Ja par to rakstītu teiku, tad tā sāktos – pirms 15 gadiem varenajā Priekuļu selekcijas stacijā radās deju kolektīvs “Jumis”.
Tas ņēmās spēkā, vingrumā un staltumā ne pa dienām, bet mēģinājumu minūtēm. Un tā kolektīva dzīve ritēja
kalnup vien, kalnup vien. Pēc dažiem gadiem “Juma” saimi vadīt apņēmās viens no savējiem – Uldis Blīgzna, vienā ritmā mācot izdejot emocijas, attiecības gan tiem, kam vēl nav trīsdesmit, gan piecdesmitgadniekiem. Laiks skrien, deju ritmi un soļi mainās, pamazām viņiem jau piebiedrojas bijušie jaunieši, bet viss turpinās – “Jumis” dejo un šodien svin jubileju.
“”Jumis” – tā nav deja plika, tā ir arī erotika. “Jumis” ir auglības simbols un tur bez erotikas neiztikt,” smejot par savu kolektīvu, saka Ilga Freimane un atzīst, ka pēc darba bieži vien tik ļoti negribas nekur iet. Bet tās nav līnijdejas, kur nav tik būtiski – atnāk viens vairāk vai viens mazāk. Te jārēķinās ar citiem. “Tā ir slikto emociju izlādēšana ar kustībām, prieks un reizē arī citu nerrošana,” viņa piebilst, bet Dainida Ozoliņa uzsver – kad sāk spēlēt mūzika, visas problēmas aizmirstas.
Viandra Herbsta “Jumī” dejo 14 gadus, un ir pārliecināta, ka kolektīva gars kļūst aizvien jaunāks. “Gadi dara savu, bet dejotāji nenoveco. Tā duka nepazūd. Sāp, protams, kājas, mugura, skatītājs to neredz, uzstāšanās reize liek par visu aizmirst,” tā Viandra, bet Jānim Pinkam “Jumis” saistās ar labu garastāvokli. Juris Gaidelis kolektīvā ir vecākais. “Ne nu gluži otrās mājas, bet, kad darbs beidzas, visi esam te. Forši. Kā studiju gados sāku dejot, tā turpinu,” saka Juris.
Katram kolektīvam ir savs raksturs, sava īpašā gaisotne. Ar ko “Jumis” atšķiras no citiem vidējās paaudzes deju kolektīviem? Gunta Gaidele atzīst, ka pārsvarā vidējās paaudzes dejotājiem dejošana ir un arī
paliek sirdslietas līmenī, bet “Jumim” vienmēr svarīga bijusi kvalitāte. “Esmu ne reizi vien brīnījusies, kā pēc radošiem strīdiem mēģinājumos un reizēm, kad nekas nesanāk, mēs visi tomēr zinām – koncertā būs. Būs viss kā vajag,” domās dalās Gunta, bet Jānis Sirlaks ir pārliecināts, ka būtiski ir tas, ka “Jumim” ir inteliģents vadītājs.
“Lai panāktu labu rezultātu, atraisītos, iegūtu vieglumu dejā, ir ļoti daudz jāstrādā. Un dejotāji to vēlas. Ja vajag, nākam uz mēģinājumu sešos no rīta,” par savējiem saka vadītājs Uldis Blīgzna un piebilst, ka vadītājam ar kolektīvu jābūt vienā elpā, tad viss izdodas. “Un, protams, “Jumis” – tā ir jauka kompānija,” viņš atgādina.
Jubilejas koncertā “Juma” vecie un jaunie dejotāji izdejos 16 dažādos gados dejotās dejas. Dažs noteikti vērtēs – grūts repertuārs. Bet tas raksturo kolektīvu. Arī tie, kuri vairs ikdienā nedejo, atkal būs uz skatuves.
“Dejoju selekcijas stacijas kolektīvā, kad to vēl vadīja Andrejs Sončiks. Tad izveidojās “Miķelis” un “Jumis”, dažus gadus nodejoju “Jumī”,” stāsta bijusī dejotāja Māra Juzupa. Arī šodien viņa, tāpat kā citi kādreizējie dejotāji, kāps uz skatuves. “Kad uzvilkšu tautas tērpu, tas atkal būs emocionāls brīdis. Tad pārņem neliels, patīkams satraukums,” atzīst Māra un piebilst, ka katrs dejotājs zina šīs izjūtas.
Koncertā piedalīsies arī jubilāru draugi – tuvākie kaimiņi “Miķelis” un “Virpulis”, “Pastalnieki” no Valmieras un kolektīvs no Mārupes.
Komentāri