Pirmās dienas iepazīšanās pasākumā piedalījās gan cēsnieki, gan politiski represētie no Madonas, kuri saņēmuši arhīva palīdzību
īpašumu atgūšanā, jo Cēsu ZVA un Madonas rajona dokumentu saglabāšanas daļai ir vienota dokumentu uzskaite. Tikšanos atklāja Cēsu ZVA direktore Anita Meldre, dāvinot katram viesim bukletu, kas stāsta par arhīva galvenajiem uzdevumiem un pakalpojumu veidiem. “Mani interesē novada pagājušā un arī šī gadsimta vēstures notikumi. Tādēļ arhīvā Cēsīs esmu biežs viesis,” teica Ženija Larka no Skujenes. Skolotāja Ilze Krancmane atzina, kad uzzinājusi par atvērto durvju dienām arhīvā, nolēmusi atnākt, lai iegūtu vairāk informācijas par arhīva darbu un uzzināto varētu pastāstīt mazbērniem. Informatīvajā pasākumā piedalījās arī Cēsu rajo-na slimnīcas direktors Valdis Api-nis, jo slimnīca ir no tām iestādēm, kur krājas visbagātākais arhīvs. A. Meldre iepazīstināja ar Cēsu ZVA darbiniekiem un pastāstīja, ka “Likums par arhīviem” pieņemts 1991. gadā un stājās spēkā 1. maijā. “Tas bija viens no pirmajiem likumiem, ko pieņēma jaunā Latvijas valsts, lai lielo pārmaiņu laikā nenotiktu Latvijā uzkrāto arhīvu dokumentu aiziešana zudībā. “Likums bija vajadzīgs, lai noteiktu atbildību par dokumentu saglabāšanu, uzkrāšanu, uzskaiti un tālāku izmantošanu. Tas iestāžu vadītājiem uzlika par pienākumu gādāt, lai iestādes arhīvs tiktu veidots un saglabāts. 15 gadi pagājuši un pašlaik darba grupa, kas sastāv no Latvijas valsts arhīvu darbiniekiem un iestāžu pārstāvjiem, to pārstrādā,” informēja A. Meldre.
Viņa uzsvēra arhīva darbības divus galvenos virzienus – dokumentu saglabāšana un izmantošana, un paskaidroja, ka, saņemot no valsts iestādēm glabāšanā dokumentus, tie tiek izmantoti pēc iedzīvotāju pieprasījuma. A. Meldre pastāstīja, ka uz arhīvu iedzīvotāji visvairāk nāk interesējoties par darba stāžu, izglītības dokumentiem un īpašumiem. Viņa atbildēja uz interesentu jautājumiem, piemēram, ka Cēsu čekas maisi tagad atrodas Rīgā, ka Cēsu arhīva darbinieki pie šo dokumentu savākšanas nav piedalījušies.
Direktores vietniece Ināra Juščēviča iepazīstināja ar juridisko personu arhīva uzraudzības daļas darbu. Tās galvenie uzdevumi ir veikt gan juridisko personu arhīvu uzraudzību, gan iestādēm un uzņēmumiem sniegt metodisko palīdzību, gan organizēt iestāžu dokumentu uzkrāšanu. I. Juščēviča aizrādīja, ka ne visas iestādes un uzņēmumi pievērš uzmanību savu arhīvu veidošanai, kā neuzmanīgākos nosaucot SIA, kas nākotnē saviem darbiniekiem var radīt problēmas, jo nebūs dokumentu, kas apliecinātu, ka viņi tur kādreiz strādājuši. Direktores vietniece informēja, kā arhīvā strādājošie sadarbojas ar iestādēm, veicinot apziņu par iestādes lietvedības dokumentu saglabāšanu.
Dokumentu izmantošanas un saglabāšanas daļas vadītāja Anda Opoļska pastāstīja, ka Latvijā pirmās dokumentālās liecības saglabājušās no 13. gs. – Rīgas pilsētas Doma kapitula arhīvā. Viņa iepazīstināja ar izstādi par Cēsu ZVA vēsturi un pastāstīja par arhīva darbinieku sadarbību ar Krievijas arhīviem, no kurienes atgūti izsūtīto latviešu uzvārdu saraksti ar ešelonu numuriem, kuros tie devās nezināmajā ceļā uz Sibīriju.
Informatīvās tikšanās noslēgumā A. Opoļska un Cēsu ZVA galvenā fondu glabātāja Sandra Keiša pavadīja interesentus ekskursijā un iepazīstināja ar dokumentu glabātavām. Viņas pastāstīja, kas jāievēro, lai fondu materiālu neskartu laika zobs. Arhīva darbinieki bija izdomājuši konkursu – kā pēc nosauktajiem datiem, plauktos starp vairākiem desmitiem tūkstošu var atrast vienu dokumentu. Vakar Cēsu ZVA pie sevis pulcēja juridiskās personas un uzņēmējus, lai iepazīstinātu ar arhīvu veidošanu uz vietas firmās un uzņēmumos. Atvērto durvju diena turpināsies līdz 7. aprīlim.
Komentāri