Cēsu Centrālajā bibliotēkā apskatāma Katrīnas Eglītes darbu izstāde “Atslābini diafragmu”.
Māksliniece atzīst, ka tēma ir par atslābšanu un iesēšanos atpakaļ sevī. Fragmenti no prāta un sirds procesiem, lai iegūtu distanci un citu perspektīvu. Darbi tapuši Mākslinieku brīvdabas rezidencē “Savvaļa” Drustos. Dokumentālajā filmā “Umbra” par “Savvaļu” Katrīna ir vadošais tēls - dabas, “Savvaļas” bērns. Viņa te zina katru meža gabaliņu. Viņa šeit meklē sevi.
Katrīna mācās Jaņa Rozentāla mākslas skolas 3. kursā . Šī ir viņas pirmā personālizstāde. “Nosaukums ir neitrāls, lai skatītāju vestu pa dažādiem ceļiem. Izstāde process, gleznoju sev. Mācību laikā ir mācību uzdevumi, nav viegli apvienot ar pašas vēlmēm, bet man patīk gleznot sev. Sāku skicēt, un roka aizved pie rezultāta. Man patīk izdomātas ainavas. Darbos lielākoties ir tumšie toņi, zemes krāsas,” pastāsta jaunā māksliniece.
Izstādi iekārtot viņai palīdzēja tētis, mākslinieks Andris Eglītis. “Esmu tehniskais asistents, šoferis, palīdzu ar praktiskām lietām, ne vadu, ne mācu, meitai pašai ir savs skatījums. Viņa ir radošā ceļa meklējumos. Mēģinu iedrošināt, prast nošķirt skolas un dzīves patiesības,” pastāsta A.Eglītis un piebilst, ka meita ir cita paaudze, jaunie ātrāk apzinās, ko grib darīt, viņi ir mērķtiecīgi. “Meita man ir laba kritiķe un padomdevēja,” atzīst tēvs. Viņš gatavojas izstādei Nacionālajā mākslas muzejā, zināmi vasaras plāni Drustu “Savvaļai”.
Priecīga par mazmeitas pirmo izstādi ir vecmāmiņa Dagnija Eglīte. “Laikam jau no tēva iedzimts talants. Sākumā man ne īpaši patika, jo Katrīna zīmēja ko netveramu, kā jau jaunie, izteica sevi nesaprotamā mākslā,” atklāj vecmāmiņa un pastāsta, ka mājās pie sienas blakus ir dēla un mazmeitas gleznas un viņa nevar pateikt, kura labāk patīk.
D.Eglīte pastāsta, ka Andri par mākslu ieinteresējis tēvs Uldis, kurš strādāja Mākslas akadēmijā, mācīja rasēšanu un bioloģiju. Pamudinājumu deva māksliniece Vita Merca, uzteicot Andra krāsu izjūtu. “Dēls savu vietu mākslā atradis un iekarojis, mazmeitai vēl viss priekšā, gan jau izdosies,” saka D.Eglīte.
Izstādes kuratore Inese Ciekure pastāsta, ka mērķtiecīgi cēsniekus iepazīstina ar mākslu, ar jaunajiem, dažkārt atklāj savējos, Cēsīm piederīgos. “Mums ir mākslinieku dzimtas: Vanadziņi, Rozenbergi, Ivanovi, Jansoni un citas. Arī Eglīši,” uzsver I.Ciekure un piebilst, ka atceras Katrīnu no agras bērnības. Dokumentālajā filmā “Umbra” diemžēl nav redzamas Katrīnas gleznas, bet kuratorei ļoti gribējies tās parādīt izstādē Cēsīs.
“Gribas, lai mākslinieku dzimtas, kuru saknes ir Cēsīs, cēsnieki pazīst, lai izstādēs redz viņu darbus. Savējie ir jāčubina, jāatbalsta, un tas, ko viņi dos, mums ir nenovērtējams. Katrīnai vajag iedrošinājumu, ka viņa var, un to, ka blakus ir cilvēki, kuri atbalsta,” teic I.Ciekure un atgādina, ka Katrīnas vecmāmiņa dzīvo Cēsīs un jauniete te pavadījusi bērnību un daudzas vasaras.
Vēl Inese uzsver, ka jaunajiem pirmā izstāde ir notikums, tā tiek ierakstīta biogrāfijā. “Ne mazāk būtiski, ka Katrīnai izstādi iekārtot palīdz tētis, bet domā un dara pati. Izstādes iekārtošana ir jāpiedzīvo, lai saprastu, kas tik nav nepieciešams, lai visu laikā pagūtu. Tā var iegūt uzticēšanos sev. Kad visu izdara kurators, ir pavisam citādāk,” atklāj Inese un piebilst – ir gandarīta, ka Cēsīs var redzēt Cēsīm piederīgas talantīgas jaunās mākslinieces izstādi.
Komentāri