Sestdiena, 13. aprīlis
Vārda dienas: Egils, Egīls, Nauris

Kartupeļi vienotībai un drošībai

Iveta Rozentāle
00:00
05.02.2024
6
Kartupeli 1

Apstiprinājumu, ka kartupeļi ir viena no lietām, kas palīdz veidot stipras kopienas, vieno un ir pat daļa no valsts drošības, ieguva visi klātesošie divu dienu starptautiskajā seminārā Skangaļu muižā, kurā tikās projekta “United by potato power – MainPotRe – kartupeļu audzēšanas un patēriņa tradīciju mantojuma saglabāšana un izmantošanas paplašināšana Ziemeļbaltijas reģionā, lai sekmētu noturīgu kopienu pastāvēšanu” partneri no Latvijas, Somijas un Igaunijas, kā arī uzaicinātie pārstāvji no dažādām sabiedrības grupām.

Projektu īsteno Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI) “Interreg” Baltijas jūras reģiona programmas ietvaros par inovatīvām kopienām. Projekta vadītāja, AREI Laukaugu selekcijas un agroekoloģijas nodaļas Priekuļu daļas vadītāja, arī kartupeļu ģenētisko resursu kolekcijas sargātāja Ilze Dimante “Druvai” pastāstīja, ka sākotnēji ideja par kartupeļu audzēšanu un izmantošanu kā faktoru, kas palīdz veidot stipras kopienas, daudzus pārsteigusi, taču interese un vēlme iesaistīties jo dienas, jo kļūst lielāka.

Semināra pirmajā dienā projekta partneri izvērtēja paveikto. Ilze Dimante teic: “Šī pusgada laikā pētījām valstu likumdošanu par saglabājamo kartupeļu šķirņu reģistrēšanu, kas ļauj ražot sertificētu sēklas materiālu – kopīgo un atšķirīgo katrā valstī. Piedalā­mies arī augu reproduktīvās augu regulas projekta apspriešanā Eiro­pas Komisijā, sniedzot priekšlikumus Zemkopības ministrijai un Eiropas Komisijai par saglabājamo šķirņu reģistrēšanu, kā arī kartupeļu sēklas materiāla sagatavošanu tirdzniecībai mazajiem audzētājiem.

Tāpat esam iepazinušies, kā kartupeļu gēnu bankas strādā citās valstīs. Esam sapratuši, ka Latvijā un Igaunijā jāmeklē risinājumi, kā sabiedrība var iegūt materiālu no gēnu bankas un īpaši – kā rīkoties, lai nodotu savas dzimtas šķirni gēnu bankā un, ja vajadzētu, varētu arī iegūt no tās. Par to veidosim iedzīvotājiem viegli saprotamu un pieejamu informācijas materiālu. Esam izveidojuši aptauju. Tā paredzēta cilvēkiem, kuri audzē kartupeļus pašpatēriņam. Mērķis ir noskaidrot, kādas ir audzētāju īstenās vajadzības, ko vēlas uzzināt par šķirnes kartupeļiem, stādāmo materiālu, vai zina, kas ir sertificētas sēklas. Balsto­ties uz aptaujas datiem, veidosim jaunu mārketinga stratēģiju, kā piedāvāt veselīgu kartupeļu stādāmo materiālu.”

Projekta vadītāja piebilst, ka Latvijā ļoti maz iegādājas sertificētus sēklas kartupeļus. Taču tā ir garantija, ka kartupeļiem būs noteiktas īpašības, sēkla ir pārbaudīta un nesatur slimības. Būs arī lielāka raža un skaistāki bumbuļi. Institūts arī strādā pie tā, lai mazajiem audzētājiem sertificētas sēklas iegādei izveidotu pievilcīgāku piedāvājumu, tai skaitā mazākus fasējumus.

Semināra otrajā dienā plašu interesi radīja Permakultūras biedrības pārstāvju dalīšanās pieredzē par kartupeļu audzēšanu zem siena. Tāpat AREI pārstāvji skaidroja sertificētu sēklu lietošanas ieguvumus. Ilze Dimante atklāja, ka seminārā tika skarta arī neparasta, bet nozīmīga tēma – kartupeļu saistība ar nacionālo drošību, uzsverot, ka kartupeļi ir pārtikas drošības augs, jo finansiāli ir pieejams un viegli izaudzējams. Par to runāja arī Somijas vēstniecības pārstāvis, izsakot gandarījumu, ka mūsu valstis sadarbojas arī šajā ziņā. Ilze Dimante uzsver, ka pārtikas drošība ir daļa no valsts drošības, tādēļ svarīga ir izvēle par labu vietējām šķirnēm, jo kritiskās situācijās sēklu audzētāji vispirms apgādās savu valsti, tāpēc ļoti nozīmīgi, ka arī Priekuļos turpinās kartupeļu šķirņu selekcija un sēklaudzēšana.

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma pavāru programmas audzēknes pasākumam bija sagatavojušas kartupeļu degustāciju. Varēja nogaršot Priekuļos radītās kartupeļu šķirnes, arī tās, kas vairs nav pārdošanā, bet ir palikušas glabāšanā.

Ilze Dimante pastāsta, ka semināra laikā arī kaimiņvalstu kolēģi dalījās pieredzē, cik liela nozīme kartupelim ir kulinārajā mantojumā un vietas identitātē. Somijā ir pašvaldības, kur jau 300 gadu garumā tiek audzēti īpaši kartupeļi, kas raksturo noteikto apdzīvoto vietu, no tiem gatavo īpašus svētku ēdienus, šo kartupeļu bumbuļus sēklai kā dāvanu atbraucējiem pasniedz vietvara. Arī AREI turpinās sadarbību ar Priekuļu paš­valdību, Saules dārzam dāvinot bumbuļus atveseļotām šķirnēm, ar kuriem varēs bagātināt puķudobes.

Semināra laikā par novada kartupeļu vēstnieci tika inaugurēta Sigita Klētniece. Ilze Dimante atklāj, ka arī Pasaules kartupeļu kongresā, kas notiek reizi trijos gados, pirmo reizi tika izvēlēti divi kartupeļu vēstnieki, turklāt viens no tiem latvietis – šosejas riteņbraucējs Toms Skujiņš. Spor­tists novērtējis kartupeļu lomu enerģijas nodrošināšanai treniņos.

Sigita Klētniece, projekta “Cesis Inside” vadītāja, “Druvai” atklāj: “Esmu lokālpatriote, vēlos, lai pēc iespējas vairāk cilvēku uzzina, ka tepat Cēsu novadā tiek radītas unikālas lietas, arī kartupeļu šķirnes. Jau daudzus gadus vadu ekskursijas, iepazīstinot ar vietējiem uzņēmējiem, līdz ar to apmeklētājus vedu arī uz AREI, kur ir iespēja iepazīt te audzētās šķirnes. Tā kā mana vecmāmiņa strādāja Priekuļu kartupeļu pagrabā, bija šķirotāja, uzaugu ar Priekuļos radītām kartupeļu šķirņu garšām. Tomēr šobrīd Cēsu tirgū nevar nopirkt nevienu šķirni, kas radīta Priekuļos, savukārt tādas šķirnes kā ‘Laura’ un ‘Vineta’, lai arī šķiet ļoti latviskas, ir ārzemju šķirnes. Man tiešām ir ļoti liela vēlēšanās, lai arī mazdārziņu audzētāji zina, ka var iegādāties Priekuļos radītas unikālas šķirnes. Arī tās veidotas, īpaši domājot par piemērotību izmantošanai, piemēram, ‘Priekuļu agrie dzeltenie’ izcili der kartupeļu biezenim, ‘Prel­ma’ – kartupeļu pankūkām. Tāpēc celsim gaismā vietējo!”

Seminārā arī diskutēja par kartupeļu audzēšanas tradīciju iekļaušanu tūrisma nozarē, akcentējot, ka arī tā var popularizēt kartupeļu kultūru. “Francijā, Itālijā ir vīna ceļi, par tiem zina visā pasaulē. Iespējams, mēs varētu Somijā un Baltijā izveidot savu kartupeļu ceļu,” sacīja S.Klētniece.

1. martā Cēsīs Vidzemes inovāciju nedēļas laikā notiks konference “Kartupeļi vieno”, ko organizēs AREI, Cēsu Vēstures un mākslas muzejs un “Cēsis Insi­de”, izglītojot gan par kartupeļu vēsturi, selekciju, sniedzot kulinārus pārsteigumus, kā arī atklājot kartupeļu mākslu. Ilze Dimante ir gandarīta, ka no idejas par stundu garu diskusiju ir tapis vērienīgs pasākums. “Ne par visām tēmām cilvēki vēlas brīvi izteikties, bet par kartupeļiem katram ir savs viedoklis. Un kartupeļi aptver daudz vairāk jomu nekā tikai audzēšanu un kulināriju, tā ir arī literatūrzinātne, vēsture, māksla. Interese par šo projektu kļūst arvien lielāka, tai ir sniega bumbas efekts, domājams, ka šī tēma tiks turpināta arī pēc projekta beigām,” pauda I.Dimante.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Muzeji paraksta līgumu mērķtiecīgai sadarbībai

00:00
13.04.2024
13

Starp Cēsu Vēstures un mākslas muzeju un Talsu novada muzeju parakstīts ilgtermiņa līgums, nostiprinot sadarbību arī juridiski. Šāda veida pārnovadu muzeju ilgtermiņa sadarbības juridiskā forma Latvijā līdz šim nav īstenota. Līgums paredz ne tikai kopīgu pasākumu īstenošanu, bet arī izstāžu un zināšanu apmaiņu. Muzeji jau iepriekš veiksmīgi īstenojuši kopīgus projektus. Cēsu muzeja direktore Ināra Bula “Druvai” […]

Nākotnes redzējums par bioloģisko pārtiku

08:26
12.04.2024
41

Kā veicināt bioloģiskās pārtikas patēriņu Vidzemes bioreģionā? Ko celsim galdā 2030.gadā ģimenēs, restorānos un lielveikalos, mācību iestādēs, pansionātos un slimnīcās, bija galvenais jautājums, ko risināja pirmajā koprades darbnīcā. Vidzemes plānošanas reģiona un Cēsu novada pašvaldības organizētās trīs darbnīcas ir praktisks turpinājums pērn parakstītajam memorandam par atbalstu bioreģiona izveidei Gaujas Na­cionālā parka teritorijā. Koprades darbnīcā tikās […]

Ne tikai par bedrēm ielās, naudu kultūrai un atbalstu tūrismam

00:00
11.04.2024
53

Finansējums amatiermākslai, pašvaldības atbalsts tūrisma attīstībai, sabiedriskais transports, ielu un ceļu sliktais stāvoklis – tā ir daļa jautājumu, par ko Līgatnes pilsētas un pagasta iedzīvotāji gandrīz četras stundas diskutēja ar Cēsu novada domes vadību un Līgatnes apvienības pārvaldes pārstāvjiem. Novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam un viņa vietniecei Inesei Suijai-Markovai nācās uzklausīt pārmetumus par tūrisma organizāciju […]

Valmierā tiekas remigranti uzņēmēji

09:22
10.04.2024
39

5.aprīlī, Valmieras integrētajā bibliotēkā pulcējās remigranti no Valmieras, Cēsu un Limbažu novada – gan jau esošie, gan topošie uzņēmēji, lai dalītos savos pieredzes stāstos un uzzinātu vairāk par grantu konkursu uzņēmējdarbības atbalstam remigrantiem. Remigranti atklāti runāja par saviem dzīves pavērsieniem, izaicinājumiem, kas bija jāpārvar, atgriežoties dzimtenē, un sapņiem, ko viņi vēlas piepildīt ar savu biznesu. […]

Nemanāma, bet tik noderīga

08:21
10.04.2024
41

Cēsīs, Torņa ielā ,ir viena no publiski pieejamām bezmaksas tualetēm. Tā darbojas ne tikai vasarā, bet arī ziemā no septiņiem rītā līdz vienpa­dsmitiem vakarā. Tikai bēda tāda, ka ne katrs pilsētas, Pils parka vai vecpilsētas apmeklētājs zina, ka šāda tualete ir, turklāt bez maksas. Tam varētu palīdzēt pamanāmas un skaidras norādes, lai ikviens, kuram tāda […]

Putni ar dziesmām atnesuši arī putnu gripu

00:00
10.04.2024
211

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) konstatējis šopavasar pirmo    putnu saslimšanas gadījumu ar augsti patogēno putnu gripu. “Mazsalacā atrasta inficēta pīle. Tas, ka viena atrasta, nedod nekādu garantiju, ka nav vairāk un nav inficēti vēl citi ūdensputni,” stāsta PVD Ziemeļvid­zemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis un piebilst, ka pārvaldes inspektori vērtēs situāciju Veselavas pagastā, dīķī Bērzkrogā, […]

Tautas balss

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
18
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
35
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Ielāps uz ielāpa. Tā ir Birzes iela

08:19
09.04.2024
37
10
Druva raksta:

“Atkal Cēsīs remontē Birzes ielas asfaltēto daļu. Segums jau tagad sastāv tikai no ielāpiem, iznāk, ka ar lāpīšanu labo lāpīto. Vai neatmaksātos beidzot šo daļu kārtīgi atjaunot, lai mašīnām nebūtu jābrauc kā slalomistam pa pampakiem? Birzes iela ir ļoti labs ceļš, kā apbraukt centru. Atslogot satiksmi Vienības laukumā, domāju, pašvaldība taču ir ieinteresēta,” pauda autovadītājs […]

Laipns šoferis

08:19
09.04.2024
33
Druva raksta:

“Ļoti vēlējos izteikt pateicību ilggadējam “CATA” autobusa šoferim Zigmāram Balodim,viņš vienmēr ir jauks, laipns un punktuāls. Ar pasažieriem sasveicinās un ir smaidīgs, uzlabojot garastāvokli ikvienam braucējam. Daudzi šoferi no viņa varētu mācīties. Jau ilgi braucu no Jāņmuižas uz Cēsīm un vienmēr priecājos par šo autobusa vadītāju,” sacīja jāņmuižniece.

Sludinājumi