Kādi bija un ir piebaldzēni

Jaunpiebalgā, Vecpie­balgā, Inešos un Zosēnos aizvadītā vasara paliks atmiņā ar piebaldzēnu mērīšanu. “Latvijas iedzīvotāju antropoloģiskās izpētes projekta Piebalgā” datu ievākšanas daļas noslēguma pasākums sākās ar Vecpiebalgas deju kolektīva “Mudurainis” un  Jaunpiebalgas jauniešu deju kolektīva “Piebaldzēni” dejām.

Projekta komanda piebaldzēniem, kuri Vecpiebalgas kultūras namā bija sanākuši krietnā pulkā, stāstīja gan par secinājumiem, kas gūti, analizējot 1936.gada  Jēkaba Prīmaņa pētījuma datus, gan šovasar uzzināto un jau apkopoto. Pētījums notika, sadarbojoties Rīgas Stradiņa universitātei (RSU), “Roche” Latvija un Cēsu novada paš­valdībai.

“Iecerētais izdevās ar uzvija, atsaucība bija ļoti liela. Darbs jāturpina, jāveic cilvēku gadsimtu pārmaiņu analīze, jāsalīdzina J.Prīmaņa un jaunie dati, tad redzēsim, kā piebaldzēni simts gados mainījušies. Datus apstrādās, lai piebaldzēniem kāds labums preventīvajā medicīnā, veiks  gēnu analīzi,” pastāstīja    SIA “Roche Latvija” direktors Rauls Vēliņš, kura dzimtas sak­nes arī ir Piebalgā.

RSU Anatomijas un antropoloģijas institūta profesors Jānis Vētra uzsvēra, ka piebaldzēniem ir interese par pagātni, dzimtām un nākotni. “Pētījuma izdošanās ir atkarīga no cilvēku uzticēšanās. Citu valstu pieredze rāda, ka ir neticība, vai tiešām tas vajadzīgs zinātnei, šaubās, kāpēc piedalīties. Šis nav kādas noteiktas grupas iedzīvotāju pētījums,    mērķis ir uzzināt, kāds ir vidējais iedzīvotāju veselības stāvoklis. Sabiedrības veselības politikas veidošanai šie dati ļoti noderēs,” skaidroja J.Vētra un atgādināja, ka pēc neatkarības atgūšanas šis Latvijā ir viens no pirmajiem paplašinātajiem pētījumiem, kur, izmantojot  jaunākos tehnoloģiskos risinājumus, tika mērīti visi iedzīvotāji pēc kārtas, lai noskaidrotu viņu fizisko attīstību un veselību.    “Ir savāktas simtiem tūkstošu informācijas vienību, kas sadalītas 16 dažādos projektos, kuros tiek veikta datu apstrāde.    Tas ir vairāku speciālistu darbs,” skaidroja profesors.   

Šīs vasaras mērīšanā Piebalgā piedalījās 690 iedzīvotāji, Ikvienam bija jāatbild uz 38 jautājumiem, tādiem pašiem, kā pirms 82 gadiem. Analizējot atbildes, pētnieki atklās, kādi ir piebaldzēni, viņu identitāte. Lūk, daži jautājumi un atbildes. Uz jautājumu, vai esat viegli aizkaitināms, nē teikuši 60 procenti vīriešu un 55,7 procenti sieviešu. 14 procenti pētījuma dalībnieku vērtē, ka viņiem ir laba oža. 50,08 procenti, ka viegli nepieņemas svarā. 90,68 procenti labprāt ēd gaļu, 80,4 – zivis, 54,61 procentam patīk makšķerēt, 85,14 procentiem pētījuma dalībnieku patīk suņi, 83,78 – kaķi. Uz jautājumu, vai patīk vietas, kur pulcējas daudz cilvēku, noliedzoši atbildējis    61 procents, bet ir arī piebildes, piemēram, izņemot Dziesmu svētkus.

Vai patīk kaulēties, ar nē    atbildējuši 70,37 procenti. J.Vētra vērtē, ka tas pārsteidz, jo identitātē taču iezīmēta amatnieku tirgošanās prasme. “Varbūt piebaldzēni pasaka, cik    jāmaksā, un viss. Tā atbildējuši    80 procenti sieviešu un    40 procenti vīriešu. Divām trešdaļām aptaujas dalībnieku patīk dziedāt, sēņo    81,4 procents,  rūgts alus garšo 46,84 procentiem (sievietes – 63,1 procents teikušas – nē, vīrieši -– 62 procenti) pastāstīja profesors un paskaidroja, ka atbildes uz jautājumiem palīdz ieskicēt identitāti, uzvedības pazīmēm ir ģenētisks skaidrojums.   

Projekta administratore Arta Grabčika pastāstīja par citiem mērījumiem. Vidējais pētījuma dalībnieku augums bija 166,55 cm, svars 75 kg. Ja nerēķina bērnus, tad  – 170 un svars 81 kg. Veselības uzturēšanā būtisks ir ķermeņa masas indekss. Normāls ir 18,5 – 24,99, un aptaukošanās sākas, ja tas ir 30, pētījumā    pieaugušajam augstākais tika konstatēts – 50,70.

Vīriešiem (18- 92 gadi) vidējā ķermeņa masa – 91,30 kg, garums – 179,58 cm, sievietēm (18 – 99 gadi)    vidējais svars – 75,71kg , garums – 165,40 cm. Abiem dzimumiem konstatēta paaugstināta vidējā ķermeņa masa attiecībā pret garumu, ir liekais svars, kā arī izteikta tauku uzkrāšanās vidukļa rajonā.

Par muguras sāpēm sūdzējušies 187 pieauguši, ikdienā sāpes nejūt -   385. “Tiem, kuri jūt sāpes mugurā, vidējā starpība starp plecu augstumiem ir 9,9 mm, kam nav sāpju – 7,9, kam sāpes, starpība starp kāju garumiem – 7,3 mm, kam nav – 4,8 mm. “To, ka mugura šķība, cilvēks pats nejūt, tas redzams no malas. Daudziem tas tika pateikts pirmoreiz, neticēja,” bilda J.Vētra.

Par to, kā piebaldzēni  piedalās Piebalgas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, saņemtas 40 dažādas atbildes. Piebaldzēni dzied un dejo, apmeklē kultūras pasākumus, svin latviskus svētkus, spēlē teātri, mācās tradīcijas no vecākiem, nepiesārņo dabu, pēta dzimtas saknes un rīko saietus, apmeklē kapu svētkus, cep rupjmaizi, uzkopj viensētu, atjauno īpašumus, nodarbojas ar biškopību un dara vēl daudz cita.

RSU doktorante Lāsma Asare, kurai pašai ir dzimtas sak­nes Piebalgā, analizēja J.Prīmaņa mantojumu. “Toreiz  puse no mērītajiem bija piebaldzēni, bet tika mērīti visi, kuri bija sētā. Ko var teikt par piebaldzēnu? Mati gludi, seja ovāla, pieres forma 54 procentiem ieslīpa, uzacis biezas. Deguns    58,5 procentiem bija vidēji augsts, 66 procentiem profilā  taisns, ausis vidēji lielas, ausu ļipiņas nav atļukušas,  mute vidēji liela. Piebaldzēns bija kalsns, drukns, ne resns,” nedaudz pastāstīja L.Asare. Būs interesanti salīdzināt ar šīsvasaras mērījumiem.

Pēc pētnieku stāstījuma jaunpiebaldzēniete Lāsma Skutāne vērtēja: “Esmu lepna, ka pētījums parāda, ka piebaldzēni aizvien augstu tur izglītības latiņu,  tā ir vērtība.” Viņas meita Elza “Druvai” pastāstīja, ka mudinājusi arī citus, lai iet mērīties. “Studēju  kultūras mantojumu,  saprotu, ka tas ir stāsts par identitāti. Ģimenē ir daudz stāstu, ka esam piebaldzēni no Damrožu dzimtas. Esmu gandarīta, ka man ir šīs saknes, varu tās atstāt arī pētījumā,” teica jaunpiebaldzēniete.

Vecpiebaldzēni Aldis Glāzers un Jānis Lāpselis pastāstīja, ka viņu vecāki 1936.gada piedalījušies mērīšanā, bet šoreiz Alda mamma un Jāņa tēva brālis. “Dzīvojam Piebalgā un visu darām kā Piebalgā. Piebaldzēni prot gan strādāt, gan svētkus svinēt,” sacīja A.Glāzers.