Edgars Spura atzīst, ka process bijis gana laikietilpīgs. Darbā ar kalendāru pagājis vairāk nekā gads. FOTO: no albuma
“Ideja par šāda projekta īstenošanu radās jau pirms pāris gadiem. Tolaik bijām noorganizējuši radu pasākumu – tādu kā salidojumu. Tiekoties prātā ienāca doma, cik labi būtu, ja būtu noteikts datums, kad varētu tā vienā dienā visi satikties,” par ieceri un nupat arī īstenoto ideju par Uzvārdu kalendāra radīšanu stāstu iesāk Edgars Spura. Viņš atklāj, ka process bijis gana laikietilpīgs. “Datus par uzvārdiem saņēmām no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, bija ap 200 tūkstošiem uzvārdu. Starp tiem bija tādi, ko nekad nebiju dzirdējis un kas šķita neparasti. Tad nu bija jāsāk domāt, kā visu salikt kalendāra formātā.”
Uzvārdi saņemtajos datos bijuši sarindoti pēc tā, cik iedzīvotājiem ir konkrētais uzvārds. Šo kārtību Egils ņēmis par pamatu savam kalendāram. “Atsijāju dubultos uzvārdus, arī sieviešu dzimtes uzvārdus, lai nedubultojas. Atstājot visus ar kopīgu daudzskaitļa formu, piemēram, Ozoliņas, Ozoliņus par Ozoliņiem,” kalendāra tapšanas procesu skaidro Edgars.
Patlaban viņa kalendārs balstās uz izplatību, proti, ir uzvārdi, kas ir mazāk izplatīti, un ir vispopulārākie. “Ir uzvārdi, kas ir dzirdēti, tomēr ir ļoti maz izplatīti. Tāpēc tie, kuru skaitliski maz, kalendārā nav iekļauti. Esmu izvēlējies vienu datumu, 3.augustu, kā dienu, kad visi kalendārā neiekļauto uzvārdu īpašnieki var atzīmēt sava uzvārda svētkus,” turpina Edgars.
Jautāts, vai kalendārā uzvārdus iedalījis pēc kāda īpaša principa, proti, varbūt saistībā ar kādiem slaveniem cilvēkiem, vēstures personībām un ar viņiem saistītiem datumiem, Edgars atzīst, ka tādas domas nav bijis. “Uzvārdus sadalīju kalendārā pēc nejaušības principa, sajauktā secībā. Varbūt tā bija kļūda – to rādīs laiks un cilvēku atsauksmes, bet nešķita pareizi salikt, piemēram, ar kokiem saistītos uzvārdus vasaras mēnešos, bet citus – ziemā, kad nav, ar ko tos sasaistīt. Tādējādi likās, ka kāds jutīsies aizvainots, tāpēc vadījos pēc nejaušības principa.”
Edgars stāsta, ka sarežģītākais bijis izsijāt līdzīgos uzvārdus, jo katram esot ļoti daudz paveidu. “Pamainās viens burts, un tas jau ir pavisam cits uzvārds. Taču interesanti, kā laika gaitā uzvārdi mainījušies, pārveidojušies.”
Darbā ar kalendāru pagājis vairāk nekā gads. Edgars atzīst, kopš radusies doma šādu produktu izveidot, bijis daudz brīžu, kad laika šim projektam atlicis pavisam maz. “Biju cerējis kalendāru izveidot jau uz pagājušā gada sākumu, tomēr nu beidzot esam visu izdarījuši – kalendārs ir nopērkams mūsu mājaslapā, kā arī grāmatnīcās.”
Runājot par pirmajām atsauksmēm, Edgars teic, ka viedokļi ir dažādi. “Nesen atrakstīja kāda kundze, pateicoties kalendāram, viņa atradusi sen aizmirstu radniecību, nu ar radinieci atkalredzēsies ilgi gaidītā tikšanās reizē, varēs dalīties atmiņās. Protams, ir arī cilvēki, kas teic – kam gan vajadzīgs uzvārdu kalendārs, svinēsim, kad paši gribēsim! Tāpat ir tādi, kas jautā, kāpēc starp latviskiem uzvārdiem ir tik daudz slāvisku uzvārdu. Mana atbilde vienkārša – tāda ir mūsu valsts populācija, tāda ir bijusi mūsu vēsture un tādi ir statistikas dati. Tādi mēs Latvijā esam,” piebilst Edgars.
Vasarā strādādams savās lauku mājās Morē, Edgars pievērsis uzmanību grupas “Pērkona” spēcīgajiem “Zaļās dziesmas” vārdiem: “Tik, cik būs uguņu uz katra kalna, tik mēs arī šeit dzīvosim.” “Tas lika aizdomāties, kamēr vien turēsim savas ugunis degam, būsim par saviem uzvārdiem, savām saknēm un tradīcijām, tikmēr arī Latvija pastāvēs un turēsies kopā!”
