Sestdiena, 19. aprīlis
Vārda dienas: Vēsma, Fanija

“Klimata pārbaude” izturēta. Tā nebeidzas

Sarmīte Feldmane
00:00
22.03.2025
58
Izstade Kl1

Novērtēti un gandarīti.    Vidzemes Mākslinieku dienu vizuālās mākslas konkursa “Klimata pārbaude” laureāti   Patrīcija    Brekte – Pannetjē, Lelde Kalmīte un Artis Nīmanis kopā ar Cēsu Izstāžu nama vadītāju Kristīni Rozenbergu (trešā no kreisās). FOTO: Sarmīte Feldmane

Cēsu Izstāžu namā apskatāma Vidzemes Māksli­nieku dienu vizuālās mākslas izstāde “Klimata pārbaude”. Līdz ar to Cēsīs atgriezusies tradīcija, kas te aizsākās un gadu gaitā pabija vairākās Vidzemes pilsētās.   

Cēsu muzeja direktore Ināra Bula atgādināja, ka cēsnieki nolēma rīkot konkursu, kas apzinātu Vidzemes māksliniekus, rosinātu piedalīties un veicinātu    darbos atklāt savu redzējumu par aktuālo tēmu.  Izstādes kuratore, Mg. art. Māra Lāss    uzsvēra:    ““Klimata pārbaude” reizē ir arī pieeja, jo pētījām, pārbaudījām procesus, kā mākslinieki iekļaujas plašākā kultūras mantojuma ekosistēmā. Tēma aicināja pārdomāt par klimatu plašākā nozīmē. Arī par to, kā māksla var kalpot, veidojot izpratni par aktuāliem jautājumiem.”

Konkursam tika saņemti 73 pieteikumi. Bijusī Izstāžu nama vadītāja Ilze Zicāne-Dreimane atzina, ka daļai tas šķitis daudz, citiem maz. “Ja pirms konkursa varbūt kāds domāja, ka Vidzemes mākslinieki ir saliedēta grupa, kas pārstāv vienotu viedokli, ka viņi ir līdzīgi domājoši, tie ir maldi. Viņi ir ļoti, ļoti dažādi,” stāstīja I.Zicāne-Dreimane un pauda gandarījumu, ka izstāde ir tikai ieskats Vidzemes mākslinieku radošajās darbnīcās un domās.

Konkursa dalībnieku vidū 28 mākslinieki bija no Cēsu novada, no Madonas    – deviņi, no pārējiem mazāk, bet vidzemnieku pulkā šoreiz nav mākslinieku no Limbažu un Varakļānu novada.

“Izstāde raksturo mūsdienu laikmeta parādības, mākslinieka prāta asumu tēmas interpretācijā.    Konkursa pieteikumi bija ļoti daudzpusīgi,” uzsvēra M.Lāss. Konkursa darbus, kas bija iesniegti anonīmi, vērtēja žūrija: Rotko muzeja vadītājs Māris Čačka, mākslas zinātniece un kritiķe Santa Hirša, Latvijas Mākslas akadēmijas docents Raimonds Kalējs, Cēsu muzeja direktore, mākslas zinātniece Ināra Bula. Izstādei tika izraudzīti    20 mākslas darbi dažādās tehnikās un vēl deviņi, kuros    apraksts un atspoguļojums vistrāpīgāk, dziļāk    atklāj tēmu, raisot plašāku diskusiju.

Vidzemes Mākslinieku dienu vizuālās mākslas    konkursā “Klimata pārbaude” 1. līdz 3. vietas piešķīra    māksliniekiem    Patrīcijai Brektei-Pannetjē, Artim Nīmanim un Leldei Kalmītei.      Viņi saņēma naudas balvas, kā arī iespēju iekļaut savu      mākslas darbu muzeja pamatkrājumā, bet Patrīcija rīkot personālizstādi Cēsu muzejā.

“Jūtos saviļņojoši. Tas ir labi un interesanti, ka mākslinieki pievēršas vienai aktuālai tēmai,    meklē jautājumus un atbildes. Man patīk, kā izstāde iekārtota, tā elpo,” “Druvai” sacīja Patrīcija un pastāstīja par savu gleznu: “Diena un nakts nostājas līdzsvarā. Mēs katrs taču meklējam līdzsvaru. Kad esmu pārgurusi un gribu gleznot, esmu atradusi hobiju – supošanu. Zemais horizonts, sēžot un airējot vai guļot uz dēļa, kad Gaujas straume nes, redzams Visuma plašums, un esmu tikai mazs punktiņš tajā. Bet mazais punktiņš var ļoti daudz paveikt. Bobsleja trases 16 virāžas ir simbols ne tikai ziemai, arī ātrumam, kad zūd līdzsvars un izkrīti no trases. Zivju zvaigznājs debesīs, un lejā Gauja.    Zvaigžņu jums – tas ir dziļums un tālums, perspektīva, kurp tiekties. Reizē jāsaprot, ka cilvēkiem jābūt kopā, tad var izdarīt daudz, jo katrs esam mazs zobratiņš.”    Savukārt A.Nīmanis atgādināja, ka klimata pārmaiņas ir mums apkārt, no tām nevar izvairīties.      “Avīzē izlasīju par konkursu, kāpēc gan nepiedalīties. Uzvara jau ir tā, ka darbs redzams izstādē, bet balva ir patiess pārsteigums,” bilda mākslinieks.

Izstādi iekārtoja scenogrāfs Artūrs Arnis. Viņš atzina, ka darbs bijis sarežģīts un interesants, lai katram mākslas darbam atrastu īsto vietu, lai tie cits citu papildinātu un veidotu kopīgu stāstu.
Pētera Rozenberga Cēsu Mākslas skolas direktore Emma Rasa    pauda gandarījumu, ka izstādē redzami arī skolas pedagogu darbi. Tas apliecinājums viņu profesionalitātei, kuru nodod saviem audzēkņiem. Izstādei žūrija    izraudzījusies Zigmunda Viļņa, Ērikas Mālderes, Aigara Lenkeviča un  Patrīcijas Brektes – Pannetjē darbus, bet Artis Nīmanis savulaik absolvējis Cēsu Mākslas skolu.

Izstāde it kā aptur laiku, fiksē šo brīdi, kurā katram savs redzējums, izpratne par klimata pārmaiņām. Katru apmeklētāju uzrunās cits aktualitātes atainojums, mākslinieka miers vai satraukums, ieraudzītā šodiena vai iedomātā nākotne. Izstādes    skatītājiem ir iespēja balsot par to mākslas darbu, kas uzrunājis, iepaticies. Autors, par kura darbu būs atdots visvairāk balsu,    iegūs naudas balvu 200 eiro.

Nākamā    Vidzemes Mākslinieku dienu izstāde būs pēc trim gadiem. M.Lāss tās    rīkotājiem ieteica    tradīciju veidot tādu, kas    var pielāgoties,    pārstāvot mākslinieku intereses un veido    jaunus sadarbības tīklus.    Viņa arī atgādināja, ka iepriekš Vidzemes Mākslinieku dienas no Cēsīm aizgāja tieši tāpēc, ka projekts nebija mērķtiecīgs ilgākam laikam. “Jādomā par kataloga, datu bāzes izveidi, jo nezinām, kādi mākslinieki ir Vidzemē. Viņi jāsaved kopā,” sacīja izstādes “Klimata pārbaude” kuratore.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Improvizēti pasniedz “Zelta āķis” balvas

00:00
19.04.2025
17

Teātra diena “Nenopietni par nopietno” Mārsnēnos aizritēja ar humora pieskaņu, iespēju skatītājiem iesaistīties arī mēģinājuma procesā un improvizētas balvas “Zelta āķis”  pasniegšanu. Pasākuma pirmajā daļā “Atvērsim priekškaru!” ikvienu aicināja ieskatīties mēģinājuma norisēs. “Tādējādi radīja nelielu priekšstatu par mēģinājumu procesu, arī skatītājiem ļaujot iejusties kādās lomās,” teic Mārsnēnu amatierteātra režisore Ingrīda Zilgalve. Otrajā daļā “Pacietības mērs” […]

Ar lina sajūtu agrāk un šodien

00:00
18.04.2025
19

Lins, vai tas būtu lina dvielis, galdsega vai galdceliņš, laiku laikos ir bijis katrā latvju mājā, arī Piebalgā. Tādēļ Jaunpiebalgas Kultūras centrā, kas reizē ir Cēsu novada metodiskais centrs tautas lietišķās mākslas studijām, aizvadīts seminārs “Baltie lina audumi Vidzemē agrāk un šodien”. Cēsu novada un kaimiņu novadu tautas lietišķās mākslas kolektīvi ieklausījās etnogrāfes Aijas Jansones […]

Likumpārkāpēju izdoma un policistu profesionālisms

00:00
17.04.2025
46

Esam jau informējuši “Druvas” lasītājus par Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes darba rādītājiem pagājušajā gadā. Kopumā vērojama noziedzības samazināšanās, un, kā uzsvēra Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko, dzīvojam drošākajā Latvijas novadā. Taču ir noziedzības tendences, kas rada iedzīvotāju pamatotu satraukumu, jo tieši vai netieši skar daudzus. Šoreiz par policijas darba aktuālajiem virzieniem -narkotiku izplatības […]

Zemkopības ministrs Armands Krauze apmeklē PKS “Straupe”

21:41
16.04.2025
64

Šodien zemkopības ministrs Armands Krauze apmeklēja piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību “Straupe”, lai personīgi iepazītos ar uzņēmuma darbu un apliecinātu tā ražoto produktu drošību un atbilstību pārtikas drošības standartiem. Tikšanās laikā tika pārrunāta situācija, kad, ievērojot Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) norādījumus, uz laiku tika apturēta manuālās fasēšanas līnija. Ministrs tika iepazīstināts ar uzņēmuma veiktajiem pārtikas drošības […]

Deg ēka Cēsu centrā, bet Vecpiebalgā ugunsgrēkā cieš cilvēks

00:00
16.04.2025
152

Cēsu vecpilsētas iedzīvotājus naktī uz piektdienu, 11.aprīli, satrauca ugunsdzēsības mašīnu sirēnas, bet tos, kas dzīvo Rīgas ielā tuvāk Līvu laukumam, šausmināja liesmas. Plkst. 2.56 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) bija saņēmis izsaukumu uz Rīgas ielu 41. Tur ar atklātu liesmu dega divstāvu neapdzīvota ķieģeļu ēka 300 m2 platībā. Māja piebūvēta trīsstāvu dzīvojamai ēkai, pirms […]

Auto un moto sporta pārstāvji un entuziasti apvienosies nebijušā pasākumā - “Rauna Rūc!”

15:05
15.04.2025
61

Vairāk nekā 20 raunēnieši – auto, moto sportisti un entuziasti, kuri ar savu tehnisko aizraušanos zināmi arī pasaulē, šajās Lieldienās, 20. aprīlī, apvienosies īpašā pasākumā “Rauna Rūc!”. Pasākums vienos gan lielus, gan mazus kam tuva motoru rūķoņa, bet galvenokārt, tie būs kā kopā sanākšanas svētki pašiem motoru sportu pārstāvošajiem raunēniešiem. “Rauna Rūc!” organizatori aicina ikvienu […]

Tautas balss

Vazā aiz deguna

15:10
16.04.2025
16
K. raksta:

“Pēc pēdējo dienu Krie­vijas uzbrukumiem Ukrainai nepārprotami redzams, ka ASV prezidents, solot apturēt karu, izvirzījis sev pārāk augstu mērķi. Putins vazā Trampu aiz deguna, ASV kļūst smieklīgas Krievijas un visas pasaules acīs. Te nu tiks parādīts, kurš ir tas stiprais, Krievijas diktators neatkāpsies,” sacīja K. un piebilda, ka tāpēc Eiropai jākļūst divtik stiprai.

Atkal deg pērnā zāle

15:09
16.04.2025
17
17
Lasītāja raksta:

“Atkal jau dedzina kūlu! Kā nav lietus, tā kāds pamanās pielaist uguni pērnajai zālei. Tas nav izturami. Vai tiešām nav iespējams ierobežot šos nejēgas? Sadeg dažādas dzīvas būtnes – kukainīši, vardes un citas. Un var izcelties liels ugunsgrēks. Daudz nevajag, lai vējš dzirksteles aiznestu uz tālāku vietu, piemēram, šķūni, māju,” sašutusi pastāstīja lasītāja, bet nevēlējās […]

Vienmēr zied puķes

15:09
15.04.2025
14
Anna raksta:

“Priecājos par Cēsu skaistajiem puķpodiem. “Kliģenu” saimniecība prot uzpost pilsētu un noturēt to skaistu līdz ziemas salam. Puķes regulāri aprauga, apkopj, ziedi vienmēr grezni. Cik labi, ka par pilsētvidi rūpējas vietējais uzņēmums,” viedoklī dalījās Anna.

Kur koks, kur plastmasa

08:05
12.04.2025
19
Lasītāja K. raksta:

“Cēsīs, Rožu lakumā, uzcelta mājiņa, kurā runās par vides problēmām. Bet namiņam izmantota arī plastmasa. Vai tas pareizi, ka vieta, kur runā par vidi, nav pilnībā būvēt no dabīgajiem materiāliem,” pārdomās dalījās lasītāja K.

Priecē dejotāji

09:20
07.04.2025
20
Lasītāja J. raksta:

“Ar prieku skatījos aizraujošo deju ansambļa “Raitais solis” jubilejas koncertu!  Tas bija izcils, gan mākslinieciski izstrādāts, gan emocionāli saistošs. Cik burvīgi, ka dejošanas tradīcija Cēsīs gadu desmitos uzturēta tik augstu,” pauda lasītāja J.