Komiksi lauž laika sienu

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”.

Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti.

“Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir stāsts par cilvēkiem, kuri te dzīvoja, izprotam, kāpēc viņi tā rīkojās, ieraugām cilvēcību, cilvēka dzīvības vērtību, briesmas un šausmas, ko viņi    pārdzīvo, kad    viena valsts piesaka karu citai,” sacīja Cēsu pils vadītājs Gundars Kalniņš, bet muzeja direktore Elīna Kalniņa atgādināja, ka, ik dienu dzirdot, kā karā Ukrainā tiek    nogalināti iedzīvotāji, labāk saprotam, ko cilvēki pārdzīvoja, kad Ivans Bargais uzbruka Cēsu pilij.

16.gadsimtā hronisti rakstīja par šo notikumu un tas kļuva plaši pazīstams pasaulē. Kad Cēsu pili bija aplencis    Ivana Bargā karaspēks, neilgi pirms pils ieņemšanas vienā no  zālēm kolektīvu pašnāvību izdarīja vairāki simti livoniešu, kuri te bija atraduši patvērumu.   

Mākslinieks Ž. Aleksandrā atzina, ka darbs bijis interesants, īpaši strādāt kopā ar vēsturnieku, kurš aizrāvies ar tēmu. Gundars un Žoels lasīja četru hroniku tekstus, vērtēja, meklēja kopīgo un atšķirīgo.   

Izstādes atklāšanā bija klāt Francijas    vēstnieks Latvijā Manuels Lafons Rapnuijs, viņš uzsvēra, ka traģiskie notikumi pilī atgādina senu vēsturi, bet sasaucas ar universālām idejām: patriotismu, pārliecību, cilvēka dzīves vērtību.    “Šodien jādomā par to, kas notiek pasaulē, ko izraisa karš.

Mākslinieks senos notikumus    interpretējis krāšņos stāstos komiksu estētikā. Izstādē redzams, ka zīmējums var būt svarīgs medijs,” teica vēstnieks un atklāja, ka sadarbība ar Cēsu pašvaldību turpināsies, izstādē uz četrām planšetēm redzamie zīmējumi varētu iznākt grāmatā. Savukārt Francijas institūta direktors Ēriks Sirvēns, novērtējot sadarbību, atzina – ļoti būtiski, ka gan zīmējumi, gan to vēstījums neatstās vienaldzīgas dažādas paaudzes.

“Komiksos parasti ir lodziņš ar tekstu, bet izstādē tekstu var noklausīties, uzliekot austiņas. Arī neklausoties vajadzētu saprast, par ko vēsta zīmējumi,” bilda G.Kalniņš.

Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis atzina, ka bijis pārsteigts, ka muzejā būs komiksu izstāde par 1577.gadu Cēsīs. “Neesam taču raduši par traģiskiem notikumiem stāstīt komiksos. Izstāde ir patīkams pārsteigums,” sacīja A.Egliņš-Eglītis.

Uz izstādes atklāšanu bija atnākuši arī P.Rozenberga Cēsu Mākslas skolas audzēkņi. Vasarā strādājot Cēsīs, mākslinieks Žoels arī vadīja meistarklases. “Mācīja zīmēt portretus, izprast cilvēka sejas proporcijas. Tas, ko iemācījos, man noder, veidojot savu stilu portretu zīmēšanā, “Druvai” pastāstīja mākslas skolas audzēknis Olivers Kārkliņš. Savukārt Lība    Jansone      uzsver, ka mākslinieks mudinājis mēģināt. “Rādīja, kā izmantot kafiju un radīt efektu, palīdzēja izprast, kā veidojas harmonija. Viss notika pozitīvā gaisotnē,” pastāstīja Lība.

Audzēkņi ar interesi nesteidzīgi aplūkoja komiksus, klausījās tekstus.

Cēsu Mākslas skolas direktore Patricija Brekte – Pannetjē    vērtēja – ir ļoti svarīgi, ka mākslinieki jauniešiem parāda tehnikas, ar kurām ikdienā nestrādājam. “Paskatīties citādāk, izjust radošo procesu, tas ir būtiski,” teica direktore.