Līga Leišavniece ir viena no Žagarkalna snovborda instruktorēm, taču viņai netrūkst darba arī ģimenes uzņēmumā viesu namā „Bille”. Līga ir jauka un smaidīga meitene, kurai viegli padodas komunicēšanās ar cilvēkiem. Nu tā… no sirds.
„Ar snovbordu nodarbojos jau septiņus gadus,” saka Līga un atceras, ka toreiz sākusi snovot ar lietotu dēli un slēpošanas kombinezonu.
„Tas ir līdzīgi kā ar mobilajiem telefoniem. Tagad jau katram mazam ķiparam ir viss nepieciešamais. Labs pirmais dēlis un moderns apģērbs. Toreiz tikai sākās tāds snovošanas bums. Atceros arī pirmo reizi, kad uzkāpu uz dēļa. Man vajadzēja paņemt instruktoru, bet to neizdarīju. Pa taisno aizgāju lejā pa kalnu, pie pacēlāja kritu un vēlos. Gāja šausmīgi, bet es pie tā neapstājos,” saka Līga un atzīst, ka tomēr ikvienam sākumā jāapgūst karvinga pamati jeb skaista kantēšana no kalna lejup.
„Esot uz kalna, redzu, ka cilvēki daudz ko dara nepareizi. Instruktors pirmajā reizē tomēr ir svētīgs,” saka meitene un stāsta, ka nesen atgriezusies no atpūtas Austrijas kalnos.
„Esmu bijusi uz kalniem Itālijā, Šveicē un nesen biju Austrijas kūrortā Išglā. Protams, kalnus Eiropā nevar salīdzināt ar mūsējiem. Taču jebkurā gadījumā Žagarkalnā ir labākais snovborda parks Baltijā, bet šobrīd sniega trūkuma dēļ nevaram izpausties. Bet ticu, ka ziema beidzot sāksies un sniegs būs. Visiem iesaku aizbraukt arī uz Eiropas kalniem. Garās trases un tas ātrums. Ir vērts noķert tādu fīlingu. Man patīk ātrums. Patīk braukt kopā ar džekiem un turēt līdzi. Bet kalnos Eiropā var atpūsties tā pa īstam. Dzīvo kalnos, mājiņā, no rīta pamosties, izej uz terasītes un priekšā milzīgs kalns. Tad tā šķiet, kas esmu šīs dabas varenības priekšā. Tās sajūtas ir fantastiskas. Ja vien finansiāli varētu atļauties, brauktu kaut piecas, sešas reizes gadā,” domās dalās snovborda instruktore un jautāta, kādas vēl ir Līgas aizraušanās, viņa saka – tamborēšana un dizaina, interjera lietas.
„Jā, man patīk tamborēt. Esmu milzum daudz cepuru uztamborējusi draugam, sev un sadāvinājusi citiem. Bet tas nav stimuls kopš skolas mājturības stundām. Tamborēt iemācīja draudzene, un man šī lietiņa aizgāja. Patīk arī ceļot, bet tas jau ir finansiāls jautājums. Patīk interjera un dizaina lietas. Jau kopš bērnības paticis pārkārtot savu istabu un viskautko interesantu izdomāt,” stāsta Līga un atklāj, ka augstākās izglītības grāda iegūšanai tomēr izvēlējusies studēt tūrisma uzņēmējdarbību.
„Darāmā ir daudz, bet katra lieta ar kaut ko atšķiras. Darbs uz kalna ir citādāks, bet tik un tā, pārnākot mājās, jūtu nogurumu. Tas, protams, ir citāds, nekā strādājot fizisku darbu. Bet man patīk darbs uz kalna, un esmu priecīga, ka man šāda iespēja dota,” saka Līga un jautāta, kā viņa pavada vasaru, atbild: “ Darāmā nekad netrūkst. Bez tam man ļoti patīk pavadīt brīvo laiku kopā ar draugiem. Mēs bieži satiekamies. Taču mani draugi ir aktīvi jaunieši, kuri brauc ar mazajām upes laiviņām – kajakiem, nirst un ir aizrāvušies ar paraplāniem. Mūsdienās jauniešiem ir daudz iespēju, ko darīt. Nesaprotu, kā var sēdēt pie datora un spēlēt spēlītes. Ir tik daudz iespēju.”
– Kādi ir latvieši? – Nedaudz īgņas. Dažkārt vēsi un atturīgi. Protams, ne visi. Gribētos, lai latvieši vairāk smaidītu un būtu nedaudz atvērtāki. – Tava sapņu zeme? – Jaunzēlande. Neesmu tur bijusi, bet noteikti kādreiz aizbraukšu. -Kas ir pirmais, ko no rītiem izdari pamostoties? – Izstaipos. Bet vispār mani modina suņuks un tad ejam abi rīta pastaigā. -Mūzika, kuru klausies? – Man ļoti patīk Deivids Grejs. Grupa “Travis”. Arī Mika man patīk. -Ar ko bez snovošanas gribētu aizrauties? – Kaut ko saistībā ar ūdeni. Ir ļoti daudz iespēju. -Mīļākie ziedi? – Puķuzirnīši un orhidejas. Tumši sarkana roze nav manā gaumē. – Ar ko tev asociējas ziema? – Ar sniegu. Tikko, kad biju Austrijā, tur sniegs sniga lielām pārslām. To mirkli izbaudīju.
Komentāri