Valda, māmiņa: – Aicinājām ugunsdrošības inspektorus pieņemt jauno māju. Lai nodrošinātos pret ugunsnelaimēm, mājās ir ugunsdzēšamais aparāts un dūmu detektors. Piecu gadu vecumā piedzīvoju ugunsgrēku, to nepārdzīvoju, tomēr zinu – par ugunsdrošību ir jārūpējas.
Mārtiņš Brikšis, šoferis: – 30 gadus dzīvojot daudzdzīvokļu mājā, neesmu saskāries ar ugunsgrēku, tādēļ par to nedomāju. Gaitenī ir ugunsdzēšamais aparāts. Par gāzes balona kvalitāti un drošību paļaujos uz ražotāja sniegto garantiju.
Daumants Kalniņš, rotkalis: – Protams, rūpējos par dzīvesvietas ugunsdrošību. Nesmēķēju gultā, cigareti vienmēr nodzēšu, izejot no mājas, cenšos izslēgt visas elektroierīces. Lai gan uguns ir Dieva dāvana, ar to nedrīkst jokot, tā jāglabā.
Zelma Švirberga, pensionāre: – Es domāju, ka par to rūpējas pilsētas pašvaldība, jo dzīvoju daudzdzīvokļu namā. Ugunsgrēka gadījumā nezinu, uz kādu numuru zvanīt.
Mārtiņš Eiduks, mēbeļu galdnieks: – Nav pieredzēta ugunsnelaime. Par ugunsdrošību nedomāju, tomēr pārbaudu skursteņa stāvokli, ugunsdzēšamais aparāts arī ir.
