – jūs un mēs -, nekas nemainīsies, kamēr būs šāds dalījums. Mums jārunā kā vienā novadā esošiem.”
Domes priekšsēdētājs noslēgumā atzina, ka saklausījis zināmas bažas: “Nesolu, ka uzreiz viss būs labi, bet rezultāts atkarīgs tikai no mums pašiem. Neviens cits mūsu vietā to neizdarīs. Trijos mēnešos centīsimies pieslīpēties, tad atkal varam satikties, lai pārrunātu, kā veicies.”
Komentāri