Nedēļas sākumā viesu namā „Nītaures dzirnavas” notika maršruta “Vidzemes Vidienes vidus ceļš” tūrisma objektu pārstāvju tikšanās.
Maršrutā ir apvienojušies 12 Nītaures, Līgatnes pagasta, Līgatnes pilsētas, Amatas novada un Siguldas novada Mores tūrisma uzņēmēji. Izveidota arī kopīga mājas lapa www.vidzemescels.lv.
SIA „Ario & partneri” projektu direktore Gunta Rozenberga skaidro, ka viesu nams „Nītaures dzirnavas” kopā ar vairākiem tūrisma objektiem 2006. gadā izveidojis tūrisma maršrutu, kas nu jau ir kļuvis atpazīstams un pieprasīts. Viņa atklāj, ka mērķis ir sniegt tūristam iespēju, iebraucot vienā vietā, redzēt vairāk. Iegūst gan apmeklētāji, gan tūrisma uzņēmēji. Sadarbībā tiek piedāvātas arī iespējas atpūsties aktīvi, pabūt dabā un redzēt daudz jauna un interesanta.
G. Rozenberga skaidro: „Cilvēkiem nav jādomā, ko viņi te darīs. Mēs piedāvājam dažādas programmas, arī orientēšanos ar mašīnām no Rīgas, orientēšanos mežā, sporta, vides sacensības, kāzu organizēšanu.”
Sadarbības partneri sniedz tūristiem informāciju viens par otru, turklāt plāno kopīgus pasākumus, piemēram, jau tagad tiek spriests par piedāvājumiem Lieldienās. Īpaši mazajiem uzņēmējiem, objektiem ievērojams ieguvums ir pazīstamība un reklāma, ko daļai pašiem ar saviem spēkiem būtu finansiāli pat neiespējami nodrošināt.
Izveidojot kopīgus piedāvājumus, iegūst arī tūrists. „Ja cilvēks nolemj braukt uz šo pusi, viņam nebūs jābraukā kilometriem, lai kaut ko redzētu,” secina G.Rozenberga.
Tā kā „Nītaures dzirnavās” bieži notiek semināri, lieli pasākumi, nereti viesu namam nav iespējas uzņemt viesus, interesentam tiek piedāvātas citas nakšņošanas iespējas pie cita uzņēmēja.
„Daudzviet šāda sadarbība varētu būt, bet viņi to nedara. Sadarbībai ir nākotne, un to vajag veidot,” uzskata G.Rozenberga.
Mores briežu dārza „Saulstari” saimniece Māra Paeglīte vērtē: „Ja esam kopā, mūs vieglāk var pamanīt. Rīdzinieks labprātāk brauc uz vairākām vietām, nevis pavada kādā objektā pusstundu un tad brauc atpakaļ. Šī ir abpusēji izdevīga sadarbība.”
M.Paeglīte pastāstīja, ka briežu dārza apmeklētāju skaits ar katru gadu palielinās. Tiek turpināts briežu selekcijas darbs, arī tūristiem ir iespēja apskatīt dažādo šķirņu briežus. „Saulstari” piedāvā arī īpašu iespēju – komercmedības. M.Paeglīte atzīst, ka šī iespēja gan pagaidām nav populāra, tomēr saimniecībā ir 65 hektārus plaša medību zona, kurā brieži ir tādā pašā attiecībā kā dabā, turklāt šie brieži, atšķirībā no tūristu apskatāmajiem, baidās no cilvēkiem: „Medības notiek gandrīz dabiskos apstākļos.”
Pērnā gada sākumā „Saulstaros” nodega viesu nams, pašlaik nakšņošanas iespēju nav, tomēr nākot-nē atkal būs.
Gide Rasma Vanaga, kura jau trešo gadu vada ekskursijas maršrutā „Līgatne – deviņu brīnumu pilsēta”, vērtē, ka sadarbība ar „Nītaures dzirnavām” un citiem uzņēmējiem ir būtiska.
R.Vanaga pastāstīja, ka apskatīt Līgatni visvairāk vēlas skolēnu grupas, ģimenes un darba kolektīvi. Tūrisma sezonā nereti aizņemta ir katra diena. Līdz ar sadarbību veidojas plašāka pazīstamība un arī tūristu interese par iespēju apskatīt Līgatnes pilsētu, tās vēsturisko centru, pārceltuvi, dabas takas, papīrfabriku, smilšakmens alās sveču gaismā var nobaudīt vīnu.
Izveidojusies ļoti laba sadarbība ar pilsētas domi, lielas cerības tiek lolotas ar nākotnē gaidāmo tūrisma informācijas centra izveidi.
Līgatnes dabas taku teritorijā esošo zirgu un lauku sētas īpašniece
Aira Rēvele uzskata: „Katrs atsevišķi mēs nespējam klientam nodrošināt programmu visai dienai. Jo vairāk ir piedāvājumu, jo vairāk ir ko darīt. Atbraukt 200 kilometrus tikai uz vienu vietu nebūtu nopietni, bet ir labi, ja cilvēks var darīt un redzēt daudz ko.”
A.Rēvele stāsta, ka daudziem ir interese izjāt ar zirgiem, apskatīt mājdzīvnieku un mājputnu kolekciju. Esot pat pilsētas bērni, kuri nemāk atšķirt kazu no aitas. Lauku sētā tad ir iespēja redzēt, arī pabarot dzīvnieciņus.
Pērnā gada rudenī bijis skolēnu grupu samazinājums, ko A.Rēvele saista ar ekonomisko situāciju, lai gan cenas viņa nav palielinājusi. Viņa atzīst, ka daudzi, kuri to var atļauties, drīzāk izvēlas doties ekskursijās uz tuvējām kaimiņvalstīm.
Pērnais gads bijis īpašs arī ar to, ka uzsākts piedāvāt bērnu un jauniešu relaksācijas hobijsporta programmu, kurā iespējams jāt ar zirgiem un pavadīt laiku dabā.
Vēstures takas Nītaurē gide Dace Eipure vērtē, ka, pateicoties sadarbībai ar „Nītaures dzirnavām”, pērn apmeklētāju plūsma palielinājusies. Gide piedāvā ieskatu Latvijas vēsturē astoņu gadsimtu gaitā, apskatot dažādus Nītaures objektus. Vēsture kopā ar tūristiem tiek iesmaržota un iepazīta atraktīvi.
Arī biedrības „Mores muzejs” valdes priekšsēdētāja Anta Brača uzskata, ka sadarbība ar citiem tūrisma cilvēkiem dod sparu un jaunas idejas. Biedrība ir uzņēmusies izveidot Mores kauju muzeju. A.Brača skaidro, ka: “Galvenais uzsvars ir uz cilvēku karā, nevis tieši kara lietām.” Viņa atzīst, ka par muzeju ir aizvien lielāka interese, skolēniem tā ir dzīva vēstures stunda, jo visi priekšmeti par kaut ko stāsta.
Biedrībai šis ir veiksmīgs gads, jo notiek paplašināšanās, turklāt gūts atbalsts biedrību kapacitātes stiprināšanas programmā Sabiedrības integrācijas fondā.
Lai gan daudzviet tūrisma uzņēmēji uz nākotni raugās pesimistiski, arī ekonomiskās situācijas dēļ, maršruta “Vidzemes Vidienes vidus ceļš” cilvēki ir optimistiski un nākotnē
veras, domājot par kopīgiem projektiem.
Arī pašām „Nītaures dzirnavām” pērnais gads bijis ļoti veiksmīgs. G.Rozenberga vērtē: “Ir labi rādītāji, un esam ļoti noslogoti.” Viņa skaidro, ka viena no panākuma atslēgām ir arī tas, ka tiek veidoti tiešie kontakti ar iespējamajiem klientiem. G.Rozenberga uzskata, ka tam ir daudz lielāka atdeve nekā naudas ieguldīšanai reklāmā.
Komentāri