Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs

Kā tikt galā ar latvāni?

Druva
23:00
24.04.2007
20

Visiem, kuri vēlas cīnīties ar latvāņu izplatību, aktuāls ir jautājums – kā tad efektīvāk, ekonomiskāk un ērtāk ir iespējams uzvarēt šo bīstamo augu.

Lauksaimniecības universitātes profesors Andris Bērziņš skaidro, ka augsnē, kura tiek regulāri apstrādāta, latvāņi neaug, tomēr, ja augi reiz te bijuši, pietiek ar dažiem gadiem, lai tie ataugtu: “Skaidrs ir viens – no latvāņiem vaļā netiksim vairs nekad. Tie ir un būs. Uzdevums ir samazināt latvāņus līdz tādam daudzumam, lai tie netraucētu.”

Latvāņu izplatības ierobežošanas metodes iedala mehāniskajās, ķīmiskajās, bioloģiskajās un integrētajās.

Mehāniskās metodes

Šī metode paredz dažādus paņēmienus, piemēram, centrālo rozešu izduršanu, augsnes apstrādi, pļaušanu, kā arī citus.

Ja latvāņi aug nelielās platībās, tad iespējams centrālo rozeti izdurt ar lāpstu vai līdzīgu darbarīku, apmēram 5 – 10 cm zem augsnes virskārtas. Tā ir ļoti darbietilpīga, bet efektīva metode.Ja izduršanu veic tad, kad veidojas ziedkopas, pietiek ar vienu reizi sezonā. A. Bērziņš tomēr norāda: „Jēga sākt izduršanu ir tad, ja lauks ir iekopts. Ja latvāņu audzē nav iespējams ieiet, metode neder.”

Dārga metode ir latvāņu noklāšana ar melnu polietilēna plēvi, tomēr tā apmēram trīs mēnešu laikā sniedz vēlamos rezultātus. A. Bērziņš lēš, ka hektāram būtu nepieciešami 900 lati, tādēļ to reāli izmantot nelielās platībās: “Melnajai plēvei ir vairākas pozitīvas īpašības. Zem tās attīstās ļoti augsta temperatūra, sēklas, kas ir augsnes virskārtā, zaudē dīgtspēju.”

Indīgo augu appļaušana, kad tie ir apmēram 15 – 20 cm gari, ar izkapti, krūmgriezi vai trimeri ir bīstamāka latvāņu sulas šķīšanas dēļ, tur-klāt tā jāatkārto apmēram ik pēc divām, trim nedēļām. Nav efektīvi latvāņus appļaut rozetes stadijā. Ja to dara divas trīs reizes, rezultāts ir.

Ja latvāņi aug līdzenās vietās, tos var pļaut ar traktoram uzkarināmu zāles pļaujmašīnu vai pļāvēju – smalcinātāju. A. Bērziņš norāda, ka augsne ir regulāri jāapstrādā, tur-klāt nedrīkst pieļaut, ka augam nogatavojas sēklas: “Nepieciešami darbarīki, kas precīzi nogriež latvāņa virsējo daļu, tomēr ar to nepietiek. Ja latvānis nogriezts, bet tūlīt pēc tam nolīst lietus, nekas labs nav. Latvāņiem jāizžūst un jāsakalst. Augsni nepieciešams uzirdināt.”

Profesors norāda, ka būtiski ir ieart latvāņu sēklas apmēram 10 cm dziļi zemē. Visefektīvākā ir augsnes aršana pavasarī. Ķīmiskās metodes

Tās saistītas ar herbicīdu lietošanu. Tās nav lētas, tomēr efektīvas. Ja latvāņu izplatības ierobežošanai izvēlas šo metodi, jāņem vērā, ka “Aizsargjoslu likums” nosaka – herbicīdus nedrīkst lietot 10 m platā virszemes ūdenskrātuvju aizsargjoslā. Savukārt, lai ķimikālijas lietotu mežā, ir jāsaņem Valsts mežu dienesta atļauja. Herbicīdi var būt kaitīgi un ekoloģiski bīstami, ja tos lieto neapdomīgi.

“Pirmā vietā no herbicīdiem ir glifosātu preparāti. Tomēr arī lietojot raundapu, ar vienu reizi vien nepietiks, darbs jāatkārto vairākkārt. Pētījumi liecināja, ka vislabākie rezultāti ir, lietojot raundapu trīs reizes pa trim litriem uz hektāru,” skaidro A. Bērziņš, norādot, ka, tikko latvāņi ir sadīguši no jauna, jālieto ir herbicīdi. To koncentrācija nedrīkst būt zemāka par 2%, turklāt profesors uzsver, ka lielākas koncentrācijas izmantošana nebūt nenozīmē labākus rezultātus. Bioloģiskās metodes

Šīs metodes ierobežo latvāņus tad, kad lauks jau apstrādāts un apsēts, piemēram, ar ātraudzīgajām zālēm, kamolzāli. Visizplatītākā ir apganīšana. Visefektīvāk latvāņu audzes ierobežo aitu un kazu ganības. Tāpat latvāņus ēd arī gaļas liellopi. Citās valstīs notiek izmēģinājumi – cīņai pret latvāņiem izmanto kukaiņus, kā arī citas bioloģiskās metodes. Integrētās metodes

A.Bērziņš atzīst: “Visefektīvākie ir kompleksie apkarošanas paņēmieni. Ja strādājam tikai ar ķimikālijām, tad dīgst sēklas, kas atrodas augsnes virspusē, taču, ja līdz ar ķīmisko metodi veicam arī augsnes apstrādi, tad rezultāts būs pozitīvs, turklāt arī ilgstošāks.”

Tāpat iespējams veikt augsnes apstrādi – aršanu un kultivēšanu, pirmajā gadā audzējot kultūraugus, piemēram, griķus, eļļas rutku. Līdz ar kultūraugu nopļaušanu nopļaus arī latvāņus. Nākamajos gados var audzēt kviešus, miežus, turklāt jā-veic arī augsnes apstrāde un jālieto kultūraugiem atbilstoši herbicīdi.

Rajona iedzīvotāji izmanto dažādas metodes

Vaives pagasta „Sūrītes” saimniece Daina Lielbārde skaidro, ka savas saimniecības laukos vispirms izpļāva un sadedzināja latvāņus , pēc tam sastādīja egles un priedes. Kamēr koki nebija pietiekami lieli, lai noēnotu latvāņus, kuriem nepieciešama saules gaisma, ik pa laikam nācās bīstamos augus pļaut. Sākotnēji augu iznīcināšanai lietots arī raundaps. Tagad koki izauguši lieli, zem priedēm, kuras salīdzinājumā ar eglēm daudz labāk iznīcina latvāņus, jau zaļojot meža zemeņu lapas.

Savukārt Priekuļu selekcijas stacijas elektrotehniķis Jānis Breņķis uzskata, ka vislabāk ar augiem var cīnīties tieši ar raundapu: “Jebkurā dārzkopības veikalā ir nopērkami miglotāji, kas nesami uz muguras un sūknējami ar roku. Labajā rokā ir sprausla ar sprūdu. Miglodams vienmēr eju ar muguru pret vēju, raundapu uzpūšu konkrētam latvānim, tādēļ tas nav kaitīgi citiem augiem. Uz 10 litriem ūdens leju 200 gramus raundapu, miglojot latvāņus, kad tie ir rozetes stadijā, rezultāti ir brīnišķīgi. Tomēr jāņem vērā, ka darbu nedrīkst pārtraukt. Pirmos divus gadus jāveic pamatīga miglošana, nākamajos divos to var darīt izlases veidā.”

J.Breņķis norāda, ka, viņaprāt, mehāniskā latvāņu iznīcināšana ir bīstama, jo ir iespēja nokļūt latvāņu sulas miglā, bet ar ķīmiskajām metodēm piecu gadu laikā, protams, lietojot aizsargtērpu, viņš nav dabūjis nevienu čūlu.

Ģirts Ozoliņš no Vaives pagasta „Ozoliņiem” norāda, ka viņa saimniecībā no 18 hektāriem 12,5 hektāri apauguši ar latvāņiem. G.Ozoliņš šādu zemi nopircis un tagad secina, ka saimniekot ir gandrīz neiespējami, kamēr latvāņi netiks iznīcināti. Daļa ir nopļauta, tomēr tie ātri ataug: “Esmu pret ķīmiskajām metodēm. Lai izplatību ierobežotu ar kazu audzēšanu, nepieciešamas kazas… Man reāli pieejama ir vienīgi mehāniskā metode.”

Latvāņi aug arī Nītaures vidusskolas teritorijā. Skolas dārzniece Sandra Blodziņa – Sproģe skaidro, ka, pateicoties direktora un pagasta padomes atbalstam, ir iespējams cīnīties ar bīstamajiem augiem. S.Blodziņa – Sproģe atzīst, ka izmantotas visdažādākās metodes, tomēr vislabākos rezultātus uzrādījis raundaps: “Tas ir intensīvs un darbietilpīgs process, kas jāveic visas vasaras garumā, bet tagad jūtam rezultātus – latvāņu ir daudz mazāk.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
20

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
22

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
54

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
58

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
59
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
76
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
26
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
30
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi