Kafejnīcas mājas pagalmā

Pagājušajā nedēļas nogalē 30 lauku sētas, māju pagalmi, viesu mājas, meistaru darbnīcas un citas vietas, kurās ikdienā neaicina ciemiņus uz gardām maltītēm, vēra durvis savām Mājas kafejnīcām.

Saimnieki uzdrošinājās ko jaunu un galdā cēla pašu un kaimiņu izaudzēto produktu ēdienus. Tie pārtapa gan ikdienišķās maltītēs, gan uz dzīvās uguns gatavotiem sautējumiem un zupām, jēra gaļas plovu, dažāda veida steiku, medījumu gardumiem, dažnedažādiem kārumiem. Re­cep­tes gan paaudzēs mantotas, gan aizgūtas no citām tautām. Un vēl piedāvājumā ne vienam vien bija dažādas izklaides.

“Fantastiska ģimene, māja, apkārtne. Tāds darbs ielikts. Garšīgi! Kur ikdienā tikt pie medījuma! Braucām tieši pie Janīnas un Henrija, esam tepat no Raiskuma,” Raiskuma “Dari­ņās” “Druva” satika Ivetu Briedi, kura kopā ar Antoņinu Briedi jau devās mājās. “Marinētie sīpoli, irbītes tik sulīgas. Un apkalpošana! Tāds zupas katls! Apbrīnojama izdoma. Mani piesaista sīkumi, un te tādu ir daudz. Arī medību trofeju izstāde un puķes,” bilda    Antoņina Briede. Ne viens vien viesis novērtēja lauku mieru un klusumu, sakopto lauku sētu un ainavu.

“Dariņu” saimnieki Janīna un Henrijs Vaļicki Mājas kafejnīcu dienās piedalījās otro vasaru. “Esmu avantūriste. Aizgāju pensijā, dzīve tomēr šķita tāda garlaicīga, tā pērn pieteicāmies,” smaidot saka Janīna. Pirms tam jau pabijuši Mājas kafejnīcā Cēsīs kādā pagalmiņā, Vecpiebalgas muižas parkā, tad arī sapratuši, ka jāpamēģina. “Šovasar pamainījām    koncepciju. Pērn bija zviedru galds, kurā, protams, viss bija no medījuma, tāpat kā šogad. Taču visu sagatavojot, apkalpojot viesus, bija liela noskriešanās. Savējiem prasīju, vai pieteiksimies šovasar, atbilde bija, kāpēc gan ne. Vairs atteikties nevarēja. Pienākumi tika    sadalīti, viss noritēja raiti,” pastāsta Janīna, bet Henrijs uzsver, ka piedāvājumā viss ir tikai no pašu dārza, viņa medījumi, vienīgi sāls pirkts un šoreiz maizīti neizcepa. Savukārt ievārījums “pie Janīnas” pēc vecvecmammas receptes ceptajām pankūkām ir no kaimiņu siltumnīcā lasītajiem persikiem.

“Tā tāda radu būšana, un sievasmātei jau neatteiksi. Te ir forši, sanākot kopā, darām, katram ir sava vieta un pienākumi. Visi nedara visu, bet katrs savu. Saim­nieku pienākums- uzņemt viesus un stāstīt stāstus,” atklāja Janīnas un Henrija znots Gundars Pētersons.

Henrijs vārīja zupu un dēlam Gvido ļāva piepalīdzēt un piemest pēdējo garšvielu. Gvido un meita Zane saimniekoja virtuvē, pārējie bija gan apkalpotāji, gan servētāji.

“Man patīk omes avantūra, tā atsvaidzina vasaru,” vērtēja mazmeita Ieva, bet vecmāmiņa piebilst, ka pati tā atsvaidzina dzīvi. Gandarīta būt vīra vecāku mājās un iesaistīties ir arī vedekla Sille: “Mums te patīk, un labi būt visiem kopā.”

“Dariņās” ciemiņi atbrauca no Tukuma, Rīgas, Krimuldas, Valmieras, Cēsīm. “Par interesi sūdzēties nevaram. Pērn bija vairāk, nekā varējām uzņemt, bet visi tika pabaroti. Sestdien nācās kādam atteikt. Par svētdienu jādomā, jūtams, ka cilvēki nevēlas doties prom no mājas, diena bija mierīga,” vērtē “Dariņu” saimniece un pauž gandarījumu, ka viesi mājup devušies apmierināti. Arī lietus neiztraucēja, jo laikus bija sarūpēta nojume, kur varēja pamukt. “Kāds kungs, prom ejot, palūdza vēl gabaliņu manas ābolmaizes, vai saimniecei var būt lielāks prieks,” saka Janīna, bet Henriju ikviens slavēja ne tikai par gardo medījumu zupu, arī par aromātiskajiem uzlējumiem. Kad aizvadīti pēdējie ciemiņi un izskan jautājums par nākamo vasaru, atbilde visiem skaidra.

Kaives pagasta “Dzintaros” kafejnīca tika atvērta pirmoreiz. “Mammas māsīca Priekules pusē piedalās un ieteica, ka vajag to darīt,” atklāj saimniece Inga Galoburda un pastāsta, ka iecerētā komanda, kurā saskanīgi strādāja radi un draugi no dažādām vietām Latvijā, paveica neiedomājami daudz. “Pēdējā nedēļa pagāja skrējienā un nemitīgos jautājumos, kā un ko darīt. Cilvēki sākumā pieteicās kūtri. Kad pateicām, ka esam 45 kilometrus no Cēsīm, interese zuda. Runājām, skaidrojām, ka ceļš ir slikts,” gatavošanās trakumu pastāsta Inga un atzīst, ka par dalību Mājas kafejnīcu dienās ir gandarījums. “Dzintaros” pabijuši ap pussimts ciemiņu gan no Rīgas, Siguldas, gan turpat no Kaives un kaimiņu pagastiem. “Ir patīkami lasīt labas atsauksmes, labus vārdus, ka esam izveidojuši šo vietu, atvēruši ciemiņiem. Visjaukākie vārdi ir – atgriezīsimies “Dzin­taros”,” pastāsta kaivēniete un piebilst, ka arī kaimiņi, “Bitīšu” saimnieki ,ar pasākumu ir apmierināti.

Neizmēģināsi, nezināsi! To var teikt gan par tiem, kuri pirmoreiz iesaistās Mājas kafejnīcu dienās, gan tiem, kuri tās apmeklē, gan tiem, kuri ik vasaru izdomā ko citu vai gluži otrādi- turas pie ierastā.

Novadā 30 jaunas vietas, kur paēst, jauki pavadīt laiku, ir daudz. Jo Mājas kafejnīcu dienas notiek arī kaimiņos- Smiltenes novadā, Salaspils, Ropažu, Saul­krastu novados, tāpat arī Kur­zemes pusē, vēl arī Rīgas svētki… īsajā Latvijas vasarā tik daudz kas notiek vienlaikus. Cik viesu pabija 30 novada Mājas kafejnīcās, dati tiek apkopoti.