Atcerēties. Eksprezidents Andris Bērziņš (no kreisās) un Cēsu Politiski represēto biedrības valdes locekle Ieva Eglīte ieklausās stāstījumā. FOTO: no albuma
Cēsu Politiski represēto biedrībai aizejošais gads ir īpašs. Aprīlī organizācija atzīmēja savu 35.gadskārtu, bet oktobra vidū uz 35 pastāvēšanas gadiem atskatījās Latvijas Politiski represēto apvienība, pie kuras dibināšanas bija klāt arī Cēsu organizācijas biedri.
35.jubilejas svinības notika Ogrē – turpat, kur 1989.gada 14.oktobrī apvienību dibināja. Lai arī politiski represēto rindas, cilvēkiem aizejot mūžībā, ir krietni sarukušas, pasākums bija kupli apmeklēts. Cēsu Politiski represēto biedrības pārstāvji no svētku reizes mājup pārveda ne tikai labas emocijas, gūtas, tiekoties ar likteņbiedriem, bet arī Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētāja Tāļa Veismaņa parakstītus Pateicības rakstus, kurus pasniegt cēsniekiem.
Gadā, kad Politiski represēto biedrība atzīmē 35 gadu pastāvēšanu, atzīmējam arī 25 gadus kopš Cēsu zonālā valsts arhīva sadarbības ar biedrību. Tā aizsākās 1999. gadā, kad apritēja 50 gadi kopš 1949. gada 25. marta deportācijām. Pirms tam desmit gadu arhīviem pats svarīgākais uzdevums bija izziņu sagatavošana. To apjoms bija vairāki tūkstoši gadā. Arhīva izziņas politiski represētajām personām vajadzēja, lai atgūtu īpašumus un konfiscēto mantu. Bet 2000. gadā tapa pirmā Cēsu zonālā valsts arhīva dokumentu izstāde par padomju varas represijām pret Cēsu apriņķa iedzīvotājiem, uzklausīti atmiņu stāsti un aizsākās darbs atmiņu krājuma izdošanā.
Jāatzīst, iecere bija atmiņu krājumu veidot īpašu, dokumentāri pamatotu, katram stāstam pievienojot represēto fotogrāfijas un stāstīto pamatojošas arhīva dokumentu kopijas. Diemžēl sagatavošanas procesā ieceri īstenot neizdevās. Tā ir realizēta Latvijas Nacionālā arhīva virtuālajā izstādē “1941. gada 14. jūnijs Latvijas apriņkos”. Cēsu apriņķa sadaļā ievietoti Andra Eglīša, Birutas Leites un Valda Nīmaņa atmiņu stāsti. Virtuālā izstāde skatāma: https://www.archiv.org.lv/1941/.
Lai arī sākotnējā iecere neīstenojās, 2012. gadā izdotā politiski represēto atmiņu stāstu grāmata “Atmiņas nākotnei” tomēr ir ļoti īpaša. Tā ar ievadvārdiem noteikti atšķiras no citiem šāda satura izdevumiem. Ievadvārdus saka Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš. Tie nav formāli, tajos ir patiess līdzpārdzīvojums. Valsts prezidenta atziņa, ka tie, kuri pēc pārciestā atgriezās tēvzemē, palika garā stipri un nesalauzti, pat stiprāki par citiem. Tas attiecināms uz daudziem represētajiem, tie pilnībā attiecas uz Zigrīdas Perevalovas 95 gadu garo dzīves gājumu. Viņai 18 mūža gadi bija jāpavada izsūtījumā, vissmagākie bijuši sākuma gadi, kad vairākkārt atradusies uz dzīvības un nāves robežas. Viņa atgriezās, bija garā stipra un nesalauzta. Pēc aktīvajām darba gaitām savu neizsīkstošo enerģiju veltīja sabiedriskajam darbam, saglabājot interesi un izpratni gan par lokālajiem, gan globālajiem notikumiem līdz pēdējām mūža dienām.
Lai atskatītos uz kopīgi paveikto, Cēsu zonālais valsts arhīvs Cēsu Politiski represēto biedrības biedrus aicināja uz tikšanos. Ar klusuma brīdi pieminējām tos politiski represētos, ar kuriem kopīgi aizvadītajos 25 gados veidojām dokumentu izstādes, kuri izstāstīja savus atmiņu stāstus, bet vairs nav mūsu vidū, jo ir aizsaukti mūžībā.
Pasākumu ar savu klātbūtni pagodināja bijušais Valsts prezidents Andris Bērziņš. Savā emocionālajā uzrunā klātesošajiem viņš atklāja, ka arī kā bērns ir cietis no padomju varas represijām. Tikai kādas sagadīšanās pēc ģimene nav izsūtīta, bet, arī paliekot Latvijā, nācies izjust okupācijas varas nicinājumu un ciest badu.
A.Bērziņš Cēsu Politiski represēto biedrības biedriem svinīgi pasniedza Latvijas Politiski represēto apvienības Pateicības rakstus. Par pašaizliedzīgu dalību un neizsīkstošu enerģiju, sirsnību, atsaucību un sapratni, darbojoties Latvijas politiski represēto interesēs, pateicību saņēma Dace Jurciņa, Ingrīte Kļaviņa, Maija Vildere, Aina Rība, Maija Balaha, Alvis Jansons, Ieva Eglīte, Māris Suipe, Zina Rancāne. Latvijas Politiski represēto apvienība novērtējusi arī Cēsu zonālā valsts arhīva darbību Latvijas politiski represēto interesēs, un Pateicības rakstu saņēma arī šī raksta autore.
