Ceturtdiena, 10. aprīlis
Vārda dienas: Anita, Anitra, Zīle, Annika

Izzināt piebaldzēniem īpašo

Sarmīte Feldmane
00:00
29.07.2024
155
Vec Mera

Tagad ir tā. Piebaldzēnieti Spodru Līni reģistrē antropoloģiskajam pētījumam. Viņu uzmundrina RSU doktorante    Lāsma Asare    (no kreisās), piebaldzēniete Ella Frīdvalde-Andersone, profesors Jānis Vētra, kaimiņiene Iveta Grapa un pētniece Santa Vītoliņa. FOTO: Sarmīte Feldmane

Bija jāpaiet 87 gadiem, lai atkal Piebalgā ierastos zinātnieku komanda un fiksētu, kādi ir šodienas piebaldzēni. Līdz šodienai nomērīti gandrīz 150 dažāda vecuma cilvēki.

“Mēs esam sanākuši vēsturiskā brīdī,      zinātnei    nozīmīgā dienā, kad, saliekot kopā ar dažādām metodēm iegūtus rezultātus, uzzināsim, kā piebaldzēni mainījušies, kāda ir viņu veselība,” sanākušos brīdi pirms mērīšanas sākuma uzrunāja Rīgas Stradiņa universitātes    profesors Jānis Vētra un atgādināja, ka toreiz Piebalgas iedzīvotāju antropoloģiskajā izpētē iegūtie dati ir apkopoti un tos varēs salīdzināt ar tagad iegūtajiem.

Pirmā pētnieku priekšā stājas inesiete Spodra Līne, viņai šopavasar palika 90 gadi. “Par to, ka bērnībā bijusi tāda mērīšana un arī par mani ir dati, uzzināju tikai šopavasar,” pastāsta piebaldzēniete un piebilst, ka    par veselību      īpaši nesūdzas, daudz kas izslimots, izārstēts. Vasarā ir prieks iziet ārā un redzēt, kā viss zied.    Mūžs nodzīvots Inešu pagasta “Dzērvēnos”, strādāts aptiekā, veikalā.

Kopā ar Spodru uz Piebaldzēnu mērīšanu atbrauksi    arī kaimiņiene Iveta Grapa. “ Mans vecaistēvs un vecāmāte, tante ir mērīti. Esmu redzējusi rezultātus. Esmu tikpat gara kā viņas, vecaistēvs bija 175 cm, bet mani radu puiši ir dažus centimetrus garāki,” atklāj I.Grapa. Pētījuma asistenti palīdz Spodrai aizpildīt anketu, kurā jautājumi gan par vecākiem,    gan par pašu, arī šķietami neparasti, piemēram: vai bail no augstuma, vai var lietot svaigu pienu, vai patīk plaša ainava. “Kā jau mērīšanā – tiek    izmērīts asinsspiediens, plaušu tilpums. Tiek noteikts arī auguma, kāju, roku garums, sejas augstums, platums, vidukļa, gurnu, krūšu apkārtmērs, noteikta galvas forma, vērtēti muguras parametri, izmērītas abas pēdas, lai precīzi pateiktu, kāda lieluma apavi jāvalkā. Pētījuma dalībnieku nofoto­grafē, nosver,” pastāsta viena no desmit studentiem, pētniece Santa Vītoliņa.

“CastPrint” pārstāvis Jānis Oliņš noskenē katru piebaldzēnu.    “Šos datus pēc tam varēs analizēt pēc skenējuma, ja kas nepieciešams, izmērīt. Digitālā formātā tie saglabāsies, un nākamajos pētījumos varēs izmantot 3D modeļus,” pastāsta J.Oliņš.

Īpaši gandarīts, ka piebaldzēnu mērīšana sākusies, ka novadniekiem ir interese, ir Rauls Vēliņš. Piebaldzēns, kurš pētīja savu dzimtu un kura rokās nonāca Jēkaba Prīmaņa vadītās ekspedīcijas 1936. gada    dati. R.Vēliņam arī radās ideja ne tikai šo zinātniski nozīmīgo pētījumu saglabāt un digitalizēt, bet arī atkārtot.

“Tiem, kuri piekritīs, ņemsim arī asins paraugus un tiks noteikta sekvence. Šodien domājam, ka tā nemainās, bet pēc simts gadiem, kad būs jaunas tehnoloģijas un atkal kāds pētīs, redzēs, kā tā mainījusies. Ja jau mēs fiziski maināmies, nevar būt, ka mūs skar tikai šīs izmaiņas. Atbildes    uz jautājumiem atkarīgas no tā, cik    dziļi mākam izpētīt,” par pētījumu pastāsta R.Vēliņš un ar gandarījumu atzīst, ka pēc simts gadiem cilvēkiem, kuri dzīvos Piebalgā, būs iespēja salīdzināt, kas    noticis ar gēniem – vai tie ir mainījušies, evolucionējuši. “Un tas būs zinātniski pierādīts. Gēnu diagnostika ir svarīga, lai ne tikai izvēlētos pareizo ārstēšanu onkoloģijas pacientiem, tā var noderēt arī profilaktiski slimību novēršanai,” norāda R.Vēliņš.

Pētījuma koordinatore Piebalgā Ella Frīdvalde-Andersone pastāsta, ka pētījums rosinājis meklēt, atcerēties piederību Piebalgai. “Vairāki zvanījuši un jautājuši, ja mamma vai vecvecāki ir no Piebalgas, vai arī drīkst braukt mērīties. Tāpat jautāja, vai drīkst piedalīties, ja nav vairs nekādu saišu ar Piebalgu, bet senči 1936.gadā ir mērīti. Visiem atbilde ir viena – brauciet,” saka E.Frīdvalde-Andersone    un piebilst, ka “Vecpiebalga atver durvis”, kas notiks nedēļas nogalē, arī kapu svētki uz Vecpiebalgu atvedīs daudzus. Un daudzi labprāt iesaistīsies pētījumā.

No 5. augusta līdz 11. augustam    piebaldzēnu mērīšana būs Jaunpiebalgas kultūras namā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Lai saņemtu palīdzību, gatavi gaidīt garā rindā

00:00
10.04.2025
46

Sabiedriskā labuma organizācijas “Be The Light” sarūpēto palīdzību sestdien Cēsīs saņēma 70 ģimenes. Biedrības noliktava ir ļoti maza, tikai nedaudz vairāk kā divdesmit kvadrātmetri, cilvēki garā rindā vēsajā aprīļa dienā stāvēja ārā, gaidot, lai saņemtu nepieciešamo. Biedrības valdes priekšsēdētājs Gints Berneckis “Dru­vai” atzīst: “Esam šokā, cik daudz cilvēku vērsās pēc palīdzības. Kad Cēsīs atbalstu sniedzām […]

Atjauno Cīrulīšu vēsturisko ēku

00:00
09.04.2025
131

No Cīrulīšu apkaimes pakalniem Cēsīs paveras aina uz skaistu namu zilos toņos ar baltiem akcentiem – Baroneses namiņu. Tā ir vienīgā ēka, kas saglabājusies no Cīrulīšu muižas. To, rūpīgi rekonstruējot un restaurējot vairāk nekā divus gadus, atjaunot ir izdevies ēkas īpašniekam “Veselības centram 4”. Tagad Baroneses namiņš, kas kļuvis par viesu namu slēpotājiem, atdzimis, apvienojot […]

Veselības istabas izbraukums uz “Pērli”

00:00
08.04.2025
54

Šodien (04.04.) biedrības “Latvijas Sarkanais Krusts” (LSK) Vidzemes komitejas Cēsu biroja Veselības istabā ir atvērto durvju diena, kad ikviens bez maksas var noteikt cukura, holesterīna un skābekļa līmeni asinīs, izmērīt asinsspiedienu, nosvērties un izmērīt auguma garumu, kā arī saņemt medicīnas māsas konsultāciju. Šogad pirmo reizi Veselības istabas pakalpojumu Cēsīs iespējams saņemt arī atbalsta centrā un […]

Noziedzības līmenis kopumā mazinās, taču krāpnieku aktivitāte ir liela

00:00
07.04.2025
42

Pēdējo gadu noziedzības samazināšanās tendence vērojama arī pagājušā gada kriminālajā statistikā, un Vidzeme aizvien ir drošākais Latvijas novads, tā pagājušajā nedēļā preses konferencē reģiona žurnālistiemsacīja Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko. Pārvaldes vadība iepazīstināja ar aktuālajām norisēm un tendencēm reģistrētajos notikumos, kā arī pagājušā gadadarba rezultātiem. Noziedzības samazināšanās apliecina policijas spēju operatīvi reaģēt […]

Tirgotāji pastāv uz savām tiesībām, bet streiks pārtraukts

00:00
06.04.2025
246

Divas dienas Cēsu tirgus paviljons izskatījās neparasti – nestrādāja vairāki tirgotāji, kuru stendi otrdienās un trešdienās vienmēr bijuši atvērti. Saldētavu vitrīnas bija tukšas, uz tām piestiprināts uzraksts “Ar otrdienu, 1.aprīli, uzsākam streiku “Nē-jaunajiem līguma nosacījumiem!”. Jau trešdien, 2.aprīlī, rosība atsākās. “Esam vienojušies, ka tiem, kas jauno līgumu nav parakstījuši, iepriekšējo uz mēnesi pagarina. Tirgotāji atsāk […]

Soļi uz Zemes un ārpus Zemes robežām

00:00
05.04.2025
62

Pirmo reizi Kosmosa izziņas centrs sadarbībā ar Elektrum Energoefektivitātes centru aicināja uz pasākumu “60 minūtes Zemei”. Lai rosinātu aizdomāties par katra cilvēka ietekmi uz vidi un parādītu, kā ar pārdomātām izvēlēm iespējams saglabāt resursus gan šeit, uz Zemes, gan nākotnes izpētei kosmosā, Cēsu Kosmosa izziņas centrs aicināja uz pasākumu “60 minūtes Zemei”. Zemes stunda ir […]

Tautas balss

Priecē dejotāji

09:20
07.04.2025
15
Lasītāja J. raksta:

“Ar prieku skatījos aizraujošo deju ansambļa “Raitais solis” jubilejas koncertu!  Tas bija izcils, gan mākslinieciski izstrādāts, gan emocionāli saistošs. Cik burvīgi, ka dejošanas tradīcija Cēsīs gadu desmitos uzturēta tik augstu,” pauda lasītāja J.

Vietējie jāatbalsta

09:19
07.04.2025
34
1
Seniore no Cēsīm raksta:

“Uzzināju par streiku Cēsu tirgū. Tas nav normāli, ka vietējiem tirgotājiem, ražotājiem tā jārīkojas. Tieši viņiem tirgū būtu jārada paši labākie apstākļi. Tirgus nav lielveikals, kur katram, kas kaut ko pārdod, prasa lielu nomu. Mūsu uzņēmēji taču jāatbalsta,” sacīja seniore no Cēsīm.

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
36
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
30
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
49
66
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Sludinājumi