Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Izzināt piebaldzēniem īpašo

Sarmīte Feldmane
00:00
29.07.2024
326
Vec Mera

Tagad ir tā. Piebaldzēnieti Spodru Līni reģistrē antropoloģiskajam pētījumam. Viņu uzmundrina RSU doktorante    Lāsma Asare    (no kreisās), piebaldzēniete Ella Frīdvalde-Andersone, profesors Jānis Vētra, kaimiņiene Iveta Grapa un pētniece Santa Vītoliņa. FOTO: Sarmīte Feldmane

Bija jāpaiet 87 gadiem, lai atkal Piebalgā ierastos zinātnieku komanda un fiksētu, kādi ir šodienas piebaldzēni. Līdz šodienai nomērīti gandrīz 150 dažāda vecuma cilvēki.

“Mēs esam sanākuši vēsturiskā brīdī,      zinātnei    nozīmīgā dienā, kad, saliekot kopā ar dažādām metodēm iegūtus rezultātus, uzzināsim, kā piebaldzēni mainījušies, kāda ir viņu veselība,” sanākušos brīdi pirms mērīšanas sākuma uzrunāja Rīgas Stradiņa universitātes    profesors Jānis Vētra un atgādināja, ka toreiz Piebalgas iedzīvotāju antropoloģiskajā izpētē iegūtie dati ir apkopoti un tos varēs salīdzināt ar tagad iegūtajiem.

Pirmā pētnieku priekšā stājas inesiete Spodra Līne, viņai šopavasar palika 90 gadi. “Par to, ka bērnībā bijusi tāda mērīšana un arī par mani ir dati, uzzināju tikai šopavasar,” pastāsta piebaldzēniete un piebilst, ka    par veselību      īpaši nesūdzas, daudz kas izslimots, izārstēts. Vasarā ir prieks iziet ārā un redzēt, kā viss zied.    Mūžs nodzīvots Inešu pagasta “Dzērvēnos”, strādāts aptiekā, veikalā.

Kopā ar Spodru uz Piebaldzēnu mērīšanu atbrauksi    arī kaimiņiene Iveta Grapa. “ Mans vecaistēvs un vecāmāte, tante ir mērīti. Esmu redzējusi rezultātus. Esmu tikpat gara kā viņas, vecaistēvs bija 175 cm, bet mani radu puiši ir dažus centimetrus garāki,” atklāj I.Grapa. Pētījuma asistenti palīdz Spodrai aizpildīt anketu, kurā jautājumi gan par vecākiem,    gan par pašu, arī šķietami neparasti, piemēram: vai bail no augstuma, vai var lietot svaigu pienu, vai patīk plaša ainava. “Kā jau mērīšanā – tiek    izmērīts asinsspiediens, plaušu tilpums. Tiek noteikts arī auguma, kāju, roku garums, sejas augstums, platums, vidukļa, gurnu, krūšu apkārtmērs, noteikta galvas forma, vērtēti muguras parametri, izmērītas abas pēdas, lai precīzi pateiktu, kāda lieluma apavi jāvalkā. Pētījuma dalībnieku nofoto­grafē, nosver,” pastāsta viena no desmit studentiem, pētniece Santa Vītoliņa.

“CastPrint” pārstāvis Jānis Oliņš noskenē katru piebaldzēnu.    “Šos datus pēc tam varēs analizēt pēc skenējuma, ja kas nepieciešams, izmērīt. Digitālā formātā tie saglabāsies, un nākamajos pētījumos varēs izmantot 3D modeļus,” pastāsta J.Oliņš.

Īpaši gandarīts, ka piebaldzēnu mērīšana sākusies, ka novadniekiem ir interese, ir Rauls Vēliņš. Piebaldzēns, kurš pētīja savu dzimtu un kura rokās nonāca Jēkaba Prīmaņa vadītās ekspedīcijas 1936. gada    dati. R.Vēliņam arī radās ideja ne tikai šo zinātniski nozīmīgo pētījumu saglabāt un digitalizēt, bet arī atkārtot.

“Tiem, kuri piekritīs, ņemsim arī asins paraugus un tiks noteikta sekvence. Šodien domājam, ka tā nemainās, bet pēc simts gadiem, kad būs jaunas tehnoloģijas un atkal kāds pētīs, redzēs, kā tā mainījusies. Ja jau mēs fiziski maināmies, nevar būt, ka mūs skar tikai šīs izmaiņas. Atbildes    uz jautājumiem atkarīgas no tā, cik    dziļi mākam izpētīt,” par pētījumu pastāsta R.Vēliņš un ar gandarījumu atzīst, ka pēc simts gadiem cilvēkiem, kuri dzīvos Piebalgā, būs iespēja salīdzināt, kas    noticis ar gēniem – vai tie ir mainījušies, evolucionējuši. “Un tas būs zinātniski pierādīts. Gēnu diagnostika ir svarīga, lai ne tikai izvēlētos pareizo ārstēšanu onkoloģijas pacientiem, tā var noderēt arī profilaktiski slimību novēršanai,” norāda R.Vēliņš.

Pētījuma koordinatore Piebalgā Ella Frīdvalde-Andersone pastāsta, ka pētījums rosinājis meklēt, atcerēties piederību Piebalgai. “Vairāki zvanījuši un jautājuši, ja mamma vai vecvecāki ir no Piebalgas, vai arī drīkst braukt mērīties. Tāpat jautāja, vai drīkst piedalīties, ja nav vairs nekādu saišu ar Piebalgu, bet senči 1936.gadā ir mērīti. Visiem atbilde ir viena – brauciet,” saka E.Frīdvalde-Andersone    un piebilst, ka “Vecpiebalga atver durvis”, kas notiks nedēļas nogalē, arī kapu svētki uz Vecpiebalgu atvedīs daudzus. Un daudzi labprāt iesaistīsies pētījumā.

No 5. augusta līdz 11. augustam    piebaldzēnu mērīšana būs Jaunpiebalgas kultūras namā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
57

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
265

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
62

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
45

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
129

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
107

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
13
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi