Jāmācās novērtēt bioloģiski audzēto

Cēsīs diskusijā “Kafija ar politiķiem” jaunieši, zemnieki, pašvaldības pārstāvji, interesenti dalījās domām, izteica viedokļus par vietējās bioloģiskās pārtikas ražošanas un patēriņa veicināšanu bioreģionā. To rīkoja Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību.

Novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija – Mar­kova atgādināja, ka bioreģions – tā ir vienošanās starp pašvaldībām, zemniekiem, tūrisma uzņēmējiem, vietējām kopienām, nevalstiskajām organizācijām par to, ka gribam dzīvot un saimniekot pēc bioloģiskiem principiem. “Ne­ejam, gribot kaut ko aizliegt, bet sakām, ja gribat, pievienojieties. Bioreģi­ona iniciatīva nāk no sabiedrības, kas pateikusi – dzīvosim citādi. Pārliecinot valsts institūcijas, ka tas sabiedrībai ir būtiski, var tapt likumi, finansiāls atbalsts,” skaidroja I.Suija – Mar­kova.

Biedrība “GreenFest” pārstāve Liene Klišāne izvērtējusi bioloģisko saimniecību profilus Cēsu un Siguldas novados. Pēc Lauku atbalsta dienesta informācijas maijā Cēsu novadā bioloģiski saim­niekoja 212 saimniecībās. To skaits pēdējos pāris gados samazinājies. Visvairāk bioloģisko saimniecību ir Jaunpiebalgas pagastā, vairāk nekā 30, vismazāk Liepas pagastā – viena. Šī informācija gan nav precīza, jo saimniecības var būt reģistrētas citos novados, bet darbojas Cēsu novada pagastos. Ar lopkopību nodarbojas ap 90 novada bioloģiskās saimniecības, ar lopbarības un siena gatavošanu ap 80, 60 audzē dārzeņus, 50 ogas un augļus, 30 saimniecībām izvēlētā nozare ir graudkopība.

“Ja agrāk bioloģisko saimniecību skaits palielinājās, tagad tas samazinās. Iemesli skaidrojami gan ar saimniekošanas nosacījumiem, gan valsts un Eiropas Sa­vienības finansiālo atbalstu,” stāsta politikas koordinatore Lat­­vijas Dabas fondā Baiba Vita­jevska-Baltvilka un uzsver, ka bioreģiona stiprināšanā    būtiska ir    bioloģiskās lauksaimniecības veicināšana.

Ko var darīt pašvaldība, ko vietējā kopiena, valsts, lai Latvija kļūtu zaļāka, lai varētu dzīvot tīrā vidē, uzturā lietot veselīgu pārtiku? Katram savs redzējums un arī izpratne.

Diskusijas dalībnieki secināja, ka jāpopularizē bioloģiski izaudzētais, ražotais. Zemniekiem jābūt iespējai realizēt izaudzēto.
“Pieprasījums pēc bioproduktiem palielinās, to piedāvājums veikalos ir mazs,” teica B.Vita­jevska-Baltvilka, bet L.Klišāne atgādināja, ka veikalos bioloģisko un konvencionāli audzēto, ražoto produktu cenas ir ļoti līdzīgas un tas nav godīgi. “Balstā­mies uz zemnieku entuziasmu, pārliecību un    nesamaksājam viņiem par ieguldīto darbu. Jāmaina domāšana, jāsaprot, par ko maksājam, ka bioloģiski audzētam ir lielākas izmaksas,” uzsvēra L.Kli­šāne.
Savukārt I.Suija-Markova uz­svēra – tas ir viens no mītiem, ka bioloģiski audzēta pārtika būs dārgāka. Iepazīstoties ar citu valstu pieredzi, redzams, ka tā nav, pašvaldībām jāmāk pareizi iepirkt. “Citās valstīs ir institūti, kas pēta, kā bioloģiskajās saimniecībās izaudzēt augstu ražu. Jāmācās no hektāra iegūt vairāk,  mēs to neprotam. Ir pieredze, tā jāapgūst,” atgādināja I.Suija – Markova.

Atbalsts bioloģiskās produkcijas audzētājiem būtu iespēja piedalīties pašvaldību iepirkumos, jo katra pašvaldība var noteikt, kādiem un cik jābūt bioloģiski audzētiem produktiem.  I.Suija – Mar­kova vērtēja, ka iepirkuma noteikumos, protams, var iestrādāt prasības, bet jābūt garantijai, ka produkti būs vietējo zemnieku audzēti, ka bioloģiskos dārzeņus neievedīs no citām valstīm.
“Jāmācās iepirkuma speciālistiem. Sigulda ir labs piemērs, un ar laiku tā būs arī citur,” viedokli pauda domes priekšsēdētāja vietniece.

Līgatnes papīrfabrikas īpašnieks, biedrības “Greenfest” valdes priekšsēdētājs Edgars Ricevs uzsvēra, ka lauksamniecībā notiek paaudžu maiņa. “Jaunie ir tuvāki dabai, izprot vides procesus. Tas ir tikai laika jautājums, lai mainītos    sabiedrības un zemnieku attieksme, izpratne un pašsaprotami būtu saimniekot videi draudzīgi, ilgtspējīgi,” sacīja E.Ricevs.

Diskusijā aktīvi iesaistījās Cēsu Valsts ģimnāzijas uzņēmējdarbības kursa audzēkņi un Pastariņa sākumskolas ekopadomes pārstāvji. E.Ricevs pauda gandarījumu, ka jaunieši ir zinoši, ieinteresēti dzīvot zaļā vidē, izprot, ka tā ir vērtība un kapitāls nākotnei. “Ir jāskaidro, kas ir dabas kapitāls, ka tas ir visas ekosistēmas gan atjaunojamie, gan neatjaunojamie dabas resursi. Dabai nav tikai estētiskā funkcija, tā sais­tīta ar klimata regulāciju, pārtiku,” atgādināja B. Vitajevska – Baltvilka.