Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Inovāciju meistari

Iveta Rozentāle
00:00
29.01.2024
15
Uznemejs

Cēsu novada uzņēmēju balvu “Gada inovācija” saņēma uzņēmums “IR CNC”, kas ražo CNC industriālās iekārtas un citus industriālus automatizācijas risinājumus uzņēmumiem. Balva ir apliecinājums, ka uzņēmums ir radījis jaunu, uz zināšanām balstītu produktu vai ir ieviesis inovatīvus risinājumus darba procesa īstenošanai.

“IR CNC” darbojas no 2020. gada, tagad intensīvi pievērsies inovācijām, īstenojot pašu radītus risinājumus un radot unikālas iekārtas. Uzņēmuma īpašniece ir Ilze Bartuševica, ražošanas vadītājs ir viņas vīrs Rolands Bartuševics. “Druva” ar ražošanas vadītāju runāja par inovācijām un izaicinājumiem uzņēmējdarbībā.

UZZIŅAI

Kas ir CNC?

Tā apzīmē ciparvadības darbmašīnas, proti, kad iekārtas ciparu sistēma ieprogrammē detaļas izgatavošanai nepieciešamos apstrādes izmērus. Iekārta tiem atbilstoši no sagataves izgatavo vajadzīgo. CNC iekārtas veic tādu pašu funkciju kā tradicionālā apstrāde — metāla griešana, urb­šana, frēzēšana, slīpēšana un citas metāla formēšanas-, bet tā izmanto datora skaitlisko kontroli, nevis manuālo – kontroli.

Šīs iekārtas var izmantot dažādiem materiāliem: metālam, plastmasai, koksnei, stiklam, putām un citiem kompozītmateriāliem. Šī daudzpusība ir palīdzējusi padarīt CNC apstrādes izvēli populāru dažādās nozarēs, kas ļauj dizaineriem un inženieriem izgatavot produktus ar efektivitāti un precizitāti.

Katra iekārta ir unikāla

“Meklējam  inovatīvus veidus un radām industriālas iekārtas atbilstoši tieši klienta vajadzībām. Iekārtām jānodrošina ļoti augsta precizitāte, līdz pat divām simtdaļām no milimetra. Gan jau pasaulē kaut ko līdzīgu ražo, bet pieeja, kā visu saliekam kopā, ir unikāla,” stāsta Rolands Bartu­ševics. Viņš arī paskaidro, ka standarta iekārtas ļoti bieži izlej, nevis izgatavo no atsevišķām detaļām, kā to dara “IR CNC”. Taču tieši tas ļauj veikt specifiskus pasūtījumus, ar kuriem savukārt var radīt unikālu gala produktu.

Uzņēmums izceļas ar to, ka iekārtas te tiek radītās, sākot no to programmēšanas līdz frēzēšanai, metināšanai un krāsošanai, minimāli izmantojot ārpakalpojumu. Turklāt R.Bartuševics vērtē, ka paši, strādājot pie katra pasūtījuma, attīstās, iemācās ko jaunu, rod efektīvākos risinājumus. Lai gan iekārtu radīšana ir sarežģīta, tās tiek veidotas tā, lai lietošana būtu maksimāli vienkārša. “IR CNC” nodrošina arī speciālista apmācību un, ja klients vēlas, arī iekārtas servisu.

Pakalpojums, kurā ietverta arī pasūtījuma piegāde, darbinieku apmācība, serviss, ļauj labi konkurēt tirgū. “Mums vienmēr var zvanīt, ja ir problēma, tūlīt sniedzam palīdzību, jo apzināmies, ka, tiklīdz ražošanas līnija apstājas, apstājas arī visa ceha darbība, tāpēc atrisinājums nepieciešams maksimāli ātri,” uzsver uzņēmējs.

Runājot par uzņēmuma attīstību, R.Bartuševics    atzīst, ka tam atslēga ir darbinieki. “Komanda ir ļoti būtiska. Mēs vēlamies kļūt lielāki, un tas iespējams, pateicoties zinošai un uz sadarbību vērstai komandai. Tā kā darbs mūsu uzņēmumā ir sarežģīts un dinamisks, darbiniekus meklējam ilg­termiņa sadarbībai, jo īpaši, ņemot vērā, cik laika jāiegulda apmācībā. Iekārtu ražošanas specifiku parasti var izprast apmēram mēneša laikā, bet, lai tā īsti iestrādātos, vajadzīgs gads.”

Izvēlējās Cēsis

Sākotnēji Rolanda un Ilzes Bartuševicu uzņēmums darbojās nelielās telpās Siguldā, bet drīz pārcēlās uz Cēsīm, jo sapratuši, ka vēlas attīstīties tieši šeit. Un te drīz vien ražošanas telpas kļuva arvien plašākas.

Ilze ir cēsniece, arī Rolandam pilsēta ļoti patikusi. “Lai gan no uzņēmēja viedokļa pilsēta it kā ir neizdevīgā vietā, nav kādas lielas šosejas malā, nav tuvu lielām pilsētām, te nav lielas augstskolas, nav liela darbaspēka piedāvājuma, uzņēmējdarbība tomēr ir aktīva. Cēsīs darbojas gan mazi, gan ļoti lieli uzņēmumi. Arī te, Robežu ielā, kur ir mūsu ražotne, ir daudz uzņēmumu, blakus ir gan “Duck Woodworks”, gan “PRINTMii”, netālu arī citi spēcīgi uzņēmumi. Cēsnieki ir darbīgi, gatavi sarežģītiem darbiem, kas prasa zināšanas. Un man tas ļoti patīk. Mums ir, par ko lepoties,” klāsta uzņēmējs.

Galvenais ir Latvijas tirgus

“IR CNC” galvenokārt strādā ar klientiem Latvijā, bet pirms pāris mēnešiem sperti pirmie soļi Igaunijas virzienā. Ar laiku varētu tikt apsvērtas sadarbības iespējas Lietuvā. R.Bartuševics teic: “Pagaidām pamatā orientējamies uz Latviju, jo nodrošinām arī servisu, ko būtu grūtāk izdarīt ārzemēs. Savā ziņā eksports būtu izdevīgāks, bet patlaban mums pietiek darāmā Latvijā, te arī paši mācāmies un augam lielāki.”

Latvijā sadarbība ir gan ar ļoti maziem uzņēmumiem, gan tādiem, kuri preci ražo pasaules tirgum, tai skaitā “SAF tehniku”, “Dinex Latvia”. Lai gan Rolands Bartuševics vērtē, ka jau labu laiku Latvijā ekonomika sabremzējusies, uzņēmums to tiešā veidā neizjūt: “Mums kā vienmēr pasūtījumiem ir bijusi rinda trīs četrus mēnešus uz priekšu. Pat ja darbības apjomi samazinātos, mums jau ir jaunas idejas attīstībai, jauniem produktiem, kuriem patlaban nav laika pieķerties. Pie­mēram, vēlamies izgatavot šķiedru lāzeri.”

Jāmācās sabalansēt atbildību ar atpūtu

Vērtējot, kas ir grūtākais ražojoša, uz inovācijām vērsta uzņēmuma darbā, R. Bartuševics secina, ka zināmu stresu rada darba­spēka resursu kapacitāte un produkta sarežģītība: “Unikalitātes dēļ mums visu laiku ir jābūt pieejamiem. Nevaru aizbraukt atvaļinājumā uz mēnesi vai sākt domāt par citu produktu, jo jāturpina iedziļināties jau esošajos, vai tā būtu frēzēšana, metināšana vai dizains. Domājam, kā uzņēmumu varētu izvērst lielāku. Bet ir dilemma – ir nepieciešami standart­risinājumi, taču tad zūd individualitāte.”

Vadot, organizējot uzņēmuma darbu, vienmēr jābūt klātesošam. Tad nākas domāt arī par stresa menedžmentu. “Esmu mācījies arī uzņēmējdarbību, bet skolā  nevienā brīdī nepieminēja, cik lielu stresu rada atbildība. Jāņem vērā, ka jebkura situācija viņu ietekmē daudzreiz vairāk, kaut, piemēram, kara situācija Ukrainā. Stress un atbildība rada nogurumu, ko, mājās pārnākot, izjūt ģimene. Tāpēc ir svarīgi to sabalansēt, atrast arī laiku atpūtai. Pēdējā laikā cenšos organizēt ikdienu tā, lai nebūtu tik ļoti uzvilkts, lai varētu veltīt laiku ģimenei, jo vairāk tāpēc, ka mums ir mazs bērniņš.”

“IR CNC” vadītāja atbildība ir gan Ilzei, gan Rolandam. Kā vērtēt to, ka uzņēmumu veido ģimene?  R.Bartuševics uzskata, ka tas ir pareizais un faktiski vienīgais ceļš. “Latviešiem ir jāmācās radīt lielus uzņēmumus. Un tie rodas, bērniem pārņemot darbu no vecākiem. Tad tam visam ir jēga, jo uzņēmējam ir vēlme pēc sevis kaut ko atstāt. Jā, laiks iet, darbs norit vāveres ritenī. Tikpat labi var kursos iemācīties programmēt, braukt uz Taizemi, lēti dzīvot, strādāt tur jebkuram pasaules uzņēmumam, un iespējams, pat dzīvojot labāk. Mēs ar sievu esam par to diskutējuši, bet atzinuši, ka līdz ar uzņēmumu mums ir kopīgas intereses, kopīgs virziens, kurā vēlamies attīstīties. Vienlaicīgi augam gan kā ģimene, gan uzņēmums.”

Vajadzīga kopēja vīzija, un jāizmanto mākslīgais intelekts

Uzņēmēji Latvijā dzīvo neskaidrā situācijā, atzīst Rolands, jo valsts līmenī nav skaidras vīzijas, kādas ir šīs jomas prioritātes. “Tā nu katrs darbojas, kā prot. Ja būtu vīzija, zinātu, ka fokuss ir uz koku apstrādi vai ciršanu, vai metālapstādi, varētu veidoties mērķ­tiecīga, ilglaicīga sadarbība un attīstība. Šobrīd    skaidrības nav, tāpēc visas nozares  pakļautas riskam. Īstermiņā, protams, redzams, ka inovācija, digitalizācija ir aktuāla.

Mūsu nozarē būtiska ir mākslīgā intelekta ienākšana. Arī mēs to arvien vairāk izmantojam. Do­māju, šī tehnoloģija krietni mainīs nozari. Lai gan vairāk dzirdams satraukums, ka mākslīgā intelekta izmantošanas dēļ cilvēki var palikt bez darba, tas rada arī iespējas. Piemēram, ja uzņēmums varēja apkalpot līdz pieciem lieliem klientiem, līdz ar mākslīgā intelekta attīstību apkalpot iespējams pat 50. Turklāt darbs kļūst vienkāršāks, to var paveikt darbinieki ar mazāku specializāciju. Tā samazinās izmaksas, arī pakalpojuma cena. Daudzas lietas parādās un pazūd, bet domāju, ka šis tiešām pamainīs pasauli.

Latvijas konkurētspēja pasaules tirgū nav liela, sarežģītā politiskā, līdz ar to arī ekonomiskā situācija to vēl mazina, tāpēc latviešiem ir jāspēj būt atvērtiem un elastīgiem. Un redzu, ka tādi esam. Vecā padomju pieeja arvien vairāk izzūd, jaunie cilvēki ir advancēti un gatavi pārmaiņām. Arī vide ir tāda, ka uzņēmēji, kas tām nav gatavi, tiek izspiesti no tirgus. Tāpēc arvien jāņem vērā tendences un jādomā, kā attīstīties.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
10

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
24

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
236

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
33
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi