Trešdiena, 17. aprīlis
Vārda dienas: Rūdolfs, Viviāna, Rūdis

Katrs otrais ugunsgrēkos bojāgājušais ir seniors

VUGD
12:34
28.09.2023
3

Apkopojot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) rīcībā esošo informāciju par ugunsgrēkos bojāgājušiem cilvēkiem, secināms, ka aizvadītajā gadā katrs otrais jeb 37 no 74 ugunsgrēkos bojāgājušajiem bija seniori vecumā virs 60 gadiem. Savukārt, no ugunsgrēkos cietušajiem katrs trešais bija seniors (85 no 257). Šī gada pirmajos astoņos mēnešos 36% no ugunsgrēkos bojāgājušajiem un 28% no cietušajiem bija seniori.

„Neesiet vienaldzīgi! Diemžēl sociālu, ekonomisku, kā arī veselības problēmu dēļ seniori ir biežāk pakļauti riskam iet bojā vai ciest ugunsgrēkos. Lai pasargātu seniorus un novērstu traģiskus ugunsgrēkus viņu mājokļos, svarīgi ir iesaistīties pašvaldībām un līdzcilvēkiem – ģimenes locekļiem, paziņām, kaimiņiem un nevalstiskām organizācijām. Pats minimums ir saruna par drošību, kas neprasa finansiālu ieguldījumu, bet aizņem tikai nedaudz laika! Tūlīt sāksies gada aukstākais laiks, tāpēc atgādiniet senioram par drošu apkures un elektroierīču lietošanu, kā arī atklātas liesmas bīstamību. Palīdziet senioram sarunāt skursteņslaucītāja apmeklējumu, kā arī pārbaudiet, vai dūmu detektors ir darbspējīgs,” tuvojoties Starptautiskajai senioru dienai, aicina VUGD priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts.

Neliels finansiāls ieguldījums seniora mājokļa ugunsdrošības paaugstināšanā ir dūmu detektora uzstādīšana. VUGD apkopotā informācija liecina, ka tikai katrā trešajā mājoklī (34% 2022. gadā), kurā izcēlies ugunsgrēks, ugunsdzēsēji glābēji dzirdēja skanam brīdinošo dūmu detektora signālu. Lai novērstu ugunsgrēku traģiskās sekas, senioru mājokļos ir jāuzstāda dūmu detektors, kas ar skaļas skaņas palīdzību brīdinās par sadūmojumu mājoklī un dos vairāk laika cilvēkiem evakuēties no ēkas. Turklāt ugunsdzēsēji glābēji regulāri arī saņem informāciju no kaimiņiem par mājoklī skanošu dūmu detektoru, kas ļauj izglābt seniorus, kas saviem spēkiem vairs nevar izkļūt no mājokļa. Ja dūmu detektors ir uzstādīts, tad vismaz divas reizes gadā ir jāveic tā darbspējas pārbaude, nospiežot testa pogu, jāpārbauda, kā arī ierīce jāattīra no putekļiem. Senioram ir jāizstāsta, ka situācijā, ja dūmu detektors iepīkstas, samazinoties intervālam starp pīkstieniem, nepieciešams nomainīt bateriju. Tieši līdzcilvēki var veikt dūmu detektora darbspējas pārbaudi un bateriju nomaiņu, jo nereti senioram ir grūti pašam to izdarīt.

Katru gadu ugunsdzēsēji glābēji dodas uz vidēji 500 sodrēju degšanas gadījumiem dūmvados. Ja seniors mājokļa apsildei izmanto cietā, šķidrā vai gāzes apkures ierīci, pārliecinieties, ka pirms apkures sezonas ir veikta dūmvada tīrīšana. Ja nepieciešams, palīdziet senioram sazināties ar skursteņslaucītāju vai citu atbilstoši kvalificētu speciālistu, kas veiks dūmvada un apkures ierīces tīrīšanu. Papildus nepieciešams pārrunāt drošas apkures lietošanas noteikumus. Biežāk pieļautās kļūdas ir apkures ierīces durtiņu neaiztaisīšana, degtspējīgu priekšmetu turēšana apkures ierīces priekšā, sadzīves atkritumu dedzināšana apkures ierīcē, kas veicina sodrēju veidošanos, un karstu pelnu ievietošana plastmasas spainī. Piesardzība un pareiza apkures ierīču lietošana novērš ugunsgrēku izcelšanos.

Lielākajai daļai ugunsgrēku izcelšanās iemesli mājokļos saistīti ar neuzmanīgu rīcību ar uguni un bojātu vai neuzmanīgu to lietošanu. Rūpējoties par seniora mājokļa drošību, līdzcilvēkiem ir regulāri jāpārbauda seniora lietoto elektroierīču, kā arī kontaktligzdu stāvoklis – vai nav bojājumi ierīcē, elektrības vados utt. Ja plānots pēc ilgāka pārtraukuma atsākt kādas elektroierīces, piemēram, sildītāja, lietošanu, nepieciešams veikt tā vizuālo pārbaudi un attīrīt no putekļiem, kas uzkarstot var aizdegties. Papildus, izvērtējot seniora ikdienas ieradumus, jāpārrunā atklātas liesmas lietošanas bīstamība un nepieciešamos piesardzības pasākumus – aizdegtu sveci un ieslēgtu plīti nedrīkst atstāt bez uzraudzības, savukārt cigaretes rūpīgi jānodzēš.

Pareiza rīcība palielina iespējas izglābties ugunsgrēkā – pamanot ugunsgrēka izcelšanos, ir nekavējoties jādodas prom no bīstamās vietas un jāzvana uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112. Diemžēl nav retas situācijas, kad informācija par ugunsgrēku tiek saņemta no seniora dzīvesbiedra vai bērniem, kas neatrodas kopā ar senioru. Ja seniors vispirms nezvana uz 112, bet gan zvana tuviniekiem, tiek zaudēts laiks un palielinās ugunsgrēka postošās sekas.

VUGD priekšnieka vietnieks I.Nakurts noslēgumā uzsver: “Mēs nekad nevaram paredzēt, kas var notikt. Ļoti iespējams, ka mūsu rūpes par senioru drošību un sarunai veltītais laiks kādam no viņiem var izglābt dzīvību! Veidosim drošības kultūru kopā!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Divi EP soļi, lai mazinātu zaļmaldināšanu

06:32
17.04.2024
7

Izpratne par videi draudzīgu dzīvesveidu daudziem kļūst par ikdienas normu. Arī tie, kas tam nepievēršas mērķtiecīgi, iegādājoties kādu lietu, pat tādu sīkumu kā iepirkuma maisiņu veikalā, bieži izvēlas to, pie kura ir norāde – bioloģiski noārdāms vai mazāk piesārņo. Taču ne vienmēr uzrakstiem, preču aprakstiem un ražotāju ziņām par it kā videi draudzīgu ražošanas ciklu […]

Amatierteātriem savs saiets

05:22
17.04.2024
9

Lai kopā pavadītu laiku, sevi parādītu un citus apskatītu, Kaives tautas namā    pašmāju amatierteātris “AkA” uzņēma ciemiņus: kaimiņus no Skujenes, Taurenes amatierteātri “Radi” un draugus no Murmastienas.    Viņus kopā bija saaicinājis Kaivena Runcis. “Kur humors, tur Runcim jābūt,” saka Kaives tautas nama vadītāja Agnese Caunīte-Bērziņa un piebilst, ka Kaivena Runcis, kad grib, tad […]

ASV koris dzied latviešu valodā

00:00
17.04.2024
17

ASV vīru koris “Faithful men” jeb “Uzticīgie vīri” ar sirsnīgu koncertu uzstājās Cēsu pilsētas pansionātā, uzņēmumā “Designed to live”, kurā izgatavo protēzes karā cietušajiem ukraiņiem, un Liepas kultūras namā. Koncerttūre notiek visā Latvijā. Liepas kultūras nama vadītāja Sandija Pētersone pastāsta, ka 1992. gadā mācītājs no Tenesī štata bija Latvijā un apmeklēja arī Liepu, viņam te […]

LTAB brīdina: izveidota viltus mājaslapa un sociālo tīklu profili, lai vāktu personu datus

15:24
16.04.2024
32

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (turpmāk – LTAB) brīdina, ka izmantota biroja identitāte un izveidota viltus interneta vietne, Tajā izsludināts konkurss, kuram iedzīvotājus aicina atstāt savus personas datus. Līdzīgas aktivitātes ar viltotiem profiliem tiek veiktas arī sociālajos tīklos, tāpēc LTAB aicina iedzīvotājus uzmanīties un nekādā gadījumā nesniegt informāciju, tostarp bankas konta numurus, par sevi un sev […]

Kompensācijas mežu īpašniekiem

13:39
16.04.2024
18

Var pieteikties uz ikgadējo kompensāciju no valsts budžeta par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde) līdz 15. maijam pieņem iesniegumus no privāto mežu īpašniekiem uz ikgadējo kompensāciju no valsts budžeta par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem. Pieteikumus var sūtīt uz pārvaldes e-adresi, pa pastu vai iesniedzot klātienē kādā no pārvaldes […]

Smiltenē, brīvi iekļūstot šķūnī, nozog motorzāģi

13:32
16.04.2024
22

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 67 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 6 ceļu satiksmes negadījumi, bez fiziski cietušām personām. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 104 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 61 par ātruma pārsniegšanu, kā arī vienā gadījumā automašīnas vadītājs […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
14
2
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
24
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
40
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi