
Kā pierādījums. Ģikšu ciema iedzīvotājs Juris Drozds sapulcē rādīja pudelē ielietu krāna ūdeni, kas stipri iekrāsojies sarkanbrūns. Daba gādājusi, lai šajā apkaimē dziļajos slāņos ūdenim būtu liels dzelzs piejaukums, cilvēkam nākas domāt, kā to attīrīt. FOTO: Andra Gaņģe
Ceļi, ielas un ūdens kvalitāte – trīs sāpīgākie temati, par kuriem Amatas pagasta iedzīvotāji runāja ar Cēsu novada pašvaldības pārstāvjiem.
Ir ceļi, ir ne ceļi. Visiem naudas nekad nepietiek
Ielas Amatas pagasta Ģikšu ciemā uzlabos, uzsvēra Amatas apvienības pārvaldes vadītāja Elita Eglīte. Pērn pasūtīti tehniskie projekti Liepu, Saules, Mēness un Kalna ielu asfalta atjaunošanai, darbus, visticamāk, sāks 2026.gadā, sacīja E.Eglīte.
Tiks atjaunots grants segums pašvaldības ceļam Rencēni–Zāģeri–Sīļi, kas ved gandrīz gar Amatas un Vaives pagasta robežu, uzsākta tehniskā projekta izstrāde.
Pērn veikta Amatas apvienības pārvaldes teritorijas pašvaldības ceļu un ielu inventarizācija, pieejama precīza ceļu uzskaite un izveidota interaktīva karte, pastāstīja E.Eglīte. Informācija Iepirkumu uzraudzības biroja portālā eis.gov.lv liecina, ka Amatas apvienības pārvaldes pārziņā esošo autoceļu reģistrācijas datu aktualizāciju, inventarizāciju un kartogrāfiskā materiāla sagatavošanu veica SIA “Ceļu inženieri”, vietvarai tas izmaksāja 40, 94 tūkst. eiro bez PVN.
Amatiešus, īpaši Ģikšu iedzīvotājus, neapmierina valsts ceļš P31. Sen ir laiks uzklāt jaunu asfaltu posmā, kas ved cauri ciema centram, sacīja vairāki runātāji. Cēsu novada pašvaldības vadītāja Jāņa Rozenberga teiktais bija cerīgs, viņš pastāstīja, ka sarunās ar Latvijas Valsts ceļu pārstāvjiem noskaidrots – ja finansēšanas kārtībā nebūs vērā ņemamu izmaiņu, nākamajā vasarā plānots atjaunot asfalta segumu caur Ģikšiem. Bet P31 ceļa posma Ģikši–Kosa atjaunošanai risinājumu pagaidām nav. Iedzīvotāji pārsprieda, ko Latvijas Valsts ceļi varētu darīt, lai ātrāk uzlabotu situāciju. Piemēram, veikt divkārtas virsmas apstrādi, lai var remontēt arī tad, kad grants segumam tas nav iespējams. Vēl kāds pasmaidīja, ka varētu iekasēt nodevu no kokvedējiem.
Tika jautāts arī, vai domāts par ceļa no Ģikšiem uz Ieriķiem caur Spāri uzlabošanu. “Dzīvoju Amatas pagastā, bērns mācās Ieriķos, Amatas pamatskolā. Īsāks ceļš būtu caur Spāri, bet tagad jābrauc laukā uz Vidzemes šoseju un tad uz Ieriķiem,” sacīja kāds sapulces dalībnieks. J.Rozenbergs atzina, ka Latvijas Valsts ceļi savā pārziņā esošos vietējos autoceļus vēlas nodot pašvaldībām, tos uzturēt ir izaicinājums, taču arī vietvaru finansiālās iespējas ir ierobežotas.
Pozitīva ziņa attiecībā uz reģionālo satiksmi ir fakts, ka sākusies P3 ceļa posma Mālpils–Skujene projektēšana. J.Rozenbergs pastāstīja, ka projektu plānots īstenot līdz gada beigām. Tas īpaši būs ieguvums Skujenei, uz kuru pašlaik neved neviens asfaltēts ceļš. Novadā ir vēl divi pagasti, uz kuru centru var aizbraukt tikai pa grants ceļu – Kaive un Zosēni.
Ūdens – reizēm dzidrs, bet nereti sarkanbrūns
Ģikšu ciema iedzīvotājus, kas izmanto centralizēto ūdens apgādi, neapmierina kvalitāte. Ūdenī ir daudz dzelzs, un tāpēc tas arī nepatīkami ož. Par to runāja jau iepriekšējā amatiešu tikšanās reizē ar pašvaldību, 2023.gada decembrī. Arī šoreiz E.Eglīte atzina, ka augstais dzelzs saturs ūdenī ir problēma, un teica, ka divās ūdens ņemšanas vietās tiešām kvalitāte ir slikta, bet to kontrolē gan urbumiem, gan atdzelžošanas iekārtai un ne vien tik bieži, kā to paredz nosacījumi, bet arī pēc iedzīvotāju pieprasījuma. Kvalitāte ir mainīga, pa laikam labāka, reizēm pasliktinās. E.Eglīte atzina, ka laikā, kad Ģikšos bija ūdenstornis, tādu sarežģījumu nebija. Ieviesa modernākas tehnoloģijas, bet, kā redzams, tās reljefa īpatnību – lielo augustuma starpību dēļ – pilnībā nenodrošina cerēto.
Novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova atgādināja, ka novada ūdens un kanalizācijas saimniecību pakāpeniski nodod pašvaldības kapitālsabiedrības “Vinda” pārziņā. Ģikšu ūdensapgādi uzņēmums plāno pārņemt 2027.gadā. “Vindai” ir ilga pieredze šajā darbības jomā, ir kompetenti speciālisti, uzņēmums jau apzinājis situāciju novadā, bet, pārņemot konkrēto saimniecību, iedziļinās un aprēķina, kādi ieguldījumi vajadzīgi tieši šo problēmu novēršanai. Novada ūdenssaimniecību problēmu risinājumiem arī paredzēts izstrādāt investīcijas programmu.
Kāpēc Ģikšu katlumāja Līgatnei
Apspriežot komunālo jomu šādās tikšanās reizēs, parasti ir sarunas par centralizēto apkuri un tās tarifiem. Šoreiz iedzīvotāji tikai gribēja izprast, kāpēc Ģikšu apkure nonāks pie uzņēmuma, kura nosaukumā Līgatne. Skaidrojums vienkāršs- pašvaldības SIA “Līgatnes komunālserviss” iegūts mantojumā no kādreizējā Līgatnes novada, bet tagad funkcijas samazinātas, tāpēc uz tā bāzes veido vienotu siltumapgādes uzņēmumu, kas pārzinās katlumājas un siltumtīklus pagastos. Ģikšu katlumāju pārņems 2026.gadā, pakalpojumu turpinās saņemt nemainīgi.
Tomēr viens jautājums par katlumāju bija kā pārmetums. Proti, pašvaldība bija saņēmusi vēsti, ka “Ģikšu katlumājā gandrīz katru dienu notiek iedzeršana, tur atrodas ne tikai kurinātāji, bet nepiederošas personas ar grādīgajiem, tas norisinās gadu no gada, vai tas ir droši”. E.Eglīte raksturoja situāciju – katlumājā ir uzstādīta zīme, kas aizliedz tajā atrasties nepiederošām personām. Ar kurinātājiem veiktas pārrunas par iekšējās kārtības noteikumiem. Lai vainotu un sodītu kādu personu vai personas, vajadzīgi pierādījumi. Tāpēc aicinājums – kurš ierauga iedzeršanu katlumājā, lai tūlīt ziņo Amatas apvienības pārvaldei.
Bērnudārzs iespējami tuvāk mājai
Zinot, ka dzimstība Latvijā samazinās, dažām ģimenēm satraukums par bērnudārza grupām Ģikšos. Domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis pastāstīja, ka Ģikšos, kas ir Amatas pamatskolas pirmsskolas daļa, bērnudārzu apmeklē 25 bērni. Tas ir pietiekami, lai nebūtu jādomā par kādām pārmaiņām, turklāt, uzsvēra A.Egliņš-Eglītis, pašvaldības nosacījums ir pirmsskolas pakalpojumu sniegt tuvu mājai, cik vien ilgi tas iespējams. Arī kopējais Amatas pamatskolas audzēkņu skaits ir stabils, no 1. līdz 9.klasei ir 105 skolēni, un Ieriķos bērnudārza grupiņās ir 36 bērni.
Par Cēsīm un vēja staciju
Vairāki Amatas pagasta iedzīvotāju jautājumi liecināja arī par sasaisti ar pakalpojumiem, ko viņi izmanto Cēsīs, piemēram, par lielāku iespēju novietot auto pie Cēsu klīnikas. Atbilde bija pozitīva – šogad paredzēts pie slimnīcas būvēt vēl vienu stāvlaukumu.
Bija arī lūgums salāgot autobusu atiešanas laikus no Cēsīm uz Ģikšiem, lai bērni, kas mācās pilsētas skolās un apmeklē interešu pulciņus, pagūtu uz reisu, kas ved mājup. Amatieši arī gribētu biežāk priecāties par kultūras pasākumiem Cēsu Pils parkā. Kāpēc organizatori ne ļoti bieži izvēlas šo vietu? Estrādei nav jumta, tehnoloģijas prasa lielākas elektrības pieslēgumu jaudas, nepieciešams arī sakārtot labierīcības – uzskaitīja A.Egliņš-Eglītis. Turklāt jāņem vērā, ka Pils parks ir kultūrvēsturisks piemineklis, antropogēnai slodzei jābūt samērīgai. Taču šovasar parkā būs dažādi pasākumi, sola atgriezties pat Imantdienas.
Ģikšu iedzīvotāji ar pašvaldības pārstāvjiem tikās 21.janvārī. Tad arī sākās pirmā publiskā saruna par Nītaures, Skujenes un Zaubes pagastā iecerēto vēja parku. Sapulcē piedalījās arī cilvēki, kuru īpašumus tas var ietekmēt. Pašvaldība pastāstīja, cik tās spēkos ir ietekmēt šī projekta attīstību. Par vietvaras prasībām vēja elektrostaciju ierīkošanai un iedzīvotāju attieksmi pret to plašāk runāja 23.janvārī sākotnējās sabiedriskās apspriešanas vēja elektrostaciju būvniecības iecerei klātienes sapulcē. “Druva” par to rakstīja otrdienas, 28.janvāra, numurā.
Komentāri