Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Imantdienām jau 30

Druva
23:00
24.07.2006
15

„Cēsīm šogad ir 800, bet Imantdienām 30. Kad Cēsīm būs 1600- Imantdienām būs 830,” “Druvai” teica Imants Kalniņš nelielā sarunā pāris stundas pirms savas ikgadējās mūzikas sapulces sākuma, piebilzdams, ka emocijas, ar kādām katru gadu brauc uz Cēsīm, nav aprakstāmas.

„Tad ir jābūt ļoti lielam dzejniekam, lai šīs emocijas aprakstītu vārdos. Taču viens gan ir skaidrs – šī ir unikāla reize, jo visu Imantdienu nedēļu bija zināms, ka sestdien lietus nebūs. Domāju, ka Dieviņš šeit ir pielicis savu roku, redzēdams mūsu bezgalīgo izturību un pacietību nereizēs. Un šoreiz viņš mums ir dāvājis fantastiskus laika apstākļus,” atzina I. Kalniņš.

Koncerta pirmajā daļā, kā ierasts, bija dzirdams pirmatskaņojums – poēma Madaroti dūraiņi ar dzejnieces Laimas Līvenas vārdiem, ko kopā ar I.Kalniņu un grupu “Turaidas roze” atskaņoja solisti L.Priede, Z.Gudrā, Z. Muktupāvels un U. Roze. Koncerta otrā daļā grupa „Autobuss debesīs” publikai prezentēja gan savas jaunās dziesmas no albuma Par tavām kurpju šņorēm, gan palutināja savus klausītājus jau ar zināmām un iemīļotām sava repertuāra dziesmām. Bet trešā daļa, kā atzina pats komponists, uz mūžīgiem laikiem pieder „Menuetam”.

Komponista I. Kalniņa vārdadienai veltīto ikgadējo mūzikas sapulci katru gadu apmeklē liels skaits viņa mūzikas mīļotāju. „Es esmu uzaugusi ar I. Kalniņa mūziku un „Menuetu”. Esmu bijusi uz visām Imantdienām, sākot ar pirmajām – Jaunpiebalgas Jāņa skolas pakalniņā, kur kopā sanāca neliels cilvēku pulciņš. Emocijas ir brīnišķīgas. Tagad ar vīru uz koncertu nākam kopā ar savām meitām un mazbērniem. Jaunajiem vairāk patīk grupa „Autobuss debesīs”, mums sirsnīgākas šķiet vecās dziesmas. Bet jāatzīst, ka vienmēr ir patiess prieks dzirdēt arī pirmās daļas pirmatskaņojumus,” sacīja cēsniece Anita Gediņa.

Savukārt Solveiga Spunde katru gadu cenšas atbraukt no Dānijas uz Latviju tieši Imantdienu laikā, lai varētu dzirdēt iemīļotās I. Kalniņa dziesmas.

“Ar draugiem uz Imantdienām braucām arī uz Vecpiebalgu un man liekas, ka tās Imantdienas bija sirsnīgākas -visi dziedāja līdzi un bija atvērtāki, neskatoties uz to, ka lija lietus un šķīda dubļi.”

Par 30 gadiem un mūziku

I. Kalniņš dalījās pārdomās: “Domāju, ka šo trīsdesmit gadu laikā klausītāji ir mainījušies tikpat lielā mērā kā es pats esmu mainījies. Kaut gan tajā pašā laikā man gribas domāt, ka viņi nav mainījušies un, ka arī es neesmu mainījies, jo vēl joprojām nāku uz šejieni un arī viņi nāk uz šejieni.

Cēsis ir brīnišķīga pilsēta. Man liekas, ka liktenis viņai lēmis būt par vienu no nozīmīgākajām Latvijas pilsētām. Kaut vai tajā ziņā, kādēļ Cēsu laukuma vidū stāv obelisks. Cēsu kā pilsētas nozīme Latvijas brīvības izkarošanā ir fantastiski liela- un tas jau vien šai pilsētai piešķir to emocionalitāti, kādas nekur citur nav. Bez tam Cēsu sv. Jāņa baznīca ir mana baznīca un tur ir mana draudze. Tā kā ar šo pilsētu es esmu ļoti cieši saistīts.

Runājot par Imantienām, visādi ir gājis. Tās ir notikušas arī citur, bet tad, kad pirms diviem gadiem

atkal bija Cēsīs, sapratu, ka nekur citur tās notikt nevar. Sev svētkos to es arī novēlu, kaut Imantdienas vienmēr notiktu šajā pilsētā. Bet pilsētai svētkos

novēlu laimīgu likteni. Daudz laimīgāku, nekā ir bijis,” sacīja Imants Kalniņš.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
10

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
24
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
236

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
33
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi