Kāds vīrietis redakcijā vērsās ar savu bēdu stāstu saistībā ar māju, kurā kopā ar ģimeni dzīvojis, par izlikšanu no tās un attiecībām ar mājas īpašnieci. Uzklausot vīrieša un mājas īpašnieces viedokļus, tapa skaidrs, ka situācija ir vairāk nekā sarežģīta. Strīdā iesaistītajām pusēm par notikušo ir pilnīgi atšķirīgi viedokļi, turklāt neskaidrības apstiprinājās, arī painteresējoties pagasta pašvaldībā, kā arī citās institūcijās. Tomēr notikums ir pamācošs un atgādina, ka īrnieku un izīrētāju attiecībās jābūt uzmanīgiem. Īpašnieci apsūdz vardarbībā
Stāsts ir par māju kādā no mūsu rajona pagastiem. Aigars (vārds ir mainīts) mājā kopā ar dzīvesbiedreni un bērniem dzīvojis vairākus gadus. Aigars apgalvo, ka ar mājas īpašnieci Agitu (vārds ir mainīts) noslēgta mutiska vienošanās par dzīvošanu, ēkas apsaimniekošanu. Pēc dažiem gadiem ģimene vēlējusies doties dzīvot citur, taču sieviete lūgusies, lai viņi paliek. Aigars apgalvo, ka mutiskā vienošanās rakstiski apstiprināta. Mājas īpašniece ļāvusi arī deklarēties, taču tagad to noliedzot.
Kādā dienā Agita paziņojusi, ka ģimenei ir mēnesis laika, lai izvāktos, atsūtīta arī brīdinājuma vēstule. “Laikā, kad mājā vēl dzīvojām, vairākas reizes ieradās potenciālie pircēji. Viņi staigāja pa māju. Iedomājaties, kā jutās bērni!” uzsver Aigars. Ar to problēmas nebeidzās. Kādā dienā, kad mājā bijusi tikai vecmāmiņa ar bērniem, mājas īpašniece ieradusies kopā ar palīgiem, un visas mantas izliktas pagalmā, tāpat uz ielas izlikta arī vecmāmiņa un bērni. Vīrietis apgalvo, ka mantu izlikšanas procesā pazudusi arī ievērojama naudas summa un dokumenti. Aigars atzīst, ka pašlaik situācija ir dramatiska – ģimenei nav naudas un vietas, kur dzīvot. Aigars uzsver, ka, lai gan par vardarbības draudiem izlikt ģimeni uz ielas informēta gan policija, gan pašvaldība, neviens no nelaimes nav pasargājis. Bail no īrnieka
Mājas īpašniecei Agitai ir pavisam cits stāsts par notikušo. “Neesmu akla. Tas īpašums tika nodzīvots. Sapratu, ka kaut kas ir jādara, un nolēmu māju pārdot,” stāsta Agita, uzsverot, ka nav bijis ne īres līguma, ne īres maksas, turklāt nekad viņiem nav ļauts deklarēties. Sekojusi agresīva attieksme no Aigara puses, izsakot pat ļoti nopietnus draudus: “Neko tu nepārdosi – tikai pelnu čupu vai tukšu gaisu.” Draudēts izrēķināties, ja kāds īpašumā ienāks. Par to paziņots policijai.
Tā kā vēl divus mēnešus pēc tam, kad ģimenei māja bija jāatbrīvo, viņi vēl aizvien tur dzīvoja, Agita aizbraukusi uz māju un kopā ar ģimenes vecmāmiņu iznesušas mantas un salikušas nojumītēs. Ģimenei piedāvāts kādu laiku padzīvot citā, nelielā mājiņā, ko gan viņi neizmanto.
Agita atzīst, ka šis notikums bijis liela mācība: “Nekad nevar ļaut kādam dzīvot savā īpašumā bez līguma. Ļaujot dzīvot uz goda vārda, pēc tam var nonākt tādā ķezā, kādu nemaz iedomāties nevar.” Visas nesaskaņas jārisina tiesā
Vaicāju Cēsu pašvaldības Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības aģentūras direktorei Ivetai Sietiņsonei un aģentūras administratīvās nodaļas vadītājai – juristei Skaidrītei Grīnbergai, kādi ir ieteikumi, lai īrnieku un izīrētāju attiecības nepārvēršas murgā.
I. Sietiņsone un S. Grīnberga uzsver, ka īrnieku un izīrētāju attiecības jāuztver nopietni un jādara viss, lai abas puses būtu pasargātas no nepatīkamiem pārsteigumiem. „Vislabāk cilvēki sevi var pasargāt, rakstveidā noslēdzot īres līgumu. Mutiskā vienošanās balstās uz goda vārdu. Tas nav drošākais veids, jo vienošanās saturu un patiesumu ir grūti pierādīt,” skaidro S. Grīnberga. Nevajadzētu riskēt un dzīvot vai ļaut dzīvot savā dzīvoklī pa draugam, bez līguma. Vienmēr jāparedz dažādi attiecību pavērsieni.
S. Grīnberga uzsver: „Līgums ir vienošanās starp divām pusēm, kas abām pusēm ir pieņemama. Grozījumus un izmaiņas neviena no pusēm nevar uzspiest.” Mainoties izīrētājiem, jaunajam izīrētājam jāpārņem jau esošie īres līgumi un nav pamata slēgt jaunu.
Līgumos vajadzētu paredzēt, ka pēc līguma termiņa izbeigšanās var izskatīt jautājumu par tā pagarināšanu. S. Grīnberga skaidro – ja līgumā paredzēta iespēja to pagarināt, likums paredz tikai dažus gadījumus, kad izīrētājs var atteikties no līguma pagarināšanas. Ja pagarināšanas iespēja nav paredzēta, īrniekam jābūt gatavam konkrētajos termiņos dzīvojamo platību atbrīvot. Ja nav izdevies atrast jaunu dzīvesvietu, I. Sietiņsone uzsver, ka: „nevajadzētu skriet uz ielas. Izlikt no dzīvojamās platības var tikai ar tiesas spriedumu.” Problēmas risināmas vienīgi tiesiskā ceļā. Tātad, ja īrnieks labprātīgi neatbrīvo dzīvojamo platību, izīrētājam jāvēršas tiesā, bet bez tiesas sprieduma izlikt nedrīkst, tāpat kā nedrīkst pielietot vardarbīgas metodes. Ja civiltiesiskajā strīdā iesaistīti arī bērni, viņu intereses vienmēr būs prioritāras.
Nereti izīrētāji ierāda citu dzīvojamo telpu, taču, ja īrnieku tas neapmierina, viņam ir tiesības to nepieņemt, jo ierādītajai platībai jābūt līdzvērtīgai iepriekšējai.
Īrniekiem, saistībā ar īres līgumiem, jāņem vērā arī tas, ka īres maksu iespējams paaugstināt tikai tad, ja līgumā tas paredzēts, maksas palielināšanai īrniekam jāpiekrīt vien tad, kad izīrētājs pierādījis, kādēļ tas nepieciešams. Ja īrnieks tam nepiekrīt, izīrētājam jautājumu iespējams risināt tiesā.
S. Grīnberga un I. Sietiņsone uzsver, ka īrnieku un izīrētāju attiecībās jābūt ļoti uzmanīgiem un neskaidros jautājumos iesaka konsultēties ar juristiem, vērsties pašvaldībās. Turklāt visus problemātiskos jautājumus risināt tiesā.
Komentāri