Eiropas institūta projektu direktors Artis Puriņš atzina, ka pirms stratēģijas izstrādes ir svarīgi iespējami plašāk uzzināt sabiedrības viedokli. “Var jau uzrakstīt stratēģiju, neizejot no kabineta un nekonsultējoties, bet mums šķiet svarīgāk uzzināt iespējami plašāku sabiedrības viedokli, lai varētu būt droši, ka šī stratēģija būs noderīga,” atzina A. Puriņš. Viņš arī paskaidroja, ka tagad notiek viedokļu uzklausīšana, tad taps pati stratēģija, kuru pēc tam nodos sabiedrībai apspriešanai.
ĀM valsts sekretāra vietniece ES jautājumos Astra Kurme skaidroja, ka šī stratēģija nepieciešama, lai valsts pārstāvji Briselē zinātu, kādas ir Latvijas prioritātes, kam jāpievērš lielāka uzmanība, kuros virzienos jāstrādā īpaši aktīvi.
“Šis dokuments varētu būt kā skaidras vadlīnijas darbam ES, kas ļautu sasniegt augstāku valsts attīstības līmeni. Lai mūsu ierēdņi Briselē zinātu, kas valstij ir svarīgs,” teica A. Kurme.
Diskusijā bija četri galvenie jautājumi: vērtējums par pirmo gadu ES; ko sabiedrība sagaida no Latvijas dalības ES; kas jādara, lai labāk varētu izmantot ES dotās iespējas un kādai jābūt Eiropas Savienībai un tās lomai pasaulē.
Klātesošie atzina, ka nav viegli savienot visas vēlmes, jo katrai sabiedrības daļai ir kas svarīgāks. Cēsnieks Atis Saulesleja atzina, ka, lai spriestu par prioritātēm, vispirms jādefinē mērķis, pretējā gadījumā rezultāta nebūs.
“Līdz šim radusies sajūta, ka valstij nav skaidrs šis mērķis, kāpēc mēs iestājāmies ES, ko no tās gribam iegūt. No malas liekas, ka norit ļoti haotiska darbība,” atzina A. Saulesleja.
Uzņēmēju pārstāvis Jānis Kļaviņš no a/s “Lode” skaidroja, ka, ES standartu ieviešanā esam apsteiguši vecās dalībvalstis, kas joprojām turas pie vecajiem un arī nacionālajiem standartiem, bet tas rada liekas problēmas jaunajām dalībvalstīm. “Mazās valstis ir par vāju,lai cīnītos ar lielajām,” secināja J. Kļaviņš.
Par augstajām ES prasībām pretenzijas izteica vairāki diskusijas pārstāvji, piezīmējot, ka bieži vien tā ir Latvijas ierēdņu pārlieka centība, jo pašā Eiropā prasības ir krietni vājākas. Par valsts neapmierinošo darbu, lai izmantotu visas ES dotās iespējas izteicās gan pašvaldību pārstāvji, gan uzņēmēji.
“Ja uzņēmējs strādātu tādos tempos un tik haotiski kā valsts, viņš jau sen būtu bankrotējis,” atzina SIA “Reifeks” vadītājs Andris Vasins.
Tiesa, tika atzīmēts arī pozitīvais, ko devusi iestāšanās ES. Brīvāka kļuvusi preču kustība, cilvēkiem radusies lielāka drošība un kaut lēnām, bet jūtama labklājības līmeņa pieaugšana.
Divu stundu garajā diskusijā tika analizēts pozitīvais un negatīvais, ko devis šis gads, aktualizēti jautājumi, ko sabiedrība sagaida no turpmākās dalības Eiropas Savienībā.
“Šādas diskusijas palīdz izkristalizēt galvenās prioritātes, kādiem mums jābūt ES,” atzina A. Puriņš.
Komentāri