Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

Sarmīte Feldmane
00:00
12.02.2025
191
Muz Poliete

Izstādē, kas uzrunā. Cēsu muzeja direktore Ināra Bula, Polijas Republikas vēstnieks Latvijā Lukašs Cudnijs un Ogres muzeja direktors Jānis Ziņģītis ir gandarīti, ka izstāde “Mierinājums” skatāma pils Izstāžu zālē. FOTO: Sarmīte Feldmane

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”.

“Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu pieņēmusi no Dieva rokas,” teikusi māksliniece.

Izstādes atklāšanā Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis pastāstīja, ka sarunas ar Polijas vēstniecību Latvijā par izstādi Cēsīs sākušās jau rudenī un tā ir simboliska Eiropas valstu sadarbība, lai sarunātos caur kultūru. Viņš arī atgādināja, ka  Polija patlaban ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts. “Prezidents Donalds Tusks Eiroparlamentā    teica: “Paceliet galvas, eiropieši, Eiropa ir un bija diža. Eiropa bija vienmēr un    būs diža, bet, lūdzu, ticiet, ka miljoniem eiropiešu ne tikai rūp ideoloģijas un dziļa domāšana, viņi vēlas veselīgu saprātu, drosmīgu domāšanu, domāšanu ārpus ierastajiem rāmjiem. Mums ir atkal jātic sev, mums ir vajadzīga jauna pašapziņa, mēs vēlamies sadarbību un nākotni.” Polijas vēstniecība ir mūsu partneris ne tikai šai izstādei, tā bija arī koncertzāles desmitgades koncertā, ko diriģēja poļu diriģents. Un sadarbība turpināsies,” teica A.Egliņš – Eg­lītis.

Polijas Republikas vēstnieks Latvijā Lukašs Cudnijs pauda gandarījumu, ka var būt partneri izstādei Cēsīs, kas šogad ir Latvijas kultūras galvaspilsēta. “Polijas kultūras ministre Briselē prezentēja prioritātes – dialogs starp kultūrām un jauniem māksliniekiem. “Mierinājums” ir    labs piemērs, kā Latvijā iepazīt poļu māksliniekus. Šī noteikti nebūs pēdējā sadarbība,” uzsvēra vēstnieks.

Cēsu muzeja direktore Ināra Bula atzina, ka izstāde ir emocionāla. “Ne tikai mierinājums, arī nerimstoša ticība, kas vajadzīga, lai ietu, kristu, pieceltos un ietu tālāk uz augstākām virsotnēm, saglabājot sevī iekšējo mieru,” teica I.Bula.

Pirms tam izstāde “Mieri­nājums” bija skatāma Ogres muzejā. Direktors Jānis Ziņģītis pastāstīja, ka muzejniece    Elīna Cērpa    sociālajos tīklos seko māk­sliniecei Laurai Makabresku un uzrunāja    par izstādi Cēsīs. “Izstāde Cēsīs ir citāda nekā Ogrē. Te tā ir ļoti piemērotās telpās un izstādes vēstījums, iekārtojums atgādina baznīcu. Tas iedod garīgo dimensiju. Mani kā gleznotāju uzrunā izstādes    nosaukums. “Mierinājums” ir no vārda “miers”. Svarīgi, ka māksla mūsdienu nemierīgajā pasaulē runā par mieru. Māksliniekiem ir spēja paredzēt uz priekšu, un izstāde ir par spēju atrast iekšēju mieru sevī. Lai tā ir priekšvēstnesis, ka pasaulē iestāsies mierīgāki laiki, uz ko visi ceram,” teica J.Ziņģītis un pauda gandarījumu, ka izstādi tagad var skatīt Cēsīs.

Izstādē skan pašas mākslinieces izraudzīta mūzika – klusināta, brīžam smeldzīga,      pacilājoša, sāpju un cerību pilna. Izstādes ie­kārtotājs mākslinieks Dainis Andersons atzina, ka “Mieri­nājums” ir atgādinājums par sak­rāliem simboliem, cilvēku izpratni par žēlsirdību, piedošanu, cerībām, mieru. “Katra fotogrāfija, tās sižets uzrunā. Gribas meklēt simbolu skaidrojumu,    gribētos par šo izstādi parunāt ar kādu mācītāju, par tēmām, kā tās atspoguļotas, un vēstījumiem,” pārdomās dalījās D.Andersons.

Fotogrāfe Sintija Cērpiņa pastāstīja, ka “Mierinājums” ir izstāde, kurā gribas uzkavēties ilgāk. “Katrā bildē gaismas spēles, un katrs ik fotogrāfijā redzēs ko citu. Mākslinieces piemeklētā mūzika izstādei piedod  maģiskumu. Skaistas gaismas un ēnu  saspēles vairāk, nekā redzēts citu autoru darbos. Fotogrāfijās redzams arī sireālisms. Bildes ir ļoti dziļas, tajā pašā laikā tik trauslas. Jūtama dvēsele līdzās, milzīgas sāpes, vientulība, miers un klusums. Putni, ziedi, ugunsliesmiņas! Ļoti uzrunā bildes ar putniem, darbos daudz izmantots simbolisms un reliģiski motīvi. Tās ir dvēseles bildes dvēselei. Katrs darbs ir kā mīkla, katrs  saskatīsim savu stāstu,” pārdomās dalās S.Cērpiņa un piebilst, ka noteikti iesaka izstādi apmeklēt gan    mākslas skolas audzēkņiem, gan fotogrāfiem.     

Laura Makabresku ir vairāku nozīmīgu mākslas foto konkursu laureāte. Mākslinieces darbi bijuši izstādēs Venēcijā, ASV, Kanādā, Francijā, Beļģijā, Polijā un citur, kā arī publicēti daudzos starptautiskos mākslas žurnālos. Viņa fotogrāfijās apvieno ikdienišķo ar garīgo, lielu nozīmi piešķirot simbolismam un reliģiskiem motīviem un akcentiem, kā arī gaismas un ēnu saspēlei. Pati autore uzsvērusi, ka, pateicoties fotogrāfijai, viņai ir iespēja dalīties ar skatītajiem labestībā, skaistumā un patiesībā,  dalīties ar visu, kas viņas dzīvē ir vissvarīgākais.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
11

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
112

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
354
1

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
43

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
91

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
62

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi