Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

Izvēlējusies palīdzēt

Druva
00:00
29.12.2006
7

“Vecāki mūs ļoti, ļoti mīlēja. Viņi mums mācīja, ka vienam par otru jācīnās, jāpalīdz,” tā stāstu par laba darīšanu sāka Drustu pamatskolas direktore Aīda Vašile. Sieviete, kura jau vairāk nekā 30 gadus ir skolotāja un mācību iestādes vadītāja, pati izaugusi piecu bērnu ģimenē. Aīda kopā ar vīru Jāni izaudzinājuši trīs bērnus, tagad rūpējas par audžudēlu, reizēm auklē mazbērnus un ik dienu domā, kā būt blakus un atbalstīt daudzbērnu un mazturīgas ģimenes Drustu pagastā.

“Tā ir brīnišķīga sajūta, ka viņam devām mājas. Bērnus jau es nešķiroju. Bet par audžudēlu… Viņš mani ļoti mīl. Atceros reizi, kad skolai bija akreditācija, mājās atnācu tuvu naktij. Viņš mani gaidīja un sacīja: “Tu, mamma, būtu pateikusi, es vismaz maizi tev būtu aiznesis!” Lai viņš visu vārdos neizsaka, cik kuru mīl, bet viens tāds teiciens tik ļoti paceļ,” tā Aīda par 15 gadus vecu puisi, kuram pēc kādas vasaras nometnes, kas notika Drustos, vairs nebija jāatgriežas uz dzīvi bērnu namā. Aīda ir gandarīta, ka viņas izvēli palīdzēt vienmēr atbalstījusi ģimene.

“Mums pašiem jau tā dzīve nav bijusi salda. Es saku paldies Dievam par savu ģimeni. Bērni ir tik atsaucīgi un Jānis saprotošs. Palīdzēšana ir ļoti delikāta lieta, to zinu tāpēc, ka Jānis ir invalīds, bet viņš vienmēr gribējis ar visu tikt galā pats. Tāpat ir pagastā sievietes, kuras vienas audzina bērnus, bet viņas nekad neko neprasīs. Patiesi nabadzīgi cilvēki ir ļoti smalkjūtīgi. Ir citi, kuri pieraduši, ka pie viņiem aizbrauc, kaut ko uzdāvina. Cilvēki ir dažādi, bet man negribas kādam paiet garām. Esmu redzējusi, ka ģimenei tiešām nekā nav. Tu ieej mājā un izskatās jau traki- divas metāla gultas, melnas sienas… Rodas sajūta, ka jādara, ka nevari tajā noskatīties. Mūsu ģimene atbalsta ar to, ko var. Pašu konservēto produkciju, zaptes burciņu vai skolā, kopā ar kolektīvu, izdomājam pasākumus, kuros prieks ir visiem,” stāsta Aīda Vašile.

Tā tapušas brīvlaiku nometnes, kurās atpūtušies bērni no kāda Rīgas bērnu nama, maznodrošinātie bērni sadraudzējušies mākslas nometnēs. Pedagogi rakstījuši dažādus projektus, lūdzot šādām iespējām rajona padomes līdzekļus, un uzrunājuši uzņēmumus, lai bērniem tiek kāds našķis.

“Laukos maznodrošināto ir daudz vairāk nekā nodrošināto. Cik mums ir to darba vietu? Skola, pasts, veikals, viens gateris un vairāk nekā… Cilvēki taču trūcīgi dzīvo, visiem ir grūti. Man ir prieks, ka vecāki saņemas un nāk uz pasākumiem. Nāk arī vecmāmiņas, un prieks ir dubultā. Viņas redz, ko rāda, ko prot bērni. Un pārsvarā ir tā, ka laucinieku ģimenēs ir ļoti varoši, ļoti talantīgi bērni,” vērojumos dalījās skolas direktore, kura nekautrējas bērnam, kuram nav naudiņas pusdienām, nopirkt talonu, lai mazajam tiek silta zupa vēderā, un sameklē atvilktnē papīra loksnes un zīmuļus, lai visi bērni var piedalīties nodarbībās.

“Bijuši arī sāpīgi brīži. Bērnam nav talona, un es esmu atļāvusies ieliet to zupu. Nāca vecāki un teica: “Direktor, tā nedrīkst! Es maksāju naudu un viņi nemaksā.” Jūs nevarat iedomāties, kā man sāpēja… tas nav nevienam izstāstāms. Tā zupa taču paliek pāri! Es toreiz atvainojos, tā vairs nedarām, bet mēs, skolotājas, nopērkam tos talonus par savu naudiņu, un visi bērni ir siltu paēduši. Kā tad lai palīdz citādi cilvēcei, ja nevari palīdzēt cilvēkam, kurš ir tev blakus? Ar to ir jāsāk. Bērni viens otru nešķiro. Vecāki, jā. Bērni nekad nesaka, lai otram nedod. Sabiedriskās organizācijas milzīgi cīnās par bērnu glābšanu, bet jāsāk jau ir ar mazumiņu. Man kā direktorei jāpadomā, jāzina par visiem skolas bērniem,” tā Aīda, kura izvēlējusies daudz darīt otra labā, jo viņa ir pārliecināta, ka bērni nedrīkst ciest no tā, kādiem vecākiem dzimuši, kādos apstākļos jādzīvo. Arī bērna dotumi un zināšanas nedrīkst iet bojā sliktos sociālajos apstākļos. Tāpēc Aīda nenominstinās, kad kāda lieta vai doma, arī laiks jāatņem sev un jāpasniedz otram, jo viņa tic, ka bērni, redzot, ka par viņiem domā un viņus mīl, ies tālu ceļu – pretim izglītībai un laimei.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
33
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
159
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
136
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
44
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
135
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
87
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
5
5
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
18
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
25
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
45
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
36
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi