Trešdiena, 12. februāris
Vārda dienas: Karlīna, Līna

Īrnieku un izīrētāju attiecības kā murgs

Druva
23:00
11.07.2008
12

Kāds vīrietis redakcijā vērsās ar savu bēdu stāstu saistībā ar māju, kurā kopā ar ģimeni dzīvojis, par izlikšanu no tās un attiecībām ar mājas īpašnieci. Uzklausot vīrieša un mājas īpašnieces viedokļus, tapa skaidrs, ka situācija ir vairāk nekā sarežģīta. Strīdā iesaistītajām pusēm par notikušo ir pilnīgi atšķirīgi viedokļi, turklāt neskaidrības apstiprinājās, arī painteresējoties pagasta pašvaldībā, kā arī citās institūcijās. Tomēr notikums ir pamācošs un atgādina, ka īrnieku un izīrētāju attiecībās jābūt uzmanīgiem. Īpašnieci apsūdz vardarbībā

Stāsts ir par māju kādā no mūsu rajona pagastiem. Aigars (vārds ir mainīts) mājā kopā ar dzīvesbiedreni un bērniem dzīvojis vairākus gadus. Aigars apgalvo, ka ar mājas īpašnieci Agitu (vārds ir mainīts) noslēgta mutiska vienošanās par dzīvošanu, ēkas apsaimniekošanu. Pēc dažiem gadiem ģimene vēlējusies doties dzīvot citur, taču sieviete lūgusies, lai viņi paliek. Aigars apgalvo, ka mutiskā vienošanās rakstiski apstiprināta. Mājas īpašniece ļāvusi arī deklarēties, taču tagad to noliedzot.

Kādā dienā Agita paziņojusi, ka ģimenei ir mēnesis laika, lai izvāktos, atsūtīta arī brīdinājuma vēstule. “Laikā, kad mājā vēl dzīvojām, vairākas reizes ieradās potenciālie pircēji. Viņi staigāja pa māju. Iedomājaties, kā jutās bērni!” uzsver Aigars. Ar to problēmas nebeidzās. Kādā dienā, kad mājā bijusi tikai vecmāmiņa ar bērniem, mājas īpašniece ieradusies kopā ar palīgiem, un visas mantas izliktas pagalmā, tāpat uz ielas izlikta arī vecmāmiņa un bērni. Vīrietis apgalvo, ka mantu izlikšanas procesā pazudusi arī ievērojama naudas summa un dokumenti. Aigars atzīst, ka pašlaik situācija ir dramatiska – ģimenei nav naudas un vietas, kur dzīvot. Aigars uzsver, ka, lai gan par vardarbības draudiem izlikt ģimeni uz ielas informēta gan policija, gan pašvaldība, neviens no nelaimes nav pasargājis. Bail no īrnieka

Mājas īpašniecei Agitai ir pavisam cits stāsts par notikušo. “Neesmu akla. Tas īpašums tika nodzīvots. Sapratu, ka kaut kas ir jādara, un nolēmu māju pārdot,” stāsta Agita, uzsverot, ka nav bijis ne īres līguma, ne īres maksas, turklāt nekad viņiem nav ļauts deklarēties. Sekojusi agresīva attieksme no Aigara puses, izsakot pat ļoti nopietnus draudus: “Neko tu nepārdosi – tikai pelnu čupu vai tukšu gaisu.” Draudēts izrēķināties, ja kāds īpašumā ienāks. Par to paziņots policijai.

Tā kā vēl divus mēnešus pēc tam, kad ģimenei māja bija jāatbrīvo, viņi vēl aizvien tur dzīvoja, Agita aizbraukusi uz māju un kopā ar ģimenes vecmāmiņu iznesušas mantas un salikušas nojumītēs. Ģimenei piedāvāts kādu laiku padzīvot citā, nelielā mājiņā, ko gan viņi neizmanto.

Agita atzīst, ka šis notikums bijis liela mācība: “Nekad nevar ļaut kādam dzīvot savā īpašumā bez līguma. Ļaujot dzīvot uz goda vārda, pēc tam var nonākt tādā ķezā, kādu nemaz iedomāties nevar.” Visas nesaskaņas jārisina tiesā

Vaicāju Cēsu pašvaldības Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības aģentūras direktorei Ivetai Sietiņsonei un aģentūras administratīvās nodaļas vadītājai – juristei Skaidrītei Grīnbergai, kādi ir ieteikumi, lai īrnieku un izīrētāju attiecības nepārvēršas murgā.

I. Sietiņsone un S. Grīnberga uzsver, ka īrnieku un izīrētāju attiecības jāuztver nopietni un jādara viss, lai abas puses būtu pasargātas no nepatīkamiem pārsteigumiem. „Vislabāk cilvēki sevi var pasargāt, rakstveidā noslēdzot īres līgumu. Mutiskā vienošanās balstās uz goda vārdu. Tas nav drošākais veids, jo vienošanās saturu un patiesumu ir grūti pierādīt,” skaidro S. Grīnberga. Nevajadzētu riskēt un dzīvot vai ļaut dzīvot savā dzīvoklī pa draugam, bez līguma. Vienmēr jāparedz dažādi attiecību pavērsieni.

S. Grīnberga uzsver: „Līgums ir vienošanās starp divām pusēm, kas abām pusēm ir pieņemama. Grozījumus un izmaiņas neviena no pusēm nevar uzspiest.” Mainoties izīrētājiem, jaunajam izīrētājam jāpārņem jau esošie īres līgumi un nav pamata slēgt jaunu.

Līgumos vajadzētu paredzēt, ka pēc līguma termiņa izbeigšanās var izskatīt jautājumu par tā pagarināšanu. S. Grīnberga skaidro – ja līgumā paredzēta iespēja to pagarināt, likums paredz tikai dažus gadījumus, kad izīrētājs var atteikties no līguma pagarināšanas. Ja pagarināšanas iespēja nav paredzēta, īrniekam jābūt gatavam konkrētajos termiņos dzīvojamo platību atbrīvot. Ja nav izdevies atrast jaunu dzīvesvietu, I. Sietiņsone uzsver, ka: „nevajadzētu skriet uz ielas. Izlikt no dzīvojamās platības var tikai ar tiesas spriedumu.” Problēmas risināmas vienīgi tiesiskā ceļā. Tātad, ja īrnieks labprātīgi neatbrīvo dzīvojamo platību, izīrētājam jāvēršas tiesā, bet bez tiesas sprieduma izlikt nedrīkst, tāpat kā nedrīkst pielietot vardarbīgas metodes. Ja civiltiesiskajā strīdā iesaistīti arī bērni, viņu intereses vienmēr būs prioritāras.

Nereti izīrētāji ierāda citu dzīvojamo telpu, taču, ja īrnieku tas neapmierina, viņam ir tiesības to nepieņemt, jo ierādītajai platībai jābūt līdzvērtīgai iepriekšējai.

Īrniekiem, saistībā ar īres līgumiem, jāņem vērā arī tas, ka īres maksu iespējams paaugstināt tikai tad, ja līgumā tas paredzēts, maksas palielināšanai īrniekam jāpiekrīt vien tad, kad izīrētājs pierādījis, kādēļ tas nepieciešams. Ja īrnieks tam nepiekrīt, izīrētājam jautājumu iespējams risināt tiesā.

S. Grīnberga un I. Sietiņsone uzsver, ka īrnieku un izīrētāju attiecībās jābūt ļoti uzmanīgiem un neskaidros jautājumos iesaka konsultēties ar juristiem, vērsties pašvaldībās. Turklāt visus problemātiskos jautājumus risināt tiesā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
22
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
77
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
72
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Vai to tiešām katrs ezis var…

00:00
09.02.2025
52

Latvieši nav tie, kas ikdienā dižojas, bet ir reizes, kad kaimiņiem jāparāda un pašiem sev jāpierāda, ka diženums nekur tālu nav jāmeklē. To apliecina Cēsu Izstāžu namā apskatāmā izstāde “Kas dižam dižoties”. Tajā Drabešu Amatu mājas meistaru un 45 mācekļu darbi. “Dižošanās vajadzīga, lai paši redzētu, kas paveikts, redzētu, ko citi dara, jo ikdienā dažādi […]

Ziņas par slēpošanas trašu galu… ir nedaudz pārspīlētas

00:00
08.02.2025
63
1

Ziema šogad skubina padomāt par kādu jaunu terminu starpsezonai no rudens līdz pavasarim. Ja janvārī zied vizbuļi, no sūnām spraucas gailenes un jau atgriežas gājputni…, tad nosaukt šo dabas ampelēšanos par ziemu mute neveras. Ja valodniekiem un meteorologiem nosaukuma izdomāšana šādai starpsezonai varētu būt interesants teorētisks vingrinājums, tad tiem, kuri nodarbojas ar slēpošanas trašu uzturēšanu, […]

Vajadzība pēc bezmaksas zupas porcijas palielinās

00:00
07.02.2025
210
7

Cēsīs darbojas divas zupas virtuves. Biedrības “Labāka rītdiena” uzturētajās “Karotēs” pēc siltas maltītes bez maksas var atnākt ikviens. Biedrības “Ģimenes centrs Mūsu nākotne” zupas virtuvē ēdienu piedāvā iedzīvotājiem, kuriem ir atbilstoša pašvaldības Sociālā dienesta izziņa. Zupas virtuvē “Karotes” janvārī izdalītas 3256 porcijas jeb aptuveni 1305 litri siltas zupas. Biedrības “Labāka rītdiena” valdes priekšsēdētāja Evija Jēkabsone […]

Tautas balss

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
13
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
36
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
27
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
27
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Vai alkohola veikalam jābūt centrā

17:17
02.02.2025
72
Seniore raksta:

“Kādu laiku nebiju viesojusies Cēsīs. Nu atbraucu un biju nepatīkami pārsteigta – pašā pilsētas centrā pie Vienības laukuma specializēts alkoholisko dzērienu veikals. Un tas laikā, kad runājam par Latvijas iedzīvotāju nodzeršanos, par to, ka jāsamazina alkohola patēriņš, ka lielveikalos jānorobežo plaukti, kuros tirgo alkoholiskos dzērienus. Nezinu, kam tas senais universālveikals pieder, bet brīnos par to […]

Sludinājumi