Pirmo gadu arī Cēsu rajona jaunieši kļuvuši par vienaudžu izglītotājiem.
Tuvākajā laikā Inešos, Līgatnē, Straupē pie skolēniem ieradīsies jaunieši, lai pedagoga vietā vadītu veselības mācības nodarbību, lai runātu ar vienaudžiem par attiecībām, ķermeņa un psiholoģiskajām pārmaiņām pusaudža gados, seksualitāti, atbildīgu lēmumu pieņemšanu par savu veselību un atbildētu uz jautājumiem.
“Kāpēc to darām mēs, ne skolotāji? Tāpēc , ka vienaudžu vidū ir vieglāk uzsākt sarunu par sarežģītām tēmām, par kurām negribas apspriesties ar ikvienu, jo sevišķi no citas paaudzes, bet gan ar tiem, kam ir līdzīga pieredze. Attiecību veidošana starp zēnu un meiteni, kontracepcijas izvēle un lietošana ir tieši tādas tēmas,” uzskata Alise Gribuste un Laimdota Bauere. Viņām piekrīt pārējie, kuri kursos apguvuši iemaņas, kārtojuši eksāmenu un ieguvuši sertifikātu, lai varētu piedalīties vienaudžu izglītībā. Cēsīs šo kustību koordinē bērnu un jauniešu veselības un izglītības centra metodiķe Mārīte Mežale. Cēsīs vienaudžu izglītotāju nodarbības piedāvāja Latvijas ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācija “Papardes zieds”, ar kuru joprojām tiek uzturēta saikne.
Šonedēļ vienaudžu izglītotāji satikās, lai spriestu par pašu kopīgiem pasākumiem un tiem, kuros iesaistīt plašāku jauniešu publiku, kā tas jau notika Valentīndienas priekšvakarā. “Asociācijai netrūkst izglītojošu materiālu, kas saistīti ar seksuālo veselību, bet svarīgi, kas tos izplata un iesaka iepazīties,” spriež “Papardes zieda” pārstāve Dace Zaldāte. „Jaunieši, kas aktīvi sāk sadarboties ar mums, novērtē
iespējas arī savai izaugsmei, jo vienaudžu izglītotāji mācās, draudzējās, satiekas ar daudziem jauniešiem, prot uzrunāt,” par padsmitniekiem stāsta D. Zaldāte.
“Uzstājoties skolās Rīgā, nācās saskarties arī ar to, ka ne visi sanākušie sākumā grib klausīties, ko vēlos pastāstīt,” pieredzē dalās A. Gribuste. “Nevienu jau neturu, var doties arī prom, bet, stāstījumam sākoties, interese radās, jo mēs tiešām runājam par procesiem, kas jauniešiem svarīgi, jo pusaudžu gados daudz kas mainās. Parasti netrūkst arī jautājumu, tiem seko aicinājumi uz atsevišķu sarunu.”
Jaunieši ievērojuši arī skolotāju reakciju. Pieaugušie saprot, ka ir tēmas, par kurām jaunieši diez ko negribēs apspriesties un atklāti runāt pieaugušo klātbūtnē, tāpēc nodarbības laikā skolotāja klātbūtne nav vēlama. “Tas dažu pedagogu aizvaino, bet tādi ir mūsu noteikumi,” uzsver A.Gribuste.
Mācīšanās procesā zināšanas sniedz visi nodarbības dalībnieki, nevis eksperts. Tā ir vienaudžu izglītošanas atšķirība no pārējām izglītības metodēm. Izglītotāji ir sagatavojušies, lai kopā ar nodarbību dalībniekiem spēlētu lomu spēles, veiktu grupu uzdevumus,
diskutētu, mēģinot iedziļināties nodarbības tēmā ar vēl citām interaktīvām metodēm.
Cēsu bērnu un jauniešu veselības un izglītības centra metodiķe M. Mežale skaidro, ka vienaudžu izglītības process tiek stingri kontrolēts, jo jauniešiem pirms došanās uz skolām ir jāpierāda, ka viņa zināšanas un prasmes ir pietiekamas, lai varētu runāt ar citiem. Latvijā vienaudžu izglītotājiem ir vienota sertifikācijas sistēma, kura izveidota sadarbojoties nevalstisko organizāciju “Cita skola”.
Komentāri