Žagarkalnam, kā galvenajam vaininiekam tūristu pievilināšanā, iespējams, ir vienalga, kas brauc uz kalnu atpūsties – cēsnieki, rīdzinieki vai ārzemnieki, bet pārējie pakalpojumu sniedzēji atpūtniekiem ir ieinteresēti iegūt stabilus klientus. Tādus, kas, paliekot uz atpūtu vairākas dienas, rēķinās ar zināmas naudas summas tēriņu, kas ir lielāka, nekā tērē slēpotāji no kaimiņu pilsētām.
Kā gan lietuvieši uzzinājuši par atpūtu Cēsīs? Vidzemnieku aktīva piedalīšanās starptautiskos tūrisma gadatirgos, arī Lietuvā,
devusi iespēju pastāstīt par to, kādēļ jābrauc atpūsties uz Latviju, Vidzemi un Cēsīm.
Ja valsts piedalās vairāk nekā 20 tūrisma gadatirgos un izstādēs, tad Vidzeme sešos, septiņos gadā. Pirms diviem gadiem martā Vidzemes tūrisma asociācija Lietuvas tūrisma gadatirgum Viļņā sagatavoja bukletu „Nedēļas nogale Vidzemē” lietuviešu valodā. Tajā bija visplašākā informāciju par populārākajiem tūrisma objektiem un slēpošanas trasēm – galvenokārt Cēsu un Madonas rajonā. Lielākajai daļai lietuviešu slēpošanas iespējas bija jaunatklājums. Šogad viņi ierodas labi iepazinuši tās, un vēlas apgūt jaunās. Lietuvieši atzina, ka regulāri ieskatās arī Cēsu mājas lapā, kur gūst jaunāko informāciju. Viņi arī interesējās par gada centrālo notikumu – pilsētas 800 gadu jubileju.
Par aktīvās atpūtas iespējām Vidzemē (galvenokārt Cēsu un Madonas rajonā) Lietuvas televīzija esot aktīvi informējusi pirms valsts neatkarības dienas.
Cēsis pazīst Lietuvā, pilsēta kļuvusi par ceļojuma galamērķi. Domāju, tas ir rezultāts iepriekšējā sasaukuma Cēsu pašvaldības izveidotā Vidzemes vēstures un tūrisma centra darbam, kā arī tās nodaļas – Cēsu tūrisma informācijas centra mērķtiecīgai darbībai. Tajā pašā laikā par ziemas piedāvājumu Siguldā Cēsu viesi sacīja – pat īsti neesot dzirdējuši!
Lietuvieši un arī citi aktīvās ziemas atpūtas cienītāji interesējas ne tikai par kalnu slēpošanas trasēm. Viņiem ir liela interese arī par distanču slēpošanu. Šeit mums ir nopietni jāpārdomā, kā nepazaudēt iespējamos klientus un piesaistīt jaunus. Mums varētu būt lielisks piedāvājums – slēpošanas un biatlona komplekss „Priekuļi”, kas pēdējo gadu laikā strauji attīstījies. Tā veiksmīgā darbībā ļoti liels nopelns ir biatlona federācijas vadībai un kompleksa rīkotājdirektoram Gunāram Dumbrim. Taču biatlona komplekss ir ļoti noslogots tieši nedēļas nogalēs, kad tūristu sarodas visvairāk. To par treniņu bāzi izmanto mūsu valsts vadošie biatlonisti. Pagājušajā gadā Priekuļos vien ir notikuši 32(!) sporta pasākumi. Arī šajā nedēļas nogalē Priekuļos būs Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieku ziemas spartakiāde.
Tā kā Priekuļu sporta komplekss netiek aktīvi reklamēts, tad par to nezina tūristi, kuri aktīvi interesējas par slēpošanas iespējām. Viņi nezina arī par inventāra īri, servisu un citām iespējām.
Jājautā – kā atrast pareizo risinājumu, lai apmierinātu aizvien pieaugošo pieprasījumu? Droši vien tas būtu jāpārrunā ar tūrismu saistītiem uzņēmējiem kopā ar sporta kompleksa vadību.
Pagājušajā gadā Latviju jau apmeklēja vairāk nekā trīs miljoni tūristu, arī šogad plānots tūristu skaita pieaugums. Svarīgi, lai viņi apmeklētu mūs ne tikai dažus mēnešus vasarā, bet gan iespējami bieži visu gadu.
Komentāri