Par to, kā ar videi draudzīgiem paņēmieniem likvidēt nezāles uz asfalta, celiņu flīzēm, ceturtdien Cēsīs sprieda nezāļu pētnieki no Dānijas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Vācijas un Zviedrijas. Starptautiskajā projektā “CleanRegion” piedalās arī Latvija, kuru pārstāv valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts.
Selekcijas institūta darbiniece, zinātņu doktore Līvija Zariņa ir projekta “CleanRegion” vadītāja mūsu valstī. Viņa stāsta:
– Projekta ietvaros analizējam aizvadītās sezonas rezultātus nezāļu ierobežošanā apdzīvotās vietās, pielietojot videi draudzīgas metodes. Eiropas valstīs nezāļu ierobežošanai uz cietām virsmām – automašīnu stāvlaukumos, uz ietvēm, pie ražošanas objektiem un dzīvojamo māju tuvumā – kā vienkāršāko un ātrāko paņēmienu vēl joprojām izmanto apsmidzināšana ar kādu no ķimikālijām, visbiežāk – glifosātu herbicīdiem. Taču visi gribam dzīvot nepiesārņotā vidē. Tā kā pesticīdi ir vienas no kaitīgākajām vielām, daudzās valstīs to lietošanu nezāļu likvidēšanai uz cietām virsmām stingri ierobežo. Tiek meklētas alternatīvas metodes, piemēram, virsmu apstrāde ar liesmu, tvaiku, dažādām sukām. Diemžēl salīdzinājumā ar herbicīdu izsmidzināšanu pagaidām tās ir dārgas. Līdz šim trūka arī zinātniski pamatotu ieteikumu optimāla paņēmiena izvēlei katrā konkrētajā reģionā, atkarībā no virsmas veida un nezāļu sugas. Šobrīd situācija mainījusies. Projekta dalībnieki īstenojuši lielāko daļu plānoto aktivitāšu.
L.Zariņa pastāstīja, ka projekta ietvaros pēc īpaši izstrādātas metodikas visās dalībvalstīs veikta dažādu platību apsekošana, noskaidrojot izplatītākās nezāļu sugas un to blīvumu uz dažāda veida un noslodzes ziņā atšķirīgām cietajām virsmām apdzīvotu vietu centros, dzīvojamo māju un rūpnieciskajās zonās. Šādi pētījumi veikti arī Cēsīs. Uz cietajām virsmām fiksētas 22 nezāļu sugas, izplatītākās no tām – viendīgļlapji. Plaši izplatītas ir arī pienenes, ceļtekas, mīkstpienes, vībotnes, retēji, kosas, kā arī dažas sūnu sugas. Saskaņā ar metodiku, veikta arī platību izvērtēšana: noteikts augsnes areāls, noēnojums, nostaigāšanas un nobraukšanas intensitāte, jo šie faktori ietekmē nezāļu sugu dzīvotspēju.
Seminārā informēja par rezultātiem, kurus guvušas projekta dalībvalstīs – Dānija, Nīderlande un Vācija, kuras jau izmanto alternatīvās nezāļu ierobežošanas metodes. Paņēmienu salīdzināšana ļauj noskaidrot efektīvāko metodi konkrētam nezāļu sugu apkarošanas veidam.
– Nākamajā gadā sāksies projekta pēdējais posms. Tiks izstrādātas rekomendācijas konkrētiem reģioniem, ņemot vērā Eiropas Savienības likumdošanu. Tā kā gan estētisku, gan praktisku iemeslu dēļ nezāles uz flīzēm, asfalta un citiem segumiem parasti tiek apkarotas, visi ir ieinteresēti, lai tas tiktu veikts iespējami draudzīgi videi, – pauda L.Zariņa.
Projektu atbalsta Eiropas reģionālās attīstības fonds (Interreg IIIC).
Komentāri