Skujeniešiem vissvarīgākais un neatliekamākais jautājums ir ceļi. Nav neviena asfaltēta vai cita cietā seguma brauktuves, lai no Skujenes pagasta nokļūtu pie kaimiņiem vai tālāk.
Uz sarunu ar Cēsu novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu, priekšsēdētāja vietnieci Inesi Suiju-Markovu un Amatas apvienības pārvaldes vadītāju Elitu Eglīti bija ieradies gandrīz pussimts Skujenes pagasta iedzīvotāju. Pirmais un satraucošākais, par ko runāja skujenieši, – neizbraucamie ceļi. Protams, par asfaltu pat nerunājot, taču arī grants ceļus varētu uzturēt daudz maz braucamā stāvoklī, atzina sapulces dalībnieki.
Pa sliktu vai ļoti sliktu ceļu nākas braukt, vienalga uz kuru pusi cilvēks no Skujenes vēlas nokļūt. Par neizbraucamu nosauca segumu uz Amatas pagasta Ģikšiem (P31), diezgan viduvējs, kaut pavisam nesen nogreiderēts, bija ceļš uz Cēsu-Madonas šoseju, bet visvairāk uzlabojumus gaida ceļam Garkalne – Alauksts (P3), pa kuru var aizbraukt uz Nītauri, otrā virzienā uz Vecpiebalgu.
“Tāpēc cilvēku paliek mazāk; Ceļš nav iegriba, bet pagasta dzīvības jautājums; Neviens uzņēmējs te neko neinvestēs,” tādi un līdzīgi izsaucieni skanēja no zāles.
Skaidrojot iespējas P3 pārbūvē, J. Rozenbergs atgādināja par savulaik Aizsardzības ministrijas plānoto objektu pagastā. Ceļš P3 varētu būt svarīgs militārajai mobilitātei, tad varētu piesaistīt līdzekļus no šim nolūkam paredzētiem avotiem. Kad skatītāju rindās bija dzirdama neticība, sprieda, ka tas plāns jau pagātne, J.Rozenbergs pastāstīja, ka iecere nav aizmirsta, bet bija vajadzīgi ieguldījumi vispārējā aizsardzības dienestā, tāpēc mainīts laika grafiks. Skujenē cels noliktavām paredzētu objektu, un tam arī nepieciešams atbilstošs ceļš. Taču reizē ir nepārtrauktas sarunas ar “Latvijas Valsts ceļiem”, kas plāno valsts ceļu tīklu uzturēšanu.
“Regulāri atgādinu par P3 ceļu, zvanu uzņēmuma valdes priekšsēdētājam. Šis ceļš un viens ceļš Ziemeļvidzemē ir iekļauts Vidzemes plānošanas reģiona dokumentos kā svarīgākie reģiona attīstībai,” pauda domes priekšsēdētājs, uzsverot, ka novadā valsts ceļu kartē P3 un P31 ir pirmā prioritāte, virzot to pārbūvi cauri varas gaiteņiem. “Valsts ceļu pārbūvi, uzlabošanu pašvaldība nekā citādi nevar ietekmēt, kā tikai neatlaidīgi runājot ar lēmumu pieņēmējiem, atgādinot, atkal un atkal sekojot, lai šie ceļi būtu aktuālajos plānos.”
J.Rozenbergs ar skaidroja, ka ceļa P3 posma no Mālpils līdz Alaukstam pārbūves problēma ir tā garums, tie ir 40 km, bet vienkārtas asfalta izmaksas kilometram ir 400 tūkst. eiro. “Rupji rēķinot, būtu vajadzīgi apmēram 20 miljoni eiro, bet nākamā gada valsts budžetā reģionālajiem ceļiem plāno 25 milj. Tad var saprast iespējas. Bet dubultās virsmas apstrāde te nederētu, tā varētu neizturēt slodzi,” teica priekšsēdētājs.
Skujenieši pieņēma J.Rozenberga teikto, ka cietais segums ceļam tik drīz nebūs. “Taču kaut grants segumu normāli uzturētu, lai ir kārtīgi grāvji. Saprotu, ka ir slapjš, bet, ja vispār nevar izbraukt…,” sacīja skujeniete Sandra Straupe un piebilda, ka biežāk vajadzētu palaist greideru. Bet tūlīt skanēja replikas, ka nav jau, ko greiderēt, jo grants sega ir ļoti plāna. Kāds teica, ka 40 gadu šajā ceļā nav nekas darīts.
Uzņēmējs Viktors Jonins arī atgādināja, cik svarīga ir ziemas ceļu tīrīšana. “Lai taču ceļu uzturētājs saprot, ka Skujenē ziema sākas divas nedēļas ātrāk nekā citur un beidzas divas nedēļas vēlāk.” Un no zāles piebalsoja, ka ļoti svarīgi arī laikus izcirst krūmus, lai būtu, kur nošķūrēt ceļu, citādi ziemā brauktuve ir tik šaura, ka divas mašīnas nevar izmainīties.
J.Rozenbergs apsolīja skujeniešiem vēl vairāk prasīt no “Latvijas Valsts ceļiem” un censties panākt, lai valsts grants ceļi tiek labāk uzturēti, lai atjaunotu segumu, izcirstu krūmus.
Sērmūkšu iedzīvotāji atgādināja, ka ceļš, kas ved cauri ciematam, ir sliktā stāvoklī un var būt pat bīstams. Nav apgaismojuma, neliels posms ved tuvu gar ūdenskrātuvi. “Tur apkašā ir asfalts, virsū grants, pamats ir, varētu vienkārši sakārtot,” tāds bija priekšlikums.
Sērmūkšos ir vēl viena problēma – attīrīšanas ietaises nespēj uzņemt visus sociālā centra notekūdeņus, tos no iekārtām reizi divās dienās izsūknē un izved ar traktoru. Sapulces dalībnieki vērtēja, ka tā ir ļoti nelietderīga naudas tērēšana. Amatas apvienības pārvaldes vadītāja Elita Eglīte paskaidroja, ka savulaik, kad tagadējā pansionāta ēkā bija skola, attīrīšanas iekārtas uzbūvēja tās vajadzībām. Tagad slodze ievērojami palielinājusies, jauda neatbilst, bet ietaises ir tuvu privātā īpašuma robežām, dīķim, jāgādā, lai notekūdeņi to nepiesārņo. “Neilgi pirms lielā Cēsu novada izveidošanas izstrādājām tehnisko projektu attīrīšanas iekārtām visam Sērmūkšu ciematam. Pēc toreizējiem aprēķiniem vajadzēja 140 tūkst.eiro. Protams, projekts jāaktualizē,” sacīja E.Eglīte.
“Skatīsimies,” uz zāles gaidām atbildēja J.Rozenbergs, pastāstot, cik daudz papildu izdevumu jāparedz nākamā gada budžetam, taču apņēmās meklēt iespējas, kā sarežģījumus risināt, uzsverot, ka tas ir būtiski videi.
Skujenieši interesējās arī par vietējās pamatskolas nākotni. 1.līdz 9.klašu grupā tajā ir 46 audzēkņi, tā ir mazākā pamatskola novadā. J.Rozenbergs gan pauda, ka topošajās Izglītības ministrijas nostādnēs attiecībā uz skolēnu skaitu ir lielākas pielaides, pirmsskola un 1.līdz 6 klases noteikti būs tuvu bērnu dzīvesvietai, paliek jautājums par 7.līdz 9.klašu grupu.
Iedzīvotāji izteica neapmierinātību arī ar sabiedriskā transporta satiksmi, darbā vai uz skolu Cēsīs nevar aizbraukt, jo reiss Cēsīs pienāk ap pusdesmitiem rītā, bet uz Skujeni autobuss atiet divos dienā. Kāda skujeniete, lai varētu strādāt Cēsīs, pat īrē dzīvokli.
Komentāri